Šo rakstu NeoGeo velta mazai, bet varonīgai un izturīgai Kaukāza tautai – čečeniem. Šīs tautas liktenis daudzējādā ziņā ir ļoti līdzīgs mūsu latviešu tautas dzīves virzībai daudzu gadsimtu gaitā. Ieskatīsimies, kas notika pagātnē un pašlaik norit Čečenijā.
Īss ieskats Čečenijas vēsturē:
• Cilvēki pašreizējā Čečenijas teritorijā ir dzīvojuši jau vairāk kā pirms 40 000 gadiem.
• Ziemeļkaukāza reģions, kurā atrodas arī Čečenija, vienmēr ir bijis karu un militāru sadursmju plosīts, jo atrodas uz robežas starp islāma un kristiešu zemēm.
• Pirmā tiešā Krievijas ietekme uz Čečeniju notika jau 1567. gadā, kad Krievijas kazaki izveidoja pirmo apmetni pie Terekas upes Čečenijas teritorijā.
• Kaukāza kara laikā (1817. – 1864. gadi), kad Krievijas impērija iekaroja un pakļāva daudzas Ziemeļkaukāza tautas, arī čečeni nonāca Krievijas impērijas pakļautībā.
• Krievijas pilsoņu kara laikā 20. gs. sākumā Čečenijā tika nodibināta neatkarīga valsts Ziemeļkaukāza emirāts. Neatkarība nebija ilga tikai 7 mēnešus (1919. gada septembris – 1920. gada marts). 1920. gada sākumā, nespējot pretoties boļševiku spiedienam, Čečenija nonāca padomju varas ietekmē un tika iekļauta Krievijas Federācijas sastāvā.
• Otrā pasaules kara laikā (1942. gads) Čečenijas teritoriju okupēja Vācijas karaspēks.
• 1944. gadā čečenu un ingušu tautas tika apvainotas par sadarbību ar Vācijas okupācijas režīmu un tika realizētas masveidīgas represijas un deportācijas pret šīm tautām. KGB operācijas „Čečevica” rezultātā nogalināja vairākus tūkstošus čečenu un ingušu un ap 500 000 – 650 000 cilvēku (ap 50% no tautām (!!!)) izsūtīja uz Kazahstānu un Kirgīziju. Grūtos apstākļos izsūtījumā mira ap 100 000 čečenu un ingušu.
• 1990. gadā Čečenijas galvaspilsētā Groznijā notika Pirmā Čečenijas nacionālā sanāksme, kurā pieņēma rezolūciju par izstāšanos no PSRS. Par Čečenijas tautas līderi kļūst Džohars Dudajevs.
• 1991. gadā Čečenijas prezidenta vēlēšanās uzvar Džohars Dudajevs.
• 1991. gada novembrī Krievijas prezidents Boriss Jeļcins izsludina ārkārtas stāvokli Čečenijā, savukārt Džohars Dudajevs izsludina kara stāvokli Čečenijā un dibina armiju. Čečenija tiek pasludināta par neatkarīgu valsti. Krievija ir spiesta izvest savu karaspēku. Čečeniju kā neatkarīgu valsti neatzina neviena pasaules valsts.
• Pirmā Čečenijas kara laikā (1994. – 1996. gads) Krievijas karaspēks iebruka Čečenijā un ilgstošās un asiņainās kaujās ieņēma valsts lielāko daļu, tai skaitā galvaspilsētu Grozniju. Tomēr čečenu armija spēja 1996. gada vidū atkarot ieņemtās teritorijas.
• 1996. gada 21. aprīlī avio uzlidojuma laikā iet bojā Čečenijas prezidents Džohars Dudajevs. Jaunā Čečenija prezidenta vēlēšanās 1997. gadā uzvar Aslans Mashadovs.
• Otrā Čečenijas kara laikā (1999. – 2000. gads) Krievijas karaspēks atkal iebrūk Čečenijā. Tiek pielietoti masīvi artilērijas un aviācijas uguns triecieni. Sīvās cīņās Krievijas karaspēks okupē faktiski visu Čečenijas teritoriju. Ar 2000. gada aprīli čečeni pāriet uz partizānu karu.
• No 2001. gada Krievijas ietekmē un militārā uzraudzībā Čečenijā tiek veidota Krievijai paklausīgas Čečenijas pārvaldes institūcijas.
• Abos Čečenijas karos bija daudz upuru, it īpaši civiliedzīvotāju vidū. Informācija par karu upuriem ir dažāda, bet Krievija zaudēja aptuveni 13 000 – 20 000 karavīru un civiliedzīvotāju, bet Čečenija – 50 000 – 100 000 dzīvību.
Lai mūsu lasītājs labāk izprastu šodienas Čečenijas dzīvi, piedāvājam jums ar savām acīm aplūkot mazu Čečenijas zemes stūrīti. Tas atrodas Čečenijas dienvidu daļā, Kaukāza kalnos. Itumkale rajonā, kas robežojas ar Gruzijas Republiku, Argunas upes ielejā atrodas interesants objekts, kas uzskatāmi atspoguļo to, kā tiek panākts nosacīts miers Čečenijā.
Šis objekts ir spēcīgi nocietināta Krievijas militārā bāze.
Daudzās valstīs ir militārās bāzes un objekti, bet, aplūkojot šīs bāzes uzbūvi, jūs pārliecinoši sapratīsiet, ka tādus nocietinātos objektus izveido tikai zemēs, kuras iedzīvotāji ir naidīgi noskaņoti pret šīs militārās bāzes iemītniekiem. Tas ir īsts cietoksnis, kurš jebkuru brīdi ir gatavs atvairīt ienaidnieka uzbrukumu.
Aicinām ceļojumā uz Krievijas militāro bāzi Čečenijā!
Your browser does not support iframes.
No krievu militārās bāzes, kas atrodas 1 420 m augstumā kalna nogāze, augšup kalnā ved ceļš uz nostiprinātu novērošanas posteni. Postenis atrodas 1 880 m augstumā un no tā ir pārredzama plaša ieleja rietumu virzienā.
Your browser does not support iframes.
Zemāk ielejā atrodas vēl trīs Krievijas militārās bāzes, kurās atrodas liels daudzums karavīru un bruņutehnikas.
Netālu no šīm bāzēm autoceļa malā ierīkots speciāls helikopteru nosēšanās laukums.
Your browser does not support iframes.
Ļoti interesanti, tā tik turpināt !
Paldies,loti interesanti!!
Krievija maksā lielu naudu,lai šī karotāju un vergturu tauta nesirotu apkārt.Čečeni ir Krievijas galvassāpes vēl no cara laikiem.Ārzemju dokumentālajā filmā par Dudajevu, viņs pats atzinās,ka bija spiests kļūt par “bandītu” valsts prezidentu, citādi nebija nekādu garantiju ka viņa teipa pārstāvji izdzīvotu.Lai viņi nekarotu un nesirotu riņķī Jeļcins piedāvāja viņiem uzbūvēt rūpnīcas par krievijas naudu,bet viņi atteicās,jo tas ir apkaunojums karavīru tautai.
Tas ,ka Putins palīdzēja Kadirova teipam paņemt virsroku un sagrābt varu Čečenijā un pamazām ieviest kārtību,Putins laikam 10 reizes pārkristījās,jo bandītu valsts kļuva kontrolējama.Viņi naudu var pelnīt tikai karojot un tirgojot ar vergiem.Tur tika atrasti vergi,kas no padomju laikiem vergoja tur.Krievija dotē šo republiku un lūdz Dievu,lai kareivīgie teipi nedabūtu virsroku.
Demokrātija Čečenijā nekad nebija un nebūs.Tā ir specifiska tauta – karotāji.No bērna kājas zēnu gatavo kā karotāju, saimnieku.Ar ieročiem rokās viņam jāsasniedz labklājība.
vai autors “vecis” varētu precizēt, kādas teritorijas un tautas šī specifiskā karotāju tauta savā pierakstītās vēstures laikā ir iekarojusi, apkāvusi un pavergojusi?
Novēroju čečenus LV, noparko bembi, ar CSDD aizliegtiem, pārāk tumšiem logiem, un ne jau dodās iemest kapeiciņu, bet pa taisno pie parking džekiem sarunāt. Viņi dzīvo tikai pēc “poņaķijām” un tikai.