Cilvēka auguma garums ir viens no cilvēka fiziskās attīstības rādītājiem. Cilvēka augumu ietekmē iedzimtība, ekoloģija, slimības, vecums un dzimums, kā arī piederība kādai rasei vai tautai.
Par cilvēka augšanu un auguma izmēriem ir atbildīgs īpašs cilvēka augšanas hormons jeb somatotropais hormons (STH), kas ir viens no hipofīzes hormoniem. Cilvēka augšanas hormons stimulē olbaltumu sintēzi, šūnu mitozi, pastiprina lipolīzi, veicina brīvo taukskābju atbrīvošanos no taukaudiem, glikozes transportu un glikogēna veidošanos.
Kā jau visiem zināms, tad dažādām pasaules tautām ir dažāds vidējais auguma garums.
Kuras pasaules tautas var lepoties ar lielākiem augumu garumiem?
Kur pasaulē mīt mazāko augumu garumu tautas?
Kā laiku posmos ir mainījušies tautu vidējie augumu garumi?
Pēdējos 100 – 150 gados pasaulē ir noticis cilvēku bioloģiskās attīstības paātrināšanās process jeb akcelerācija.
Bērnu un pusaudžu akcelerācija vērojama visās iedzīvotāju sociālajās grupās un attiecas galvenokārt uz anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Visvairāk pasaulē ir izpētītas ķermeņa izmēru pārmaiņas. Salīdzinājumā ar laika posmu pirms 150 gadiem mūsdienās jaundzimušo garums ir lielāks vidēji par 0,5 – 1 cm, bet ķermeņa masa – par 100 – 300 gramiem. Savukārt skolas vecuma bērnu garums palielinājies par 10 – 15 cm. Cilvēku dzimumgatavība iestājas caurmērā par 1 – 2 gadiem agrāk.
Akcelerācijas cēloņi un nozīme cilvēces attīstībā vēl nav pilnīgi noskaidroti.
Pastāv dažādas teorijas par akcelerācijas cēloņiem:
• pastiprinātu saules radiācijas iedarbība;
• radioviļņu ietekme;
• uztura uzlabošanās;
• vitamīnu lietošana;
• dzīves līmeņa paaugstināšanās;
• urbanizācijas process un ar to saistītie procesi (straujais dzīves ritms, intensīvā satiksme, trokšņi, gaismas signāli, televīzija, radio, kino);
Visticamāk, ka akcelerāciju nosaka dažādu bioloģisko un sociālu faktoru kopums.
Ļoti uzskatāmi akcelerācijas būtību var redzēt, aplūkojot pieaugušu veselu vīriešu augumu izmaiņas pēdējo 150 gadu laikā. Vīriešu augumu uzskaite ir plašāka un pilnīgāka nekā sieviešu, jo tā tika veikta, vīriešus reģistrējot armijā un veicot to medicīnisko apskati.
Tabulā var iepazīties ar dažu pasaules valstu vīriešu vidējo augumu garumu izmaiņām, salīdzinot mūsdienas ar 19. gadsimta vidu.
Vīrieša vidējais augums 19. gadsimta vidū cm) | Vīrieša vidējais augums 21. gadsimta sākumā (cm) | Vidējais auguma garuma pieaugums (cm) | |
---|---|---|---|
Interesanti ir iepazīties arī ar 1921. gadā Latvijas armijā pārbaudīto 19 līdz 24 gadus veco rekrūšu vidējo augumu, kas atspoguļots 1921. un 1922. gada Latvijas statistikas gadagrāmatā. Augumu garumu atšķirības ir fiksētas arī pēc rekrūšu tautības.
Vidējais auguma garums (cm) | |
---|---|
Tātad latvieši un igauņi Latvijas armijā bija augumā visgarākie, bet ebreji – vismazākie.
Šie 20. gadsimta sākuma Latvijas armijas karavīru augumu garumu mērījumu dati netieši apstiprina to viedokli, ka 1 000 gadu laikā (mūsu ēras 10. – 20. gadsimts) cilvēku auguma garums būtiski nemainījās. Tam par vienu no pierādījumiem varētu kalpot paleodemogrāfiskie pētījumi Latvijā, kuru rezultātā analizēti Latvijas iedzīvotāju ķermeņa uzbūves izmaiņas pēdējo divu gadu tūkstošu laikā. Piemēram, Āraišu ezerpils izpētes laikā ir secināts, ka laikā no 7. – 13. dzīvojušo latgaļu vīriešu auguma garums vidēji bijis 172 – 174 cm. Latgaļu sievietēm auguma garums bijis 160 cm.
Tomēr akcelerācijas process mūsdienu pasaulē turpinās, un katra nākamā paaudze gandrīz vienmēr un visur ir augumā garāka par iepriekšējo.
Lūk, dati par Grieķijas iedzīvotāju vidējo augumu garumu atkarībā no to dzimšanas gada.
Vīriešu vidējais augums (m) | Sieviešu vidējais augums (m) | |
---|---|---|
Dati par mūsdienu pasaules dažādu tautu vidējiem cilvēku augumu garumiem var būt nepilnīgi un statistiski neprecīzi dažādu apstākļu dēļ:
- salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits valstīs varētu būt mērīts, kā rezultātā dati precīzi neatspoguļo visu valsts iedzīvotāju kopējos rādītājus;
- cilvēku auguma garums var mainīties dienas gaitā, tāpēc vienas un tās pašas personas auguma garuma mērījums dienas beigās pēc fiziskas slodzes var atšķirties (būt mazāks) par 2 – 3 cm no auguma garuma, kas mērīts no rīta pēc miega;
- datu trūkums vai nepilnīgums par atsevišķām valstīm un teritorijām.
Neskatoties uz iespējamajām datu nepilnībām, 21. gadsimta sākumā pasaules valstis, kurās mīt augumā garākie vīrieši (vīriešu vidējais auguma garums), varētu būt:
1. Nīderlande – 1,81 m
2. Norvēģija – 1,80 m
3. Zviedrija – 1,78 m
Pasaules valstis, kurās mīt augumā garākās sievietes (sieviešu vidējais auguma garums), varētu būt:
1. Nīderlande – 1,68 m
2. Norvēģija – 1,67 m
3. Azerbaidžāna – 1,66 m
Pasaules valstis, kurās mīt augumā īsākie vīrieši (vīriešu vidējais auguma garums), varētu būt:
1. Bolīvija – 1,60
2. Indija – 1,61 m
3. Filipīnas – 1,62 m
Pasaules valstis, kurās mīt augumā īsākās sievietes (sieviešu vidējais auguma garums), varētu būt:
1. Bangladeša – 1,50 m
2. Filipīnas – 1,50 m
3. Nepāla – 1,50 m
1960. – 1970. gados veiktie mērījumi uzrādīja, ka latviešu vīriešu vidējais auguma garums ir 1,73 m, bet sieviešu – 1,63 m. Latvieši bija viena no augumā garākajām tautām PSRS.
21. gadsimta sākumā latviešu vīriešu vidējais auguma garums ir 1,75 m, bet sieviešu – 1,65 m.
Auguma garums katram dzimumam dzīves laikā mainās atšķirīgi. Sievietes parasti sasniedz savu vislielāko auguma garumu agrākā vecumā nekā vīrieši, jo pubertāti parasti tām notiek agrāk nekā vīriešiem. Tomēr kopumā uz pasaules nav tādas tautas, kur pieaugušu vīriešu vidējais auguma garums būtu mazāks nekā sieviešu vidējais auguma garums. Vidēji pasaulē vīrieši ir par 12 cm garāki nekā sievietes.
Vidējā augumu garuma atšķirības starp dzimumiem dažādās pasaules valstīs ir salīdzinoši lielas. Piemēram, vidējais auguma garums sievietēm gandrīz visās Eiropas valstīs ir lielāks nekā lielākās daļas Āzijas valstu vīriešu vidējais auguma garums.
Spilgts piemērs tam, ka labāks uzturs, dzīves apstākļi un urbanizācija būtiski ietekmē cilvēka auguma garumu atšķirības, ir Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas gadījums.
Līdz 40 gadu vecumam vīriešu vidējo augumu garumu atšķirība ir 8 cm (Dienvidkoreja – 1,74 m un Ziemeļkoreja – 1,66 m), bet sieviešu vidējo augumu garumu atšķirība ir 6 cm (Dienvidkoreja – 1,61 m un Ziemeļkoreja – 1,55 m). Abu valstu korejiešu vīriešiem un sievietēm, kuri ir vecāki par 40 gadiem, šādas auguma atšķirības nav raksturīgas.
Tā kā pasaules valstīs dzīvo dažādas tautas un mazākas etniskas grupas, tad šo tautu un etnisko grupu vidējie augumu garumi var vēl būtiskāk atšķirties.
Tā, piemēram, Āfrikā dzīvo sari cilts, kurā vīriešu vidējais augums ir 1,82 m, bet Sibīrijas tautiņai ketiem vidējais auguma garums vīriešiem ir tikai 1,50 m. Eiropā viena no augumā mazākajām tautām ir sāmi, kur vīriešu vidējais auguma garums ir 1,63 m, bet sieviešu – 1,58 m.
Dažām Āzijas un Āfrikas pigmeju ciltīm vidējais auguma garums ir pat 1,41 – 1,45 m.
Vēl lielākas auguma garuma galējības var būt atsevišķiem indivīdiem. Tie ir cilvēki, kurus dēvējam par pundurīšiem vai gigantiem. Šajos gadījumos auguma diapazons var būt no 0,55 m līdz 2,72 m.
Mazs cinītis gāž lielu vezumu.
Tas ir mierinājums un cerība visām pasaules maza auguma tautām.
Tāpēc esmu pret infografikām, ka tajās bildītēs vienmēr cenšas spilgti parādīt atšķirību. 10%, bet bildē ir vismaz 30% starpība.
Latvieši ir visgarākā nācija PSRS? Esmu 164. Man ir 16 un esmu pusis. Neaugu no astotās klases. Augu līdz 15 dzimšanas dienai. Dzimis esmu 1999.g. Tēvs garāks par 14 cm. Man ir pat daktera zīme, ka garāks nepalikšu. Zonas ir ciet.