Lai gan cilvēki ieradās uz Zemes tikai pirms ~ 300 000 gadu, mēs esam pilnībā pārveidojuši visu planētu. Kā mēs to paveicām?
Lai gan planēta Zeme pastāvēja aptuveni 4,5 miljardus gadu pirms pirmo cilvēku rašanās uz tās, mūsu ietekme uz pasauli pēdējo dažu tūkstošu gadu laikā ir bijusi ļoti krasa. Tā kā uz Zemes patreiz ir vairāk nekā 8 miljardi cilvēku, mēs esam ietekmējuši Zemes okeānus, sauszemi un atmosfēru daudz izteiktāk nekā jebkura cita suga simtiem miljonu gadu laikā. Mūsu planēta ir ne tikai pārveidojusies mūsu klātbūtnes dēļ, tā turpina mainīties satraucoši strauji. Tas ir atkarīgs no mums, vai gudri pārvaldīt savu pasauli, vai arī riskēt ar tās izzušanu.
Kad katrs no mums piedzimst šajā pasaulē, var šķist, ka pasaule ir radīta tieši mums un cilvēcei kopumā. Cilvēku ierašanās uz Zemes bija savdabīgs brīnums. Visums radīja apstākļus un sastāvdaļas, kas padarīja mūsu eksistenci iespējamu, jo virkne maz ticamu notikumu attīstījās un tas ļāva mūsu sugai īpaši izcelties. Ja kaut viens no neskaitāmajiem cilvēku rašanās un izdzīvošanas apstākļiem būtu bijis atšķirīgs, mūsu cilvēku suga, iespējams, nekad nebūtu radusies uz planētas Zeme.
Tomēr apmēram pirms 300 000 gadu pirmie mūsu sugas — Homo sapiens — paveidi parādījās Āfrikā, kas attīstījās no mūsu kopīgajiem senčiem. Gandrīz visu šo laiku mēs dzīvojām vienlaikus ar citiem hominīdiem, piemēram, Homo erectus un neandertāliešiem, un mēs visi izmantojām uguni, darba rīkus, apģērbu, valodu un mākslīgi uzbūvētas patversmes. Ir pat pierādījumi, ka daudzi no mums krustojas ar citiem hominīdiem. Un tomēr, paejot tikai dažiem simtiem tūkstošu gadu, mēs no primitīvas mednieku un vācēju sabiedrības esam pacēlušies uz tehnoloģiski progresīvu mūsdienu pasauli. Šis ir noslēdzošais posms stāstā par Visumu, kas mūs aizved līdz mūsdienām: kā attīstījās cilvēka civilizācija un kādas būs šīs attīstības sekas mūsu pasaulei nākotnē.
Uzziņai: Hominīdi – Primātu dzimta, kurā iekļaujas cilvēkpērtiķi un cilvēks
Miljoniem gadu pirms cilvēku ierašanās mūsu hominīdu brālēni un senči iepriekš bija izplatījušies mērenajos Zemes apgabalos, tostarp visos Eiropas, Āzijas, Austrālijas un Amerikas kontinentos. Tomēr, tiklīdz tie parādījās, cilvēki ilgu laiku mita tikai Āfrikā. Apmēram 60 000 gadu pēc pirmo cilvēku rašanās — pirms aptuveni 240 000 gadu — attīstījās neandertālieši, pievienojoties mūsdienu cilvēkiem, bet, iespējams, ka tie radās nevis Āfrikā, bet Eiropā. Par cilvēces civilizācijas agrīnajiem posmiem ir zināms ļoti maz, izņemot to, ka visi vēlāk izdzīvojušie hominīdi – cilvēki, neandertālieši un pārējās Homo erectus populācijas, dzīvoja vienlaikus.
Uzziņai: Homo erectus – Stāvus pacēlies cilvēks jeb stāvus ejošais cilvēks.
Sākotnēji pasaule bija silta un mērena, bet pēc tam, apmēram pirms 115 000 gadu, uz Zemes iestājās pēdējais leduslaikmets, liekot izdzīvojušajām populācijām tuvināties siltajiem ekvatoriālajiem platuma grādiem. Kamēr cilvēku un neandertāliešu populācijas turpināja uzplaukt, pēdējā izdzīvojušā Homo erectus populācija to nedarīja, jo tās izmira vai nu ap šo laiku, vai neilgi pirms tā. Mūsdienu cilvēki atstāja Āfriku un devās uz Eiropu, ierodoties tur apmēram pirms 40 000 – 45 000 gadu. Īsu laiku cilvēki un neandertālieši ne tikai pastāvēja līdzās, bet arī krustojās. Daudzi cilvēki savos genomos joprojām satur nelielu daļu neandertāliešu DNS.
Arheoloģiskajos izrakumos ir atrasti daudzi pierādījumi vardarbībai un konkurences cīņai starp cilvēkiem un neandertāliešiem, un abu skeletos ir atrodamas daudzas primitīvo ieroču lietošanas pēdas. Agrākais mūzikas instruments — kaula flauta, kas līdzinās mūsdienu blokflautai — datēts pirms 40 000 gadu ir atrasts tur, kur dzīvoja neandertālieši. Tieši ap šo laiku, aptuveni pirms 37 000 gadu, tika atrasts arī agrākais pieradināta suņa parauga piemērs, kas atrasts kopdzīvē ar mūsdienu cilvēkiem.
Neandertālieši un cilvēki saskārās ar sīvu starpsugu konkurenci par resursiem, un ir palikuši būtiski pierādījumi, ka viņi karoja par teritoriju: gan savā starpā, gan arī ar savas sugas pārstāvjiem. Kad bija pagājuši vēl daži tūkstoši gadu, neandertālieši izzuda. Apmēram pirms 34 000 gadu Homo sapiens bija novedis līdz pilnīgai izmiršanai visus neandertāliešus un mēs esam pēdējie izdzīvojušie starp saviem tuvākajiem radiniekiem. Visā šī ledus perioda laikā cilvēki dzīvoja tikai kā mednieku un vācēju sabiedrības un kādas cilts iedzīvotāju skaits reti pārsniedza 300 cilvēkus. Tomēr daudzi arheoloģiskie atradumi norāda uz bagātīgu kultūras vēsturi, kas tagad ir gandrīz pilnībā zudusi, un tikai neliela daļa no tā laika liecībām ir saglabājusies līdz mūsdienām. Ar 32 000 gadu senu agrāko alu gleznojumu liecībām varam iepazīties un tās ir atrastas Vallon-Pont-d’Arc mūsdienu Francijā. Pirms 28 000 gadiem ir saglabājusies senākā reprezentatīvā skulptūra no cilvēces vēstures – Vilendorfas Venēra, kas atrodas mūsdienu Austrijā.
Un tieši šajā laikā, pirms 25 000 līdz 30 000 gadu, pēdējais ledāju periods sāk iet uz beigām, ledum atkāpjoties uz poliem un notiek daudzas fiziskas izmaiņas, kas notiek sauszemes ainavā. Kad ledus sāk kust, ūdens uzkrājas, bet atlikušais ledus darbojas kā aizsprosts, lai aizturētu ūdeni. Galu galā tiek sasniegts kritisks lūzuma punkts, kad plīst ledus aizsprosti, izraisot milzīgus plūdus. Šie plūdi pārveido Zemi, transportējot augsnes virskārtu simtiem vai pat līdz tūkstoš kilometru attālumā, radot jaunas takas ezeriem, upēm, kalniem un sauszemei. Apmēram pirms 15 000–17 000 gadiem pirmie mūsdienu cilvēki ieradās Ziemeļamerikā vai nu pa Beringa sauszemes tiltu no Āzijas, vai ar laivām no Eiropas, vai, iespējams, pa abiem kanāliem. Klimatam sasilstot un pieaugot cilvēku populācijai, vilnas mamuts Amerikā un Eiropā izmirst aptuveni pirms 12 000 gadu, bet Āzijā tas saglabāsies nedaudz ilgāk.
Ap šo laiku parādās pirmie pierādījumi par lauksaimniecību, jo cilvēki tagad apzināti sēj sēklas ar nolūku pašiem audzēt pārtiku. Lauksaimniecības process nozīmē, ka cilvēki tagad uzturas vienuviet, kopjot zemi, nevis dzīvojot nomadu dzīvesveidu – dodoties visur, kur ir ēdiens. Kad lauksaimniecība ir izveidota, tai ļoti ātri seko ganāmpulku dzīvnieku pieradināšana un līdz ar to tiek attīstīts lopkopības process. Aitas pirmo reizi tiek pieradinātas pirms 11 000 gadu (Irākā); kazas (Irānā) un cūkas (Taizemē) tika pieradinātas pirms 10 000 gadiem.
Pēdējais ledāju periods, kas turpinājās vairāk nekā 100 000 gadu, ir oficiāli beidzies. Līdztekus dzīvnieku pieradināšanai cilvēku civilizācija tagad ieiet periodā, kurā galvenās iezīmes ietver lauksaimniecība un lopkopību. Mēs pārejam no primāriem medniekiem un vācējiem uz agrīnu agrāro kultūru. Pirms 9500 gadiem pirmie pierādījumi par kultivētiem kviešiem un miežiem parādījās senajā Mezopotāmijā. Pateicoties uzticamākam pārtikas avotam vienā vietā, vairāk cilvēku tagad var uzturēties vienā apgabalā kopā. Šajā laikā rodas pirmā pilsēta ar mūriem: palestīniešu pilsēta Jērika, kuras aptuvenais iedzīvotāju skaits ir rekordliels 2500 cilvēku. Pirms 8000 gadiem Mezopotāmijā rodas pirmās liecības par keramiku, kā arī sadzīves prasmēm vērpšanā un aušanā. Mūsdienu Gruzijā pirms 8000 gadiem parādās pirmās vīna darīšanas liecības.
Lauksaimniecības attīstība un sasniegumi turpinās visā pasaulē. Pirms 7500 gadiem prosa un rīsi pirmo reizi tika kultivēti mūsdienu Ķīnas teritorijā. Pirms 7000 gadiem Irānā tiek pieradināti un ganīti pirmie pieradinātie liellopi. Tobrīd cilvēku skaits uz planētas turpina pieaugt, pirmo reizi pārsniedzot 5 miljonu slieksni. Nākamais lielais pieradināmais dzīvnieks ir zirgi: tie ir pieradināti mūsdienu Ukrainā apmēram pirms 6300 gadiem. Ar lieliem, masīviem, spēcīgiem dzīvniekiem, piemēram, liellopiem un zirgiem, kas tagad ir pieradināti, akmens laikmeta pasaulē ir sasniegta pirmā lielā tehnoloģiskā attīstība – arkla izgudrojums. Ja cilvēku rīcībā ir lieli ganāmpulki, tos varētu pieslēgt lielai ierīcei (arklam), ko viņi varētu pavilkt, veicot daudzu lauksaimnieku darbu, kuri izmanto kapļus. Pirmās liecības par arkliem parādās apmēram pirms 5500-6000 gadiem, kur tagad atrodas mūsdienu Čehija. Pirms 5500 gadiem tika izgudrots ritenis, kas nekavējoties tika izmantots transportā un keramikā. Pirms 5400 gadiem ir izstrādāta pirmā skaitļu sistēma, kam seko pirmie rakstītie vārdi un dokumenti. Pirms 5000 gadiem parādījās pirmie sarežģītāki raksti — hieroglifi Ēģiptē un ķīļraksts Mezopotāmijā, un papirusa raksti parādījās tikai dažus simtus gadu vēlāk šajās pašās valodās. Un pirms 4700 gadiem tika uzbūvēti pirmie, masīvie senās pasaules pieminekļi – vecākās no Ēģiptes piramīdām.
Viens no svarīgākajiem notikumiem cilvēces vēsturē notiek nākamo dažu simtu gadu laikā – bronzas apstrādes attīstība. Bronzas apstrādes attīstība vēsta par diviem galvenajiem notikumiem – labi apbruņotas armijas un pirmā metāliskās naudas rašanos, kur abi notikumi bija plaši izplatīti apmēram pirms 4000 gadiem. Apmēram pirms 4000 gadiem mūsdienu Ķīnā tika izgudrots viens no cilvēces iecienītākajiem kulinārijas saldumiem: saldējums. Kahunas papiruss, vecākais medicīnas teksts, ir datēts pirms 3800 gadiem, un tā tēma ir ginekoloģija, kas aptver tādas tēmas kā auglība, grūtniecība, kontracepcija, kā arī slimības un ārstēšana. Tikai pirms 3500 gadiem, kas bija milzīgs cilvēces sasniegums, parādījās pirmie alfabēta raksti – Palestīnā un Sīrijā. Vēl pēc 500 gadiem — līdz pat 3000 gadiem — kukurūza tiek kultivēta Amerikā. Kopā ar rīsiem un kviešiem šie trīs pārtikas produkti ir galvenās lauksaimniecības kultūras, kas baro tā laika cilvēkus pasaulē, jo kopējais cilvēku skaits pārsniedz jau 50 miljonu robežu. Tieši šajā laikā ir notikuši lielākās bronzas laikmeta sadursmes, kas pazīstamas kā Trojas karš, kas tika pieminētas 200–300 gadus vēlāk Homēra “Iliādā” un “Odisejā”.
Ar vairāk cilvēkiem, vairāk pārtikas un vairāk tehnoloģijām, sasniegumi tagad notiek ātrāk nekā jebkad agrāk.
- Pirms 3300 gadiem sākas dzelzs laikmets, jo Dienvidaustrumeiropā sākas kausētās dzelzs ražošana, kas nākamo 800 gadu laikā izplatās pa kontinentiem. Kā pieminēts Ēģiptes pierakstos par Ēģiptes-Hetītu karu (kur ēģiptieši vēl atradās bronzas laikmetā, bet heti bija iegājuši dzelzs laikmetā), bronzas laikmeta civilizācijas redzēja, kā tās vairogus sadalīja divās daļās ar dzelzs zobeniem; tehnoloģiskā neatbilstība bija milzīga.
- Pirms 2600 gadiem Senās Grieķijas civilizācija sasniedz savu virsotni, nesot pasaulei svarīgus demokrātijas, likumu, dzejas, lugas un filozofijas sasniegumus.
- Pirms 2200 gadiem tiek uzcelts Lielais Ķīnas mūris; kas aptver ievērojamu 1900 km garumu. Tā ir lielākā celtne, kas jebkad uzcelta senajā pasaulē. Paralēli šiem kultūras sasniegumiem cilvēku zināšanas turpina attīstīties iespaidīgā ātrumā.
- Daži ievērojami sasniegumi ietver: Eiklīda ģeometrijas aksiomas, kas radās pirms 2300 gadiem.
- Pirms 2200 gadiem celtā arhitektūras arka, ko slavenu padarīja romieši, pirmais magnētiskais kompass, kas navigācijai un orientācijai izmantoja Zemes magnētisko lauku, kas izgudrots pirms 1700 gadiem, pirmā bloku drukas iekārta, nozīmīgs iespiedmašīnu priekštecis, kas izstrādāta pirms 1200 gadiem, un pirmais sprādzienbīstamais pieejamo materiālu maisījums — šaujampulveris —, kas tika izgudrots pirms 1000 gadiem. Plaši ieviešot un paplašinot vecākus projektus, piemēram, ūdens transportu (apūdeņošana un akvedukti) un kanalizāciju (atkritumu novadīšanai), apdzīvoto vietu izmēri ir ievērojami palielinājušies; dažu tūkstošu cilvēku vietā pilsētās varēja izmitināt simtiem tūkstošu cilvēku.
Impērijas ceļas un krīt visā pasaulē, tāpat kā dažādas reliģijas. Sāk notikt nozīmīgi zinātnes sasniegumi, pārveidojot mūsu izpratni par Visumu no ģeocentriskā uz heliocentrisku – tas notika mazāk nekā 500 gadiem. Līdz 1600. gadu vidum pasaules iedzīvotāju skaits pārsniedz 500 miljonu robežu. Mūsdienu zinātnē sāk ienākt Īzaks Ņūtons ar saviem atklājumiem. No bioloģiskās puses strādā Kārlis Linnejs, kurš organismus iekļāva ģints un sugu klasifikācijās 1735. gadā. Tā laika galvenais tehnoloģiskais izgudrojums ir tvaika dzinējs, kas noved pie darbināmām mašīnām. Apvienojot dažādas tehnoloģiskās koncepcijas un sasniegumus 1712. gadā, Tomas Ņūkomens izstrādā pirmo komerciālo tvaika dzinēju. Līdz 18. gadsimta beigām industriālā revolūcija tagad rit pilnā sparā. Notikumi, kas rada moderno, civilizēto pasauli, tagad notiek mežonīgā tempā, tostarp:
- Pirms 220 gadiem sākas tekstilizstrādājumu, dzelzs un tērauda rūpnīcas ražošana.
- Pirms 199 gadiem tiek izbūvētas pirmās dzelzceļa līnijas.
- Pirms 187 gadiem tika izstrādāts Čārlza Bebidža analītiskais dzinējs, kas paver ceļu mūsdienu datoriem.
- Pirms 164 gadiem tika uzbūvēts pirmais iekšdedzes dzinējs, kas galu galā noveda pie automašīnas rašanās.
- Pirms 148 gadiem tika izgudrots telefons un elektriskā spuldze.
- Pirms 119 gadiem tiek ieviesta īpašā relativitātes teorija, bet pēc 10 gadiem seko vispārējā relativitātes teorija.
- Pirms 114 gadiem tika radīta pirmā antibiotika (salvarsāns).
- Pirms 92 gadiem cilvēki pirmo reizi veiksmīgi sadalīja atomu, izraisot kodollaikmetu, atombumbu un mūsu mūsdienu pasaules tehnoloģisko revolūciju.
20. un 21. gadsimta laikā ir notikuši daudzi notikumi, kas ir būtiski pārveidojuši mūsu pasauli. 1986. gadā iedzīvotāju skaits uz Zemes pārsniedza 5 miljardus un šobrīd to skaits pārsniedz 8 miljardus. DNS struktūra tika atklāta 20. gadsimta 50. gados, un kopš tā laika viss daudzu organismu, tostarp cilvēku, genoms ir sekvencēts, izraisot revolūciju mūsu izpratnē par ģenētiku un bioloģiju. Mēs esam klonējuši dzīvniekus, kā arī izstrādājuši un ieviesuši vakcīnas pret slimībām, kas citādi iznīcinātu cilvēku populāciju. Mēs esam iekļuvuši kosmosā, izlaiduši astronautus uz Mēness un izsūtījuši kosmosa kuģus no Saules sistēmas. Mēs esam mainījuši savas planētas klimatu un turpinām to darīt, taču tagad arī spējam noteikt un mazināt mūsu darbību ietekmi uz planētu, ja mēs tā vēlamies. Mēs esam izstrādājuši neaptverami iznīcinošus kara ieročus, bet arī spējam panākt mieru, ja mēs to vēlamies.
Šobrīd mēs esam visgudrākie zināmie radījumi, kas jebkad radušies šajā Visumā. Mēs esam nonākuši pie izšķiroša punkta cilvēces vēsturē. Turpmākie cilvēces soļi ir mūsu ziņā.
Vai mēs jau esam sasnieguši savu virsotni kā suga, vai arī mūsu labākās dienas ir vēl priekšā?
Vai šis vēstures brīdis iezīmē cilvēces beigu sākumu, vai arī šī būs tā paaudze, kas veiksmīgi risinās mūsu kolektīvās problēmas?
Vai mēs izturēsimies pret mūsdienu pasaules izaicinājumiem vai padosimies tiem?
Cilvēces vēsture uz Zemes joprojām tiek rakstīta, un cilvēka civilizācija un planētas Zeme nākotne ir uz mūsu plaukstas.
