Mēs paši visi jau jūtam – klimats mainās un Zeme sasilst.
Ziemas Latvijā gandrīz vairs nav, pavasaris sākas jau mēnesi iepriekš, bieži tiek pārspēti dažādi siltuma rekordi…
21. gadsimta pirmajās desmitgadēs ir novērotas daudzas klimata pārmaiņu ietekmes, un 2024. gads ir bijis vissiltākais pasaulē, kāds reģistrēts kopš 1850. gada, kad tika sākta regulāra klimata izsekošana. Pasaules vidējā temperatūra ir cēlusies par +1,6 °C. Pat pie daudzu globālās sasilšanas pasākumu ievērošanas visā pasaulē tiek prognozēts, ka 2100. gadā planētas vidējā temperatūra pieaugs līdz aptuveni +2,8 °C.
Likumsakarīgi, ka temperatūras celšanās uz Zemes izraisa pasaules ledāju kušanu un pasaules okeāna līmeņa celšanos. Jau iepriekš par to rakstīja NeoGeo.lv savā rakstā “Kad izkūst viss pasaules ledus ….” https://neogeo.lv/kad-izkust-viss-pasaules-ledus/
Laikā no 1901. gada līdz 2018. gadam vidējais jūras līmenis uz planētas ir paaugstinājies par 15 –25 cm. Pie tam pēdējā laikā ūdens celšanās notiek aizvien straujāk. No 1970. gada līdz 2012. gadam vidējais jūras līmenis vidēji gadā ir pieaudzis par 2,3 mm, bet no 2013. gada līdz 2022. gadam ūdens celšanās jau ir vidēji 4,6 mm gadā.
Jūras līmeņa celšanās par gadu desmitiem atpaliek no Zemes temperatūras izmaiņām, un tāpēc jūras līmeņa celšanās turpinās paātrināties no šī brīža līdz 2050. gadam, reaģējot uz jau notikušo sasilšanu. Tas, kas notiks pēc tam, ir atkarīgs no turpmākajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ja emisijas tiktu samazinātas ļoti būtiski, tad iespējama jūras līmeņa celšanās palēnināšanās no 2050. līdz 2100. gadam. Ja siltumnīcefekta gāzu emisijas tiktu būtiski ierobežotas, tad prognozē, ka 2100. gadā vidējais jūras līmenis uz planētas būs pieaudzis no 0,4 m līdz 0,6 m no šī brīža līmeņa. Ja siltumnīcefekta gāzu emisijas netiks samazinātas vai pat pieaugs, tad vidējais jūras līmenis uz planētas paātrināsies vēl vairāk un līdz 2100. gadam tas varētu pieaugt pat līdz 1,6 m. Vissliktākajā augstas siltumnīcefekta gāzu emisijas pieauguma variantā līdz 2200. gadam vidējais jūras līmenis varētu celties par 2,8 m un līdz 2300. gadam līdz 5,3 m.
Šāda liela vidējais jūras līmeņa celšanās pasaulē izraisītu milzu pārmaiņas – applūstu ļoti lielas platības piekrastēs, pilsētas un ciemi pazustu zem ūdens, tiktu zaudētas lauksaimniecības zemes un meži, izzustu plašs kultūrvēsturiskais mantojums.
Šo draudu lielums prasa risinājumu, kas atspoguļo problēmas mērogu. Visām valstīm vajadzētu rīkoties, lai mazinātu globālās applūšanas ietekmi.
Ļoti ambiciozu projektu globālās applūšanas novēršanai Eiropā 2020. gadā ir izvirzījuši Nīderlandes un Vācijas okeanogrāfi. Viņi ierosina būvēt Ziemeļeiropas iežogojuma dambi (Northern European Enclosure Dam (NEED)), kas atdalītu Ziemeļu un Baltijas jūru no Atlantijas okeāna, tādējādi pasargājot 15 valstis un miljoniem cilvēku no globālās sasilšanas applūšanas radītajām briesmām.
NEED sastāvētu no divām galvenajām daļām: NEED-South, dambis, kas savienotu Francijas Bretaņas krastu (netālu no Brestas) ar Anglijas dienvidrietumu krastu. Tā garums būtu 161 km, dambja vidējais dziļums jūrā būtu 85 metri un maksimālais dziļums – 102 metri.
NEED-North sastāvētu no vairākām daļām, kas savienotu Skotijas cietzemi ar Orkneju un Šetlendas salām un no turienes ar Norvēģiju. Tā kopējais garums būtu 476 km, dambja vidējais dziļums jūrā būtu 127 m un maksimālais dziļums – 321 m.
Šādi būtu Ziemeļeiropas iežogojuma dambja (NEED) tehniskie parametri:
- Kopējais garums būtu 637 km.
- NEED kopējais tilpums būtu 36,2 km3.
- Pasargātu Eiropu līdz 15 m ūdens celšanos.
- Būtu nepieciešams 51 miljards tonnu smilšu. Tas ir vienāds ar viena gada globālo smilšu izmantošanu.
- Kopējā NEED izmaksa līdz 550 miljardiem eiro.
- NEED aizsargātu piekrastes teritorijas 15 valstīs.
- Pasargātu līdz 55 miljoniem cilvēku no applūšanas.
Salīdzinot NEED būvniecību ar citiem alternatīviem risinājumiem (plānotu iedzīvotāju un infrastruktūras aiziešanu un plūdu seku mazināšanu katrā valstī atsevišķi), okeanogrāfi nonāca pie secinājuma, ka tik nozīmīgs risinājums kā NEED izbūve varētu būt dzīvotspējīgs un rentabls aizsardzības pasākums.
Plānota iedzīvotāju un infrastruktūras aiziešana no applūstošām teritorijām ir iespējama, un tā patiešām tiek īstenota, piemēram, Nīderlandē nelielā mērogā. Taču liela mēroga plūdu draudu gadījumā tā būtu saistīta ar liela cilvēku skaita piespiedu migrāciju, plaši izplatītām psiholoģiskām traumām, milzīgu kultūras mantojuma zudumu un politisko nestabilitāti starptautiskā līmenī.
Apvienotās plūdu draudu aizsardzības izmaksas katrai valstij būtu lētākas nekā cīnoties katrai atsevišķi. Salīdzinājumā kaut vai Nīderlandes piemērs. Scenārijā, kas paredz 1,5 m jūras līmeņa celšanos līdz 2100. gadam, Nīderlandei jūras aizsardzībai būtu jāiztērē līdz 140 miljardiem eiro. Tas vien veido apmēram vienu trešdaļu no kopējām vajadzības NEED izbūves izmaksām. Patiešām, neskatoties uz tā milzīgo mērogu un milzīgajām izmaksām, NEED būtu lētākais veids, kā mazināt applūšanas draudus Eiropai.. Sadalot NEED būvniecības izmaksas 20 gadu laikā, tā izmaksas būtu ne vairāk kā 0,16% no 15 iesaistīto valstu kopējā IKP.
Tomēr viss nav tik vienkārši.
Ziemeļu un Baltijas jūras bloķēšanai no Atlantijas okeāna būtu tālejošas un potenciāli nopietnas sekas reģiona ekosistēmām, ekonomikām un sabiedrībām. Eiropas upes turpinās izplūst slēgtajās jūrās, un tas vien radīs 0,9 m ūdens kāpumu dambja iekšienē ik gadu. Lai šo tilpumu pārnestu uz okeānu, būtu vajadzīgas aptuveni 100 lielas sūkņu stacijas.
Ierobežotās jūras kavētu arī ūdens baseina atsvaidzināšanu, un tiek prognozēts, ka ūdens sāļums gadsimta laikā samazināsies 10 reizes. Tas lielā mērā ietekmētu bioloģisko daudzveidību un zvejniecību. Ziemeļjūras aizsprostošana radītu būtiskas izmaiņas plūdmaiņu amplitūdās abās NEED pusēs. Tam būtu liela ietekme uz nogulumu, barības vielu apriti un jūras dzīvi šajā apgabalā.
NEED aizslēgtu četras Eiropas noslogotākās ostas — Roterdamu, Antverpeni, Brēmerhāfeni un Hamburgu — aiz milzīga dambja. Uz dambju ārpuses būtu jābūvē jaunas ostas un/vai slūžas, lai pielāgotu satiksmes apjomu uz iekšējām ostām.
Idejas autori norāda, ka NEED ir tikai risinājuma ieteikums, kas var rosināt pārdomas procesu, kas veicina sabiedrības izpratni par draudiem, ko rada globālā sasilšana un applūšanas draudi. Jāatbrīvo ceļš globāla mēroga rīcībai, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītos ilgtermiņa draudus. Šobrīd NEED ideja ir tikai brīdinājums. Bet, ja nekas netiks darīts vai darīts pārāk maz, tas joprojām var kļūt par vismazāk sliktāko iespēju glābt daļu Eiropas no applūšanas.
