Dzīvnieki jūt un lieto debespuses

Pilnīgi noteikti, ka vairums cilvēku nepievērš uzmanību tam, kādā veidā govis gremo zāli. Taču pētnieki tam pievērsa uzmanību!
Izpētot tūkstošiem „Google Earth” satelītattēlus, nesen tika atklāts fakts, kas iepriekš nebija pamanīts, – govis, ēdot zāli ganībās, gandrīz vienmēr ir pagriezušās uz ziemeļiem vai dienvidiem, neraugoties uz vēja virzienu vai citiem klimatiskiem un ģeogrāfiskiem faktoriem.
Kas liek govīm tā nostāties?

Īpatnība ganoties pārsvarā nostāties ziemeļu vai dienvidu virzienā piemīt ne tikai govīm, bet arī citiem baru dzīvniekiem, piemēram, savvaļas briežiem.

Pētnieki aplūkoja gandrīz 9000 „Google Earth” satelītattēlus Eiropā, Āfrikā un Dienvidamerikā, kuros bija redzami gan liellopu, gan savvaļas briežu ganāmpulki ganībās. Ņemot vērā ne visai augsto satelītattēlu izšķirtspēju, ne vienmēr bija nosakāma dzīvnieku galvas vai aizmugures daļas atrašanās vieta, taču ķermeņa orientācija bija redzama.
Eiropā pētāmie dzīvnieki izvietojās pārsvarā ziemeļu vai dienvidu virzienā. Āfrikā un Dienvidamerikā, dzīvnieku orientācija bija nedaudz novirzīta vairāk ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā.

Čehijā pētnieki arī reģistrēja ķermeņa pozīcijas 2974 savvaļas briežiem 277 ganībās dažādās vietās visā Čehijā. Viņu atklāja, ka lielākajai daļai briežu, ganoties un atpūšoties, briežu galvas ir vērstas uz ziemeļiem. Aptuveni viena trešdaļa no briežiem galvas orientēja dienvidu virzienā.

Cita čehu un vāciešu pētnieku grupa analizēja 2235 govis 74 dažādos ganāmpulkos Eiropā un Ziemeļamerikā. Viņu kritēriji govju orientācijas noteikšanai bija īpaši stingri – govju orientācija tika fiksēta tikai tām govīm, kas uzskaites brīdī neēda, nedzēra, neatradās tuvāk par 25 metriem no apdzīvotām vietām, ne tuvāk par 150 metriem no elektroenerģijas līnijām vai 15 metrus no ganību žogiem.
Un pētījumu rezultāti atkal bija tādi: atpūšoties govis ganībās savu ķermeni pārsvarā orientē ziemeļu – dienvidu virzienā.

Vēl tika analizēta liellopu orientācija ganāmpulkos atkarībā no ganāmpulka lieluma. Govis zema blīvuma un nelielos ganāmpulkos visvairāk pieskaņo savu ķermeni ziemeļu – dienvidu virzienam. Savukārt lielos ganāmpulkos tika konstatēts, ka orientācija ziemeļu – dienvidu virzienam ir mazāka.

Pētnieki nonāca pie atziņas, ka gan mājdzīvnieki, gan savvaļas dzīvnieki izjūt
Zemes magnētisko lauku un tas ietekmē šo dzīvnieku uzvedību. Ne tikai govis un brieži izjūt Zemes magnētismu, bet to savā dzīvē lieto arī daudzi citi dzīvnieki.

Daudzas sugas, tostarp putni un laši, izmanto Zemes magnētisko lauku savas migrācijas periodos. Tas ir viņu „dabas GPS”.

Citi pētījumi liecina, ka daži zīdītāji – tai skaitā sikspārņi – izmanto “magnētisko kompasu”, lai medītu un pārvietotos. „Magnētiskā sajūta” ir arī žurku sugai Āfrikā, kas dzīvo garos pazemes tuneļos ar ļoti grūtiem orientēšanās apstākļiem.

Zemes magnētismu sajūt un izmanto arī bites, mušas, zivis un grauzēji. Jūras bruņurupuči un baloži to izmanto pārvietošanās un migrāciju laikā.

Pieradinātiem mājlopiem Zemes magnētiskā lauka izjūta saglabājusies no to senčiem, kuriem tā ir bijusi nepieciešama savvaļas dzīves un migrāciju laikā.

Protams, ka ir arī citi pieņēmumi, kāpēc liellopi un brieži ganāmpulkos orientē savu ķermeni ziemeļu vai dienvidu virzienā:
• šāds virziens rada lielāku labsajūtu;
• palīdz koordinēt bara aizsardzību pret ienaidniekiem;
• nodrošina labāku apkārtnes orientieru uztveri.

Dzīvnieki sajūt un zina kaut ko vairāk nekā mēs…