Kurš gan nezin, kas ir Džordžs Vašingtons!
Džordžs Vašingtons (1732 – 1799) bija amerikāņu militārais un politiskais līderis, Kontinentālās armijas virspavēlnieks ASV Neatkarības kara laikā (1775–1783) un pirmais ASV prezidents (1789–1797). Savas izšķirošās lomas dēļ ASV valsts dibināšanā viņš vēsturiski tiek dēvēts par “Savas valsts tēvu” (Father of His Country).
Tomēr viena no Džordža Vašingtona jaunības biogrāfijas lapaspusēm ne visiem ir zināma. Džordžs Vašingtons ir bijis mērnieks!
Džordžs Vašingtons piedzima 1732. gada 22. februārī, Popeskrīkā, Vestmorlendas apgabalā, Virdžīnijā. Viņš bija pirmais no sešiem bērniem Augustīna un Mērijas Bollu Vašingtonu ģimenē. Viņa tēvs bija miertiesnesis un ievērojama sabiedriska persona.
Ģimene 1735. gadā pārcēlās uz plantāciju Litlhantingkrīkā, tad vēlāk 1738. gadā apmetās Ferifermā netālu no Frederiksburgas, Virdžīnijā. Kad Džordža tēvs 1743. gadā nomira, Dž.Vašingtons mantoja Ferifermu un desmit vergus.
Tēva nāves dēļ Dž.Vašingtonam nebija ģimnāzijas izglītības un viņš mācījās baznīcas skolā Hartfīldā, kur viņam īpaši padevās matemātika.
Dž.Vašingtona mērnieka gaitas sākās 1748. gadā, kad viņam bija 16 gadi. Viņš tika uzaicināts pievienoties mērniecības grupai, ko organizēja viņa kaimiņš un draugs Džordžs Viljams Fērfekss no Belvoiras. Dž. Fērfekss sapulcināja pieredzējušu komandu, lai plānotu un uzmērītu zemes gabalus plašā apkārtnē gar Virdžīnijas rietumu malu. Mērnieka darba rūpīga novērošana un veikšana viena mēneša garumā Dž.Vašingtonam sniedza nozīmīgu pieredzi.
Dž.Vašingtona karjera kā profesionālam mērniekam sākās 1749. gadā, kad viņam bija 17 gadi. Viņš saņēma uzdevumu no Viljama un Marijas koledžas kļūt par mērnieku jaunizveidotajā Kalpeperas apgabalā. Dž.Vašingtons nekavējoties devās uz Kalpeperu, apgabala centru, lai nodotu mērnieka zvērestu. Dž.Vašingtons pabeidza savu pirmo mērniecības uzdevumu 2 dienu laikā, uzmērot 400 akru (~162 ha) lielu zemes gabalu. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš bija ceļā uz ienesīgu mērnieka karjeru.
Dž.Vašingtona mērnieka karjera nebija gara. 1750. gada oktobrī Vašingtons atstāja oficiālo mērnieka amatu, tomēr vēl vairākus gadus nodarbojās ar mērniecību. Viņš turpināja veikt mērniecību vēl divus gadus, galvenokārt Frederikas apgabalā, pirms saņēma militāru iecelšanu par adjutantu Virdžīnijas dienvidos.
Pamatā viņa mērniecības darbība bija ar mērķi gūt sev personīgo labumu – iegūt jaunas zemes, aizstāvēt savu īpašumu robežas vai sadalīt savus īpašumus ienesīgās saimniecībās. Līdz 1752. gadam Dž.Vašingtons pabeidza gandrīz 200 mērniecību, kuru kopējā platība pārsniedza 60 000 akru (~24 300 ha), kuras atradās starp Potomakas un Ohaio upēm. Spekulācijas ar zemi bija ļoti ienesīgs peļņas avots.
Lauka apstākļos Dž.Vašingtons izmantoja sekojošu mērnieka pamata aprīkojumu:
- "circumferentor" jeb vienkāršs mērniecības kompass misiņa apvalkā ar piestiprinātiem perpendikulāriem tēmēkļiem, kas uzstādīts uz Džeikoba spieķa vai statīva un izmantots robežlīniju virzienu un leņķu mērīšanai;
- viena vai vairākās mērniecības ķēdēs attālumu mērīšanai.
Būdams viens no pirmajiem kolonistiem, kas apstaigāja kilometriem garu teritoriju Zilās grēdas kalnos un to apkārtnē, Dž.Vašingtons varēja atrast un iegādāties zemes gabalus sev, pirms lielākā daļa citu zināja, kas ir pieejams.
Mērnieka gaitas deva Dž.Vašingtonam arī praktiskas zināšanas par Amerikas pamatiedzīvotājiem, kuri gadsimtiem ilgi bija dzīvojuši zemē, kuru viņš tagad iezīmēja iegādei baltajiem kolonistiem. Tā bija arī pieredze viņa militārajai karjerai, kas sākās dažus gadus vēlāk pēc mērnieka gaitu beigām.
Ņemot vērā viņa plašos zemes īpašumus un profesionālo pieredzi, viņš turpināja apsekot savus īpašumus vēl līdz 1799. gada 5. novembrim, mēnesi pirms savas nāves.
ASV Kongresa bibliotēkā ir aplūkojami Dž.Vašingtona mērniecības vingrinājumi, piezīmes un rīkojumi, kā arī viņa dienasgrāmatas no mērnieka gaitu perioda. Viņa 1748. gada dienasgrāmatas “Ceļojums pāri kalniem” raibajā ādas vākā joprojām ir redzams viņa rokraksts.
