Ebolas vīrusslimība ir reti sastopama īpaši bīstama infekcijas slimība, kurai raksturīga ļoti smaga klīniskā norise un augsta mirstība (30 – 90%).
Ebolas vīrusslimību izraisa vīruss, kurš tika atklāts 1976. gadā infekcijas uzliesmojuma laikā kādā ciematā netālu no Ebolas upes Kongo Demokrātiskajā Republikā (agrāk Zaira).
Vīruss ir Filoviridae dzimtas RNS vīruss ar lipīdu apvalku. Vīrusa diametrs – 80 x 970 nm.
Infekcijas rezervuārs dabā nav pietiekami izpētīts, tomēr ir zināms, ka galvenais avots ir dažādas sikspārņu sugas. Infekcija dabā skar arī citus savvaļas dzīvniekus, galvenokārt primātus (pērtiķus, gorillas, šimpanzes), kā arī meža antilopes un dzeloņcūkas.
Pirmie slimnieki parasti inficējas, saskaroties ar inficētajiem savvaļas dzīvniekiem.
Pašreizējais Ebolas vīrusslimības uzliesmojums ir sācies 2013. gada decembrī un tas sākotnēji skāra 3 Āfrikas valstis: Gvineju, Libēriju un Sjerraleoni. Tālākie saslimšanas gadījumi jau tika reģistrēti Nigērijā, Senegālā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un 2 ievestie gadījumi bija ASV.
Kopumā pasaulē līdz 2014. gada 10.decembrim jau reģistrēti 17 942 Ebolas vīrusslimības gadījumi, t.sk. 6388 letāli (35,6%). Šis ir lielākais jebkad novērotais Ebolas vīrusslimības uzliesmojums pasaulē gan pacientu skaita, gan skarto reģionu ziņā.
Aktuālu informāciju par Ebolas vīrusslimības izplatību dažādās pasaules valstīs, kura atainota arī uz kartēm var aplūkot Pasaules Veselības organizācijas mājas lapā: http://maps.who.int/MapJournal/?appid=315f5a951839484bb7d93e1325a089cc
Ebolas vīrusslimības izplatība pasaulē (līdz 2014. gada 10.decembrim)
| Apstiprināto, varbūtējo un aizdomīgo Ebolas vīrusslimības gadījumu skaits | t.sk. laboratoriski apstiprināto gadījumu skaits | Nāves gadījumu skaits ar aizdomām par Ebolas vīrusslimību | Letalitāte (%) | |
|---|---|---|---|---|
Kāda ir inficēšanās iespējama ar Ebolas vīrusslimību?
- tieša kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem (piemēram, siekalām, urīnu) no dzīviem vai mirušiem inficētiem cilvēkiem (piemēram, apbedīšanas ceremonijā);
- kontaktējoties ar slimnieka vai miruša cilvēka ķermeņa piesārņotajiem priekšmetiem;
- nedrošu seksuālu kontaktu ceļā ar personām, kuras pārslimojušas infekciju (līdz pat septiņām nedēļām pēc izveseļošanās);
- nonākot tiešā kontaktā ar dzīvu vai mirušu savvaļas dzīvnieku (piemēram, pērtiķu, meža antilopju un sikspārņu) asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem, ja dzīvnieks ir inficēts.
Pat dzīvojot Ebolas vīrusa infekcijas skartajā teritorija inficēšanās risks ir ļoti zems, kamēr cilvēks nenonāk tiešā kontaktā ar slimniekiem, mirušiem cilvēkiem, kuri bijuši inficējušies ar Ebolas vīrusslimību, inficētiem dzīvniekiem un viņu ķermeņa šķidrumiem. Gadījuma kontakts sabiedriskajās vietās (piemēram, sēžot blakus) ar cilvēkiem, kuriem nav slimības simptomu, nerada Ebolas vīrusa pārnešanas risku.
Atšķirībā no gripas Ebolas vīruss neizplatās pa gaisu!
Nav iespējams inficēties ar Ebolas vīrusu, pieskaroties naudai, pārtikas un rūpnieciskām precēm (t.sk. drēbēm), peldoties baseinos, lietojot uzturā pārtikas produktus, ēdienus vai dzeramo ūdeni!
Odi un citi posmkāji nepārnēsā Ebolas vīrusu!
Infekcija bieži izplatās ģimenes locekļu vidū un veselības aprūpes iestādēs, kopjot slimniekus, ja darbinieki nelieto aizsargapģērbu – sejas maskas, virsvalkus un cimdus, kā arī neievēro piesardzības prasības.
Ebolas vīrusslimību infekcijas inkubācijas periods ir no 2 līdz 21 diena (vidēji 8 – 10 dienas).
Kādas ir Ebolas vīrusslimības pazīmes?
Ebolas vīrusslimība sākas pēkšņi, līdzīgi gripai vai gastroenterītam:
• ar strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, drudzi,
• ar galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm,
• ar kakla sāpēm,
• vispārēju vājumu,
• apetītes trūkumu,
• vēlāk parādās caureja, vemšana, sāpes kuņģī, izsitumi, acu apsārtums, nieru un aknu mazspēja,
• atsevišķiem pacientiem novēro iekšēju un ārēju asiņošanu (deguna un ausu asiņošanu, asiņaina vemšanu, asiņainus izkārnījumus u.c.) un vairāku iekšējo orgānu bojājumus.
Kā ārstē Ebolas vīrusslimību?
Specifiskās terapijas nav, tiek veikta terapija, lai saglabātu šķidrumu un elektrolītu līdzsvaru organismā, nodrošinātu oksigenāciju un normalizētu asinsspiedienu, kā arī simptomātiskā terapija ar pretsāpju un pretdrudža medikamentiem.
Līdz šim nav apstiprinātas vakcīnas pret Ebolas vīrusslimību.
Galvenais profilakses pasākums, lai nesaslimtu ar Ebolas vīrusslimību, ir izslēgt kontaktu ar Ebolas vīrusslimības pacienta asinīm vai izdalījumiem, tādēļ pacientus stingri izolē. Veicot pacientu aprūpi, stingri jāievēro infekcijas kontroles pasākumi, kas ietver aizsargapģērba lietošanu (brilles, maskas, virsvalki, cimdi), instrumentu sterilizāciju un dezinfekcijas pasākumu veikšanu.
Ziepes, hlorūdens, saules gaisma un žāvēšana ātri iznīcina Ebolas vīrusu. Arī izmazgājot ar šķidrumiem inficētu apģērbu veļas mašīnā, Ebolas vīruss tiks iznīcināts. Uz virsmām, kas atrodas saulē vai ir nožuvušas, Ebolas vīruss var izdzīvot tikai īsu brīdi.
Kāds ir Ebolas vīrusslimības tālākās izplatības risks?
Risks slimības uzliesmojuma tālākai izplatībai Eiropas Savienības valstīs, t.sk. Latvijā, šobrīd tiek vērtēts kā zems. Pašreiz Pasaules Veselības organizācija (PVO) neiesaka noteikt nekādus ceļošanas vai tirdzniecības ierobežojumus uz uzliesmojuma skartajām valstīm.
Ieteikumi ceļotājiem, kuri dodas uz skartajām valstīm.
Kaut gan pašreiz nepastāv ceļojumu un tirdzniecības ierobežojumi Ebolas vīrusslimības epidēmijas dēļ, Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka atlikt nebūtiskus (maznozīmīgus) ceļojumus uz Ebolas vīrusslimības skartajām Āfrikas valstīm. Šis ieteikums ir saistīts ar to, ka veselības problēmu gadījumā (piem., trauma) ceļotajiem, iespējams, nebūs pieejama medicīniskā palīdzība epidemioloģiski drošos apstākļos, līdz ar ko pastāv inficēšanās risks ar Ebolas vīrusu vietējās ārstniecības iestādēs.
Lai arī risks saskarties ar Ebolas vīrusu ir ārkārtīgi zems, turpmāk minētie preventīvie pasākumi palīdzēs novērst inficēšanās risku:
• izvairieties no tieša kontakta ar slimnieka vai līķa asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem un neaiztieciet potenciāli piesārņotus priekšmetus (piem., slimnieka aprūpes priekšmeti);
• izvairieties no tieša kontakta ar savvaļas dzīvniekiem un neēdiet savvaļas dzīvnieku gaļu;
• dzimumakta laikā lietojiet prezervatīvu;
• neapmeklējiet vietas, kur mitinās sikspārņi (piem., alas, izrakumu vietas, pamestas ēkas);
• regulāri mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vai notīriet ar dezinfekcijas līdzekli.
Jāņem vērā, ka atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām Ebolas vīrusslimības skartajās valstīs tiek nodrošināta visu personu, kas izbrauc no valsts, veselības pārbaude (aptauja un termometriņa). Personām, kuras šķiet saslimušās līdz saslimšanas statusa apstiprināšanai, kā arī kontaktpersonām ar Ebolas vīrusslimības slimniekiem 21 dienu laikā nav atļauts izbraukt no valsts. Tādējādi tiek novērsta slimības starptautiska izplatīšanās.
Pēc atgriešanās no Ebolas vīrusslimības skartas teritorijas ir nepieciešams 21 dienu novērot savu veselību. Risks, ka esat saskāries ar Ebolas vīrusu ir ļoti zems. Ja jums parādās slimības pazīmes, sazinieties ar ārstu un informējiet par simptomiem un ceļojumu uz skarto reģionu! Šādi simptomi var parādīties arī malārijas gadījumā, tad arī nekavējoties nepieciešami specifiski izmeklējumi un ārstēšana.
Ja ceļojuma laikā Ebolas vīrusslimības skartajās valstīs jums ir bijis tiešs kontakts ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem (siekalām, urīnu, vemšanas masām u.c.) no dzīviem inficētiem cilvēkiem vai mirušiem no Ebolas vīrusslimības (piemēram, apbedīšanas ceremonijā) vai neaizsargāts seksuāls kontakts ar personu, kura pārslimojusi Ebolas vīrusslimību un ja jums 21 dienas laikā parādīsies slimības pazīmes, palieciet mājas, nekavējoties sazinieties ar ārstu un informējiet par savu ceļojumu un iespējamo inficēšanos!
Raksta sagatavošanai izmantota Slimību profilakses un kontroles centra informācija.
