Pastāstīsim par kādu izklaides notikumu, kurš pārvērtās kārtīgā vides katastrofā.
Vēsturē šis notikums ir iegājis ar nosaukumu “Traģēdija Klīvlendā” un tas notika 1986. gada 27. septembrī ASV pilsētā Klīvlendā “Balloonfest ‘86” laikā. Pilsēta vēlējās pārspēt rekordu, palaižot gaisā 1,5 miljonus gaisa balonu.
Daudzu gaisa balonu sūtīšana debesīs sākās 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā ASV, kad debesīs palaida tūkstošiem gaisa balonu. Pēc tam 1985. gada 17. jūlijā Disnejlendas 30. gadadienas svinībās tika palaists debesīs 1 miljons gaisa balonu.
Visas šīs gaisa balonu atrakcijas organizēja uzņēmums “Balloonfest”.
Klīvlendā “Balloonfest” vēlējās pārspēt balonu skaita rekordu.
Vispirms bija nepieciešams izveidot tehnisku konstrukciju, kura spētu noturēt 2 miljonus gaisa balonu nelielā teritorijā pilsētas centrālajā laukumā un pēc tam nosūtīt tos lidošanai. Lai atrisinātu problēmu, “Balloonfest” piesaistīja uzņēmumu, kas piegādāja īpaši izturīgas troses kosmosa industrijā. No šīm trosēm tika noausts siets, kas nosedza metāla rāmi, kura izmēri bija 76 x 46 metri. Pasākums bija paredzēts 27. septembrī. Visu gaisa balonu izmaksas bija ap 500 tūkstošiem dolāru.
Sākotnēji “Balloonfest” vēlējās palaist debesīs 2 miljonus balonu, taču to skaits tika samazināts līdz 1,5 miljoniem, lai ievērotu termiņu, jo 27. septembrī bija gaidāms lietus. Gatavošanās sākās 26. septembra vakarā. Šajā sagatavošanās procesā bija jāpiedalās vairākiem tūkstošiem cilvēku – 2500 studenti un skolnieki gandrīz visu nakti pūta 1,5 miljonus gaisa balonus no gāzes baloniem.
1986. gada 27. septembrī visās ASV televīzijās runāja par gaidāmo notikumu. Tomēr sinoptiķi brīdināja, ka meteoroloģiskie apstākļi 27. septembrī būs slikti – ieplūdīs auksta gaisa masas un būs lietus. Taču organizatori svētkus atcelt nevēlējās. 13:50 pilsētas laukumā, kur pulcējās milzīgs ļaužu pūlis, aizsargtīkls tika atvērts, un virs pilsētas namiem sāka pacelties 1,5 miljonu gaisa balonu masa. Baloni aizsedza visas debesis …
Vides katastrofa sākās tajā brīdī, kad aukstās gaisa frontes ietekmē, gaisa baloni necēlās gaisā, bet tika spiesti atpakaļ pie zemes. Parasti ar hēliju pildīti gaisa baloni, nokļūstot atmosfērā, ceļas augstāk un gaisā pavada pietiekami daudz laika, lai pēc kāda laika noplaktu un nokristu zemē. Taču šoreiz 1,5 miljoni gaisa balonu uzvedās pavisam savādāk.
Gar zemes virsmu kursējošie 1,5 miljoni gaisa balonu izraisīja virkni problēmu:
- Notika vairāk nekā 50 satiksmes negadījumu, kuru rezultātā tika paralizētas automaģistrāles.
- Tika atcelti visi lidojumi Klīvlendas lidostā.
- Tuvumā esošais ezers un upe tika pārklāti ar gaisa baloniem, radot ekoloģisku katastrofu.
- Ezerā diviem makšķerniekiem, kuri atradās laivā, balonu ierašanās bija traģiska. Makšķernieki zaudēja kontroli pār laivu un tā apgāzās. Viļņi viņus aiznesa tālu no laivas. Sakarā ar gaisa baloniem, kas piepildīja debesis, helikoptera glābšanas misija tika atcelta un abi zvejnieki noslīka.
- Cieta arī dzīvnieki. Prasība 100 tūkstošu dolāru apmērā nāca no elitāro arābu zirgu īpašnieka, kas ganījās netālu no Klīvlendas. No debesīm krītošie gaisa baloni dzīvniekus tā nobiedēja, ka tie metās auļot, ietriecās žogā un guva nopietnas traumas.
Ginesa pasaules rekordu grāmatas 1988. gada izdevums atzīst, ka šis ASV pilsētā Klīvlendā “Balloonfest ‘86” laika notikums ir pasaules rekords – vislielākā masveida balonu palaišana debesīs, kura jebkad ir notikusi. Debesīs tika palaisti 1 429 643 gaisa baloni. Kopš tā laika Giness vairs nemēra gaisa balonu palaišanas rekordus….