Mūsdienu tehnoloģijas ļauj ielūkoties pat simtiem tūkstošu gadu senā pagātnē.
Nesenais atklājums dziļi Antarktīdas ledū ir devis zinātniekiem jaunus pavedienus par galvenajiem pasaules notikumiem. Polārajos ledos ir bloķēti dati par mūsu seno pagātni un tie pētīti Antarktīdā Lo leduskupolā un projektā WAIS Divaida.
UZZIŅAI
Lo leduskupols (angļu: Law Dome) ir leduskupols Austrumantarktīdā un tas pastāv nošķirti no pārējā kontinentālā ledāja vairoga.
WAIS Divaida (angļu: WAIS Divide, West Antarctic Ice Sheet Divide — ‘Rietumantarktīdas ledus vairoga šķirtne’) ir amerikāņu ledus dziļurbuma projekts Mērijas Bērdas Zemē Rietumantarktīdā. Projekts uzsākts 2005./2006. gada vasarā un bija paredzēts dziļurbumu sērijas veikšanai uz Rietumantarktīdas ledus vairoga ledus plūsmu šķirtnes, lai iegūtu siltumnīcas gāzu saturu atmosfērā pēdējo 100 000 gadu periodā. Urbšanas darbi tika veikti piecu gadu garumā polārajās vasarās. 2012. gada decembrī tika sasniegts plānotais 3405 m dziļums no ledāja virsmas.
Tā kā sniegs krīt gadu no gada planētas aukstākajās vietās, tad pakāpeniski nokritušais sniegs tiek saspiests cietā ledū. Šis sniegs satur daļiņas un ķīmiskas vielas, kas tiek iesprostotas slāņos, kas atspoguļo to, kas tajā laikā notika pasaulē. Ledū veidojas nelieli gaisa burbulīši un pat nelielas gaisa kabatas.
Urbjot ledū, zinātnieki var iegūt garu cilindru, ko sauc par ledus serdi, lai analizētu pagātnes gaisu un gāzes. Tiek iegūti atmosfēras paraugi, kādi tie bija sniega krišanas laikā. Tātad, urbjoties dziļāk ledū, tiek iegūti pakāpeniski aizvien senāki un senāki gaisa paraugi, kuri ir iesprostoti kā burbuļi ledū, un var izmērīt vecāku un senāku atmosfēras vēsturi. Šie ledus serdeņi atklāj svarīgus trūkstošos datus.
Ledū iesprostotais gaiss var atklāt informāciju par tādām lietām kā sausums un vulkānu izvirdumi uz Zemes. Sulfātu mērījumi no ledus serdeņiem iezīmē lielus vulkāna izvirdumus pagātnē. Salīdzinot sulfātus ledus serdeņos Grenlandē un Antarktīdā, zinātnieki var secināt, kurā puslodē izvirdums ir radies un cik liels bija izvirdums. Šie iesaldētie ieraksti liecina arī par cilvēces rūpniecības progresu. Metālu, piemēram, vara un svina, pēdas ledus serdēs liecina par ieguves un kausēšanas darbībām no senām pagātnes civilizācijām, tostarp grieķiem, romiešiem un inkiem, kā arī par svina benzīna izmantošanu pēc 1960. gadiem.
Ledus serdes atklāj vēl vienu cilvēka darbības nāvējošo pusi. Nesen publicēts pētījums par šiem ledus serdeņiem, ko veica pētnieku komanda no Kembridžas universitātes un Britu Antarktiskā dienesta.
Pētījumā varēja redzēt kolonizācijas ietekmi uz cilvēku populācijām. Pētnieki koncentrējās uz oglekļa dioksīda līmeni, kas ieslodzīts ledū. Gāze, ko cilvēki izdala izelpojot un ko izmanto augi skābekļa radīšanai, ir galvenais atmosfēras veselības rādītājs uz planētas Zeme. Oglekļa dioksīda daudzums atmosfērā ir līdzsvars starp lietām, kas izdala oglekļa dioksīdu, un lietām, kas absorbē oglekļa dioksīdu, piemēram, okeāni, meži un cilvēka darbība. Šo līdzsvaru bieži izjauc cilvēka darbība. Šī pētījuma gadījumā šī cilvēka darbība bija Amerikas kolonizācija.
Kad eiropieši 15. gadsimtā ieradās Amerikā, viņi pamatiedzīvotājiem atnesa tādas slimības kā masalas un bakas pret kurām iezemiešiem nebija dabiskas aizsardzības, kā arī karu un koloniālo genocīdu. Tiek lēsts, ka 150 gadu laikā pēc šīs ierašanās gāja bojā ap 56 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju.
Ir mazliet neticami, bet šis milzīgais cilvēku skaita samazinājums tika reģistrēts Antarktīdas ledū. Vietas, kur reiz cilvēki dzīvoja, strādāja un nodarbojās ar lauksaimniecību, tika pamestas, un planētas struktūra tika mainīta. Mēs zinām, ka meži absorbē oglekļa dioksīdu, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā. Tātad, kad epidēmiju dēļ notika liels iedzīvotāju skaita samazinājums, daudz dabisko mežu varēja ataugt virs iepriekšējās lauksaimniecības zemes. Lielāka meža zeme nozīmēja, ka šie augi absorbēja vairāk CO2, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda līmeni visā pasaulē. Un šīs atmosfēras izmaiņas ir reģistrētas ledus burbuļos.
Lai gan senajiem kariem un slimībām kādreiz bija iespēja mainīt Zemes atmosfēru, mūsdienās šāds rezultāts vairs nav tik vienkāršs. Pēdējā COVID – 19 pandēmija izraisīja arī miljoniem nāves gadījumu uz Zemes, taču šis notikums, visticamāk, netiks ieslodzīts ledus burbuļos. Pirmkārt, kopējais nāves gadījumu skaits bija mazāks procents no mūsdienu lielā pasaules iedzīvotāju skaita. Turklāt šodien ir daudz lielākas oglekļa dioksīda emisijas, salīdzinot ar 16. un 17. gadsimtu. Lai gan pandēmijas laikā daudziem cilvēkiem mainījās daudzas ierastās darbības lietas, tomēr lielākā daļa lielāko emisiju radītāju pasaulē neapstāja darboties. Pašlaik mēs joprojām piedzīvojam strauju oglekļa dioksīda pieaugumu atmosfērā.
Pētījumi parāda, cik liela nozīme ir cilvēka darbībām pat tālā pagātnē. Cilvēka rīcība tajā laikā ievērojami ietekmēja mūsu atmosfēru, parādot, cik ietekmīgi cilvēki bija pat šajā agrīnajā periodā.
