Maori, Jaunzēlandes aborigēni, sagādājuši Ginesa rekordu grāmatai savdabīgu rekordu. Šis rekords ir pasaules garākais ģeogrāfiskā objekta nosaukums, kurš sastāv no 85 burtiem maoru valodā.
Uzziņai:
• Maoru valoda ir otrā oficiālā Jaunzēlandes valsts valoda. Pirmā ir angļu valoda.
• Maori veido 14,6% no Jaunzēlandes iedzīvotāju skaita un to skaits valstī ir apmēram 635 000.
• Maori valodu ikdienā lieto un labi pārzina tikai apmēram 10 000 maori.
• 41% maori vispār nezina savu dzimto valodu.
Ginesa rekordu grāmata vēsta, ka pasaules garākais ģeogrāfiskā objekta nosaukums ir
Taumatawhakatangihangakoauauotamateaturipukakapikimaungahoronukupokaiwhenuakitanatahu
Šāds neizrunājami garš ģeogrāfiska objekta nosaukums (toponīms) ir dots 305 m augstam kalnam Jaunzēlandes Ziemeļsalā, Hoksbejas reģionā.
Kalna nosaukums tulkojumā nozīmē “Augstiene, kur Tamatea, cilvēks ar lielajiem ceļiem, kalnos kāpējs, apkārtceļojošais zemju rijējs, spēlējis savu degunflautu savai mīļotajai”.

Pasaulē vēl ir dauzi citi toponīmi, kuros burtu skaits vienā vārdā ir mērāms vairākos desmitos burtu.
Kādi ir garākie viena vārda ģeogrāfiskie nosaukumi jeb toponīmi Latvijā?
Kā jau NeoGeo.lv minēja savā rakstā „Īsākie ģeogrāfiskie nosaukumi”, tad Latvijā īsākie ģeogrāfiskie nosaukumi sastāv no 3 burtiem, piemēram, Aģe – upe Vidzemē, Ape – pilsēta Vidzemē vai Īle – ciems Auces novadā Zemgalē.
Lielum lielais Latvijas toponīmu apjoms sastāv no vārdiem, kuros ir 5 – 10 burtu.
Taču mums ir arī garāki ģeogrāfiskie nosaukumi.
Daži piemēri no Latvijas toponīmiem, kuri sastāv no 13 burtiem:
• ciems Celmraugciems Kalnciema pagastā Jelgavas novadā,
• ciems Garvacainieki Dekšāres pagastā Viļānu novadā,
• ciems Jaunsvirlauka Jaunsvirlaukas pagastā Jelgavas novadā,
• ciems Klapkalnciems Engures pagastā Engures novadā,
• viensēta Liellūzenieki Krišjāņu pagastā Balvu novadā.
Daži piemēri no Latvijas toponīmiem, kuri sastāv no 14 burtiem:
• ciems Aizstrautnieki Dobeles pagastā Dobeles novadā,
• kalns Dziedātājkalns Daudzeses pagastā Jaunjelgavas novadā,
• ciems Jaunpēternieki Cenu pagastā Ozolnieku novadā,
• viensēta Lielkaušenieki Glūdas pagastā Jelgavas novadā,
• viensēta Lejasdzirnavas Lejasciema pagastā Gulbenes novadā.
Daži piemēri no Latvijas toponīmiem, kuri sastāv no 15 burtiem:
• viensēta Lielspundenieki Dāviņu pagastā Bauskas novadā,
• viensēta Lielšķērstnieki Kandavas pagastā Kandavas novadā,
• viensēta Veckalnzemnieki Variņu pagastā Smiltenes novadā,
• viensēta Piekalnspārviņi Cesvaines pagastā, Cesvaines novadā.
Daži piemēri no Latvijas toponīmiem, kuri sastāv no 16 burtiem:
• viensēta Jaunkalnzemnieki Grundzāles pagastā, Smiltenes novadā,
• viensēta Jaunzemjputriņas Valgundes pagastā, Jelgavas novadā,
• viensēta Kalnaliešķenieki Kurmāles pagastā, Kuldīgas novadā.
Daži piemēri no Latvijas toponīmiem, kuri sastāv no 17 burtiem:
• viensēta Jaunkrievzemnieki Grundzāles pagastā, Smiltenes novadā,
• viensēta Lejasmazkaudzītes Rankas pagastā, Gulbenes novadā,
• viensēta Jaunaugstkalnieši Rankas pagastā, Gulbenes novadā,
• viensēta Jaunpēterpriekuļi Tirzas pagastā Gulbenes novadā.
Daži piemēri no Latvijas toponīmiem, kuri sastāv no 18 burtiem:
• viensēta Lejasjaunstrēbeles Rankas pagastā, Gulbenes novadā,
• viensēta Lejaskrievzemnieki Grundzāles pagastā, Smiltenes novadā.

Avots: http://kartes.lgia.gov.lv/kartes.html
Un kā ar Garmišpartenkirheni Vācijā? 🙂
Bebru pagastā pie Lobes ezera ir mājas nosaukumi Liellejaslubānieši un Mazkalnalubānieši…
Atbilde Imim.
Paldies par informāciju!
Taču Jūsu nosauktās viensētas oficiāli sastāv no diviem vārdiem: Liellejas Lubānieši un Mazkalna Lubānieši.
Un kā āra Bangkokas īsto vārdu tajiski!?! Tas arī ir ļoooti garš 😉
Kādi ir garākie ģeogrāfiskie nosaukumi mūsu kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā?
nu manas mājas nosaukums ir Jaunsaimnieki un blakus ir Jaunkokas un tāpat ir Jaunjelgava un blakus vēl ir Vecmucenieki un Jaunmucenieki ,vai nu izdomas pietrūka vai radi dalījās un tā tie nosaukumi radās.Pamata nosaukumi mājām bija KOkas Mucenieki ,Saimnieki ,blakus celtām pielika klāt Jaun.Krievijā Ņižņijnovgoroda.
šĶERBINIEKIPUTRENIEKI