Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (20 metri). II daļa

Jātic, ka cilvēce, sajūtot globālās sasilšanas milzīgo ietekmi uz savu dzīvi, veiks būtiskas izmaiņas gan dabas aizsardzībā, gan ražošanas tehnoloģiju uzlabošanā.
Tomēr nevajag arī pārspīlēt cilvēku lomu dabas procesu norisē. Tā kā globālā sasilšana tomēr lielākoties ir nenovēršams dabas cikls, temperatūras kāpums uz Zemes turpināsies un pasaules ledāji turpinās kust.
Dažas prognozes vēsta, ka pēc aptuveni 2500 – 3000 gadiem ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās var celties par aptuveni 20 metriem.

Ko tas nozīmē Latvijai?

Latvijā arvien saglabāsies patīkami silts un jauks klimats. Mūsu mazmazmazbērni dzīvi pavadīs tādā klimatā, ko pašreiz bauda Francijas dienvidos un Grieķijā. Būtiski samazināsies iedzīvotāju izdevumi par apsildi ziemā un siltā ziemas apģērba iegādi, lauksaimniecībā palielināsies veģetācijas periods un kultūru dažādība, mežos skuju kokus pakāpeniski nomainīs lapu koki.
Bet, protams, jārēķinās arī ar negatīvajām sekām – teritorijas zaudēšanu applūšanas rezultātā.

Kur mēs zaudēsim teritorijas? Cik daudz? Vai varam cīnīties pret to?

Kartē jūs redzat iespējamo Latvijas teritoriju pēc 2500 – 3000 gadiem, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 20 metriem.
Prognoze balstās uz pašreizējo Latvijas reljefa modeļa izpēti, bez tektonisko svārstību radītām izmaiņām. Zināmu ietekmi radīs arī jūras krastu erozija.

.
Lai arī kartē jūs paši varat aplūkot visas jūs interesējošās teritorijas un applūšanas radītās sekas, tomēr NeoGeo sniedz jums nelielu apkopojošu izklāstu par notikumiem Latvijā un pasaulē, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 20 metriem.

Eiropa

Visā Eiropā turpināsies pakāpeniska milzīgu platību applūšana. Pilnīgi visas Eiropas valstis, kas atrodas jūru un Atlantijas okeāna krastos, izjutīs ūdens līmeņa celšanās postošās sekas. Dažām no tām tas būs īpaši traģiski.
Apskatīsim valstis, kas cietīs visvairāk un, protams, mūsu kaimiņus.

Igaunija zaudēs ļoti plašas teritorijas Pērnavas zemienē un Rietumigaunijas zemienē. Zem ūdens pazudīs Pernu – Jāgupi un Lihulas pilsētas, kā arī daudzi desmiti ciemu. Lielās igauņu salas (Sāmsala un Hijumā) pārtaps par pavisam nelielām saliņām, jo applūstot zaudēs vairāk kā 50% no savas platības. Arī Roņu sala gandrīz visa pazudīs zem ūdens.
Jūras līmenis ļoti nopietni apdraudēs arī Tallinu. Ar nopietnu hidrotehnisku būvju izbūvi vēl varētu glābt lielāko daļu Tallinas no applūšanas. Ziemeļigaunija cietīs salīdzinoši mazāk, pateicoties stāvkrastiem un paaugstinātam reljefam Somu līča piekrastē.
Igaunijas teritoriālie zaudējumi būs proporcionāli līdzvērtīgi Latvijas zaudējumiem.

Lietuvā intensīvi sāks applūst Piejūras zemiene. Zem ūdens pazudīs Garždi un Šilutes pilsētas, kā arī desmitiem ciemu Klaipēdas un Tauraģes apriņķos.
Lietuvas teritoriālie zaudējumi būs divreiz mazāki nekā Latvijai un Igaunijai.

Nīderlande būs visvairāk cietusī valsts Eiropā. Faktiski var uzskatīt, ka šī valsts tiks izsvītrota no pasaules kartes, jo applūdīs vairāk nekā 80% valsts teritorijas. Iespējams, šai valstij un tās iedzīvotājiem būtu jāpārceļas uz dzīvi Grenlandē, kura šajā laikmetā jau būtu brīva no ledus.

Grenlande varētu kļūt par „glābiņa zemi” daudzām Eiropas un arī visas pasaules zemēm un tautām, ko skars globālās sasilšanas plūdi. Grenlande ar savu milzīgo platību (pašreizējā platība ~2,2 miljoni km² vai ~33 Latvijas teritorijas) spētu uzņemt daudzus, kas palikuši bez zemes un mājām. Atbraucējiem būtu jāveido jauna dzīve šajā pašreiz mazapdzīvotajā milzīgajā salā.

Vācijā applūdīs plašas teritorijas Ziemeļvācijā. Vietām Ziemeļjūra un Baltijas jūra ielauzīsies Vācijas teritorijā vairāk kā par 100 km.

Lielbritānijā turpināsies plaša applūšana pa visu salas perimetru. Mazāk posta būs Skotijas ziemeļu un rietumu daļas augstkalnēs.

Beļģija arī būs viena no mazajām Eiropas valstīm, kas zaudēs būtisku teritorijas daļu Ziemeļjūras krastos. Applūdīs aptuveni 30 – 40% Beļģijas teritorijas.

Dānija ir valsts, kas arī izjūt salīdzinoši lielus zaudējumus – applūst ap 1/4 daļa tās teritorijas.

Francija, Spānija, Portugāle, Itālija, Grieķija un Rumānija zaudēs teritorijas visa Atlantijas okeāna un visu jūru piekrastēs. Tomēr salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm teritoriālie zaudējumi būs mazāki (aptuveni 5 – 8%).

Somija, Zviedrija un Norvēģija cietīs salīdzinoši mazākus teritoriālus zaudējumus (4 – 6%).

Krievija zaudēs tādas lielas pilsētas kā Sanktpēterburgu, Kaļiņingradu, Arhangeļsku un Vladivostoku.

Āzija

Āzija būs pasaules reģions, kur problēmas ar pasaules okeāna līmeņa celšanos izjutīs vispostošākajā un traģiskākajā veidā. Āzijas valstu pārapdzīvotība, milzīgu teritoriju applūšana un klimata izmaiņas radīs milzīgas sociālas, ekoloģiskas un ģeopolitiskas sekas.
No ūdens līmeņa celšanās visvairāk cietīs Filipīnas, Ķīna, Taizeme, Indija, Bangladeša, Vjetnama, Japāna, Malaizija, Dienvidkoreja, Ziemeļkoreja un Japāna.

Ziemeļamerika un Centrālamerika

ASV applūdīs tās galvaspilsēta Vašingtona un tādas lielas pilsētas kā Bostona, Filadelfija, Maiami, Tampa, Ņūorleāna, Hjūstona. Pasaules okeānu līmeņa celšanās īpaši postoša būs ASV austrumu piekrastei (pie Atlantijas okeāna un Karību jūras). Tur zem ūdens pazudīs simtiem pilsētu.
ASV rietumu piekraste cietīs salīdzinoši mazāk. ASV pazaudēs ap 5 % no savas teritorijas.
Karību jūrā turpināsies ūdens uzbrukums visām salu valstīm. No pasaules kartes viena aiz otras pazudīs virkne mazo salu – Britu Virdžinas, Sentkitsa un Nevisa, Antigva un Barbuda, Kaimanu salas un daudzas citas.

Dienvidamerika

Pasaules okeānu līmenim paaugstinoties, ūdens ieplūdīs lielo Dienvidamerikas upju grīvās – Amazones (Brazīlija) un Paranas (Argentīna). Šo upju zemajās grīvās applūdīs milzīgas teritorijas.
Brazīlijā Atlantijas okeāna ūdens ieplūdīs Amazones upes zemienē pat līdz Santarenas pilsētai, kas atrodas vairāk kā 600 km attālumā no Atlantijas okeāna.
Dienvidamerikā līdzīgi kā Ziemeļamerikā būtiski vairāk cietīs Atlantijas okeāna piekraste. Tā ir reljefa ziņā zemāka, un tāpēc applūdīs tūkstošiem pilsētu un ciemu.
Andu kalni kā milzīga siena sargās Klusā okeāna piekrasti, bet arī tur applūdīs zemākās teritorijas Čīles, Peru, Ekvadoras, un Kolumbijas krastos.

Āfrika, Tuvie un Vidējie Austrumi

Līdzīgi kā Āzijā arī Āfrikā globālā sasilšana izraisīs milzīgas sociālas, ekoloģiskas un ģeopolitiskas sekas. Tam par cēloni – būtiskas klimata izmaiņas, nabadzība un pārapdzīvotība. Jau tā sausie un bezūdens Āfrikas apgabali kļūs cilvēku un mājlopu dzīvei pavisam nepiemēroti. Notiks liela cilvēku migrācija, iespējams- kari.
Ēģipte Nīlas deltā zaudēs milzīgas teritorijas.
Tunisija izjutīs būtisku Vidusjūras uzbrukumu.
Gambija, Senegālā, Sjerraleone, Kamerūna, Gabona, Mozambika, Kenija un Somālijā zaudēs ievērojamas savas piekrastes teritorijas.
Tuvajos un Vidējos Austrumos visvairāk cietīs Irāka, Kuveita un Omāna.

Austrālija un Okeānija

Austrālijā turpināsies zemo teritoriju applūšana nu jau visā valsts piekrastē. Tas pats notiks Jaunzēlandē. Tomēr salīdzinoši uz citu valstu fona šie teritoriālie zaudējumi nebūs ļoti lieli.
Okeānijā turpinās no pasaules kartes strauji pazust simtiem salu. Un kādreiz bijušās lielās salas pārtaps par maziņām.