Gripa – mainīgā un nežēlīgā

Pasaulē ir milzum liels skaits vīrusu.

Biologiem ir izdevies lielāko daļu vīrusu sadalīt jeb klasificēt pa dzimtām. Šādu dzimtu ir vairāk kā 70.

No šīm vairāk kā 70 vīrusu dzimtām:
• 30 dzimtas ir tādas, kas ietekmē siltasiņu organismus, tātad putnus un zīdītājus un tai skaitā arī cilvēku;
• 6 dzimtas ir tādas, kas ietekmē cilvēka augšējos elpošanas ceļus;
• tikai 1 dzimtā atrodas gripas vīruss.

Uzziņai:

---

• Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus.
• Gripu izraisa RNS vīruss, kurš pieder pie Orthomyxoviridae dzimtas.
• Gripa galvenokārt tiek pārnēsāta pa gaisu aerosolu veidā.

Gripas pazīmes ir:
• pēkšņs sākums;
• galvassāpes;
• drudzis;
• paaugstināta temperatūra;
• kaulu “laušanas sajūta”;
• aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.

Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar lielo izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu.
Slimība var izplatīties epidēmiju un pandēmiju veidā.

Pēc klasifikācijas iedalās 3 tipa gripas vīrusi:
• A tipa gripa;
• B tipa gripa;
• C tipa gripa.

Tā kā visi 3 tipu gripas vīrusi ir no vienas dzimtas, tie zināmā mērā ir līdzīgi. Tiem ir kopīgs gan vairošanās veids, gan vīrusa daļiņas uzbūve.
Visi gripas vīrusi ir līdzīgi, ap 80 – 120 nm diametrā, sfēriski.

A tipa gripa ir visbiežāk sastopama un parasti izraisa vissmagākās gripas epidēmijas. A tipa gripas vīrusi ir ļoti daudzveidīgi un pie tam tie izraisa saslimšanu ne tikai cilvēkiem, bet arī putniem un zīdītājiem.

B un C tipu gripa nav tik plaši sastopama, un tie galvenokārt ir cilvēka gripas vīrusi.
B tipa gripa var izraisīt mazākus, vairāk lokalizētus slimības uzliesmojumus. Mutācijas notiek 2 – 3 reizes lēnāk nekā A tipa gripas vīrusam. B tipa gripai ir izteikti gripas simptomi, pie tam tie rodas ne katru gadu un nekad neizsauc gripas pandēmijas.

C tipa gripa ir retāk sastopama un parasti izraisa tikai vieglu saslimšanu.

Gripas vīrusiem vērojamas biežas ģenētiskās mainības gadu no gada. Parādās dažādi vīrusu apakštipi.

Galvenais gripas epidēmiju un pandēmiju izraisītājs ir A tipa gripas vīrusi!
Viens no cēloņiem, kurš veicina A tipa gripas vīrusu izplatību pasaulē epidēmiju un pandēmiju veidā, ir plašais vīrusa nēsātāju loks.
Galvenais saimnieks A tipa gripas vīrusam ir ūdensputni : pīles, zosis, kaijas u.c. Šie vīrusi inficē arī cilvēkus, cūkas, zirgus, roņus, delfīnus, kā arī putnus (vistas, tītarus u.c.).
Katram vīrusa nēsātājam ir savi vīrusa varianti.
Salīdzinoši reti, bet notiek vīrusu variantu nodošana no viena vīrusu nēsātāja veida uz otru.
A tipa gripas vīruss katram nēsātājam var izpausties dažādi.
Ja cilvēkiem tas izpaužas kā tipiska gripas saslimšana, tad pīlēm un zosīm tas parasti izpaužas kā bezsimptomu zarnu infekcija.

A tipa gripa izplatās epidēmiju (dažkārt arī B tipa gripa) un pandēmiju veidā.
Gripas epidēmija vērojama galvenokārt noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, un tai raksturīgs saslimšanas biežuma straujš pieaugums. Epidēmijas laikā gadā gripu izslimo pat līdz 20 – 50% iedzīvotāju. Gripas epidēmijas atkārtojas ik pēc viena līdz diviem gadiem. Epidēmijām dod vārdu pēc vietas, kurā atklāts attiecīgais vīrusa apakštips, piemērām, Pekinas, Honkongas vai Krievijas gripa.

Gripas pandēmijas rodas ik pēc 10 – 50 gadiem. Tās izraisa tikai gripas A tipa vīruss. Slimība skar ļoti plašas ģeogrāfiskas teritorijas, dažkārt pat visu pasauli. Saslimšana izplatās strauji. Pandēmija var ilgt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem. Ja gripas epidēmijas laikā slimo miljoniem cilvēku un mirst tūkstošiem, tad pandēmijas gadījumā slimo simtiem miljonu un mirst miljoniem cilvēku.
Cilvēces vēsturē vispostošākā bija 1918. – 1919. gada “Spāņu gripas” pandēmija, kas nogalināja desmitiem miljonu cilvēku.

Kad cilvēki sāka slimot ar gripu?

412. gadus pirms mūsu ēras pats Hipokrāts aprakstīja akūtu respiratoru saslimšanu, kura, iespējams, varētu būt gripa.
1173. gadā Anglijā ir aprakstīta saslimšana, kura atgādina gripas simptomus.

Jo tuvāk mūsdienām, jo ar lielāku varbūtību mēs varam apgalvot, ka vēsturiskajos aprakstos ir minēta gripa.
Sākot ar 16. gadsimtu, jau precīzi var runāt par gripas pandēmiju pieminēšanu.

Gripas pandēmijas pasaulē 16. – 21. gadsimtā:

Laika periodā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam ziņas par gripas pandēmijām, iespējams, ir nepilnīgas. Trūkst arī ziņas par gripas vīrusu apakštipiem.
Jo tuvāk mūsdienām, jo dati ir pilnīgāki un precīzāki.
Jau kopš 1889. gada gripas pandēmijas laika ir saglabājušās precīzas ziņas gan par pandēmijām, gan to izraisošajiem gripas vīrusiem.

Gadi	Pandēmijas nosaukums	Gripas apakštips	Mirušo skaits	Izplatība
1580. gads	–	Nav zināms	Nav zināms	Eiropa → Tuvie Austrumi → Āfrika → Ziemeļamerika
1729. gads	–	Nav zināms	Nav zināms	Krievija → Eiropa
1780. gads	–	Nav zināms	Nav zināms	Eiropa → Krievija → Ziemeļamerika → Ķīna → Indija
1830. gads	–	Nav zināms	Nav zināms	Ķīna → Āzija → Krievija → Eiropa → Ziemeļamerika → Dienvidamerika
1847. gads	–	Nav zināms	Nav zināms	Eiropa → Ziemeļamerika → Krievija → Indija
1889. – 1890. gads	Āzijas – Krievijas gripa	H2N?	1 miljons	Āzija → Krievija → Eiropa → Ziemeļamerika → Āfrika → Austrālija
1898. – 1903. gads	–	H3N8	Nav zināms	Eiropa → Krievija → Ziemeļamerika
1918. – 1920. gads	Spānijas gripa	H1N1	40 – 100 miljoni	Āzija → Eiropa → Ziemeļamerika → visi kontinenti
1957. – 1958. gads	Āzijas gripa	H2N2	1 – 1,5 miljoni	Āzija → Eiropa → visi kontinenti
1968. – 1969. gads	Honkongas gripa	H3N2	0,8 – 1 miljons	Āzija → Eiropa → visi kontinenti
1977. – 1978. gads	–	H1N1	Nav zināms	Ķīna → Eiropa → visi kontinenti
2004. gads	Putnu gripa	H5N1	200 – 500	Āzija
2009. – 2010. gads	Cūku gripa	H1N1	18 000	Ziemeļamerika → Eiropa → visi kontinenti

Vispostošākā zināmā gripas pandēmija notika 1918. – 1920. gados, kad uz pasaules ar gripu slimoja apmēram 500 miljonu cilvēku jeb 27% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Šī gripas pandēmija ieguva nosaukumu Spānijas gripa, un no tās mira 40 – 100 miljoni cilvēku visā pasaulē.

Uzziņai:

---

Sabiedrībā bieži ir izplatīts viedoklis, ka cilvēkam nav imunitātes pret gripas vīrusu, jo mēs ar to bieži slimojam. Lūk, izslimojam masalas, cūciņas vai bakas, un mums ir mūža imunitāte, bet ar gripu – nekā.
Nav taisnība, ka cilvēkam nav imunitātes pret gripas vīrusu! Cilvēkam veidojas noturīga imunitāte pret gripas vīrusu.
Galvenā problēma ir tajā apstāklī, ka gripas vīruss ir ļoti mainīgs. Cilvēks nekad nesaslimst tieši ar to pašu vīrusu, kurš jau reiz ir izslimots. Atkārtotā saslimšana ar gripu nav vājas imunitātes sekas, bet gripas vīrusa mainības rezultāts. Notiek gripas vīrusa ģenētiskā mainība – antigēnu dreifs, kurš notiek mutāciju rezultātā, un antigēnu maiņa, kuru var izraisīt dzīvnieku un cilvēku gripas vīrusu ģenētiskās rekombinācijas.

2009.– 2010. gada cūku gripas izplatība un sekas pasaulē