HIV un AIDS izplatība Latvijā

HIV (no angļu valodas: Human immunodeficiency virus) ir hroniska, lēni progresējoša infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss, kas, nonākot organismā, lēnām sagrauj cilvēka imūno sistēmu.

AIDS (no angļu valodas: Acquired immune deficiency syndrome) jeb Iegūtais imūndeficīta sindroms ir HIV infekcijas beigu stadija. Šajā stadijā cilvēka imūnā sistēma nav spējīga cīnīties ar audzējiem un infekcijām, kuras parastos apstākļos neizraisa slimības. HIV vīruss var bojāt arī nervu sistēmu un izraisīt smadzeņu darbības traucējumus. AIDS stadijā HIV infekcijas stadija strauji progresē un parasti beidzas ar slimnieka nāvi.

Ieskats HIV/AIDS rašanās vēsturē:

---

• Viena no versijām, ka HIV ir radies Āfrikas rietumos un tās vidienē, kur tas ir bijis izplatīts pērtiķiem. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā HIV no pērtiķiem nonāca pie cilvēkiem.
• Pirmais dokumentētais HIV gadījums ir konstatēts 1959. gadā Lielbritānijā. Vēl atsevišķi gadījumi konstatēti 1960. gadā (Kongo Demokrātiskā Republika) un 1969. gadā (ASV). 20. gadsimta beigās veiktās ģenētiskās analīzes uzrādīja, ka mirušie ir bijuši HIV inficēti.
• Pirmie plašākie HIV gadījumi tika aprakstīti 1978. gadā Ņujorkā.
• 1981. gada sākumā gados jaunam slimniekam konstatēja ādas audzēju, kas parasti veidojas cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma. Sākumā ASV lielajās pilsētās, galvenokārt Ņujorkā, Sanfrancisko un Losandželosā, lēnām pieauga šādu slimnieku skaits. 1981. gada beigās ASV jau bija fiksēti apmēram 30 šādi visai neparasti saslimšanas gadījumi. Visi slimnieki, smagi nomocījušies, mira.
• Drīzumā Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pārpludināja ziņojumi par desmitiem, simtiem šādu gadījumu – sākumā no ASV, bet vēlāk arī no citām valstīm. Jau pašu pirmo slimnieku izmeklēšanas rezultāti norādīja uz to, ka viņiem bojāta imūnsistēma. Tieši šai sistēmai ir būtiska nozīme organisma aizsardzībā pret infekcijām un audzēju veidošanos.
• Jaunajai slimībai vajadzēja dot nosaukumu. Tika dots nosaukums – AIDS.
• Pirmie AIDS gadījumi tika reģistrēti tikai vīriešu homoseksuālistu vidū, tāpēc slimību mēģināja sasaistīt ar šo cilvēku dzimumdzīvi. Taču jau 1982. gadā AIDS konstatēja arī tādiem slimniekiem, kuriem izdarīta asins pārliešana, pēc tam arī narkomāniem, kas ievada narkotiskās vielas vēnā. Sākotnēji uzskatīja, ka inficēšanās ar HIV vīrusu heteroseksuālos dzimumkontaktos notiek reti, tomēr drīz konstatēja, ka šis uzskats ir maldīgs.
• Epidemioloģiskie pētījumi norādīja, ka slimībai varētu būt infekciozs raksturs, ka tā tiek pārnesta no slimnieka uz veselu cilvēku ar asinīm vai citiem organisma šķidrumiem. ASV sabiedrībā izcēlās panika, jo nezināmai slimībai bija vīrusu infekcijas raksturs, tās izraisītājs bija nezināms, nebija skaidra tās ārstēšana. Slimnieki, kuru organisms kļuva nespējīgs pretoties infekcijām, mira aptuveni 1 gada laikā. ASV statistikas dati uzrādīja, ka saslimušo skaits katru pusgadu dubultojās.
• 1983. gadā franču pētnieki L.Montanjē vadībā, kā arī 1984. gadā R.K. Gallo un Dž.Levi ASV izolēja vīrusu no slimnieku limfocītiem. Pašlaik ir pierādīta saslimšanas etioloģija un no slimnieku limfocītiem, asinīm, siekalām, maksts izdalījumiem un spermas var izolēt vīrusu, pret kuru slimnieku asinīs konstatē antivielas. Starptautiskā taksonomijas komisija ierosinājusi vīrusu saīsināti apzīmēt – HIV, kura latviskais nosaukums ir – cilvēka imūndeficīta vīruss.

---

Kopš HIV/AIDS infekcijas atklāšanas 20. gadsimta 80. gadu sākuma pasaulē ar šo sērgu ir inficējušies jau vairāk kā 70 miljoni iedzīvotāju. Vairāk kā 30 miljoni no šīs infekcijas jau ir miruši.

Starptautiskā labdarības organizācija „AVERT”, kura nodarbojas ar AIDS izpētes un izglītošanas darbu pasaulē, uzrāda šādus datus par HIV/AIDS izplatību pasaulē 2010. gadā:
• Pasaulē dzīvo aptuveni 34 miljoni cilvēku, kuri ir inficējušies ar HIV/AIDS, no tiem 10% ir bērni.
• 2010. gadā pasaulē tika reģistrēti 2,7 miljoni jaunu HIV inficēšanās gadījumu, no tiem 14% bērniem.
• 2010. gadā no AIDS mira aptuveni 1,8 miljoni cilvēku.
• Kopš 2008. gada ir novērojama HIV infekcijas izplatības stabilizācija. Novērojams pat neliels jauno HIV inficēšanās gadījumu samazinājums, kas izskaidrojams ar cilvēku informētības pieaugumu par HIV. Tā kā ievērojams skaits inficēto slimnieku saņem medicīnisko palīdzību, tad ar AIDS saistīto nāves gadījumu skaits arī ir samazinājies.

HIV/AIDS izplatība pasaules reģionos („AVERT” dati par 2010. gadu)

Reģions	HIV/AIDS inficēto cilvēku skaits (miljoni)	Inficēto cilvēku īpatsvars 15 – 49 gadu vecuma grupā (%)
Āfrika uz dienvidiem no Sahāras	22,9	5,0
Austrumeiropa un Centrālā Āzija	1,5	0,9
Karību reģions	0,2	0,9
Ziemeļamerika	1,3	0,6
Latīņamerika	1,5	0,4
Dienvidu un Dienvidaustrumu Āzija	4,0	0,3
Okeānija	0,1	0,3
Ziemeļāfrika un Tuvie Austrumi	0,5	0,2
Centrālā un Rietumeiropa	0,8	0,2
Austrumāzija	0,8	0,1
PASAULĒ:	KOPĀ: 34,0	VIDĒJI: 0,8

Kāda ir HIV/AIDS izplatība Latvijā?

Lūk, kādu informāciju sniedz Latvijas Infektoloģijas centrs.

---

HIV/AIDS gadījumi Latvijā tiek reģistrēti kopš 1987. gada.
Pirmie HIV gadījumi Latvijā tāpat kā citur pasaulē tika atklāti starp vīriešiem, kas to bija ieguvuši homoseksuālu dzimumkontaktu rezultātā. 1990.gadā atklāja pirmo gadījumu, kad heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā bija inficējusies sieviete. Līdz deviņdesmito gadu vidum infekcija praktiski izplatījās tikai dzimumkontaktos, un katru gadu tika atklāti samērā maz jauni HIV gadījumi.
1997.gads iezīmēja jaunu pavērsienu – HIV infekcija iekļuva injicējamo narkotiku lietotāju vidē un kopīgu narkotiku injicēšanas piederumu lietošanas rezultātā ļoti strauji izplatījās šajā populācijā. Visaugstākais gada laikā reģistrētais rādītājs – 807 HIV gadījumi – bija 2001.gadā, un kopš tā laika jauno (attiecīgā gada laikā reģistrēto) gadījumu skaits ievērojami samazinājies.

Izmantojot Latvijas Infektoloģijas centra statistikas datus, NeoGeo.lv ir sagatavojis karti, kurā ir iegūstama informācija par HIV gadījumu skaitu Latvijas novados no 2000. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. martam.
Šajā laika periodā Latvijā ir konstatēti 4745 HIV inficēšanās gadījumi, kas veido vairāk kā 90% no visiem HIV infekcijas gadījumiem Latvijā kopš 1987. gada.

HIV gadījumu skaits Latvijas novados un pilsētās

Pilsēta, novads	HIV gadījumu skaits 2000. gada 1. janvāris – 2012. gada 1. marts	Iedzīvotāju skaits 01.01.2012.	HIV gadījumi uz 10000 iedzīvotājiem
Rīga	3514	699203	50,3
Daugavpils	38	101057	3,8
Jelgava	95	63534	15,0
Jēkabpils	27	25883	10,4
Jūrmala	190	56307	33,7
Liepāja	84	82413	10,2
Rēzekne	7	33936	2,1
Valmiera	9	26674	3,4
Ventspils	176	41998	41,9
Aglonas novads	1	4310	2,3
Aizkraukles novads	21	9694	21,7
Aizputes novads	4	10184	3,9
Aknīste novads	0	3117	0,0
Alojas novads	1	5895	1,7
Alsungas novads	0	1626	0,0
Alūksnes novads	4	18806	2,1
Amatas novads	2	6321	3,2
Apes novads	1	4176	2,4
Auces novads	1	8316	1,2
Ādažu novads	0	10122	0,0
Babītes novads	5	9508	5,3
Baldones novads	5	5737	8,7
Baltinavas novads	0	1317	0,0
Balvu novads	11	15228	7,2
Bauskas novads	20	27259	7,3
Beverīnas novads	0	3519	0,0
Brocēnu novads	0	6801	0,0
Burtnieku novads	2	8310	2,4
Carnikavas novads	7	6775	10,3
Cesvaines novads	0	3065	0,0
Cēsu novads	13	19275	6,7
Ciblas novads	1	3229	3,1
Dagdas novads	0

Pilsēta, novads	HIV gadījumu skaits 2000. gada 1. janvāris – 2012. gada 1. marts	Iedzīvotāju skaits 01.01.2012.	HIV gadījumi uz 10000 iedzīvotājiem
Rīga	3514	699203	50,3
Daugavpils	38	101057	3,8
Jelgava	95	63534	15,0
Jēkabpils	27	25883	10,4
Jūrmala	190	56307	33,7
Liepāja	84	82413	10,2
Rēzekne	7	33936	2,1
Valmiera	9	26674	3,4
Ventspils	176	41998	41,9
Aglonas novads	1	4310	2,3
Aizkraukles novads	21	9694	21,7
Aizputes novads	4	10184	3,9
Aknīste novads	0	3117	0,0
Alojas novads	1	5895	1,7
Alsungas novads	0	1626	0,0
Alūksnes novads	4	18806	2,1
Amatas novads	2	6321	3,2
Apes novads	1	4176	2,4
Auces novads	1	8316	1,2
Ādažu novads	0	10122	0,0
Babītes novads	5	9508	5,3
Baldones novads	5	5737	8,7
Baltinavas novads	0	1317	0,0
Balvu novads	11	15228	7,2
Bauskas novads	20	27259	7,3
Beverīnas novads	0	3519	0,0
Brocēnu novads	0	6801	0,0
Burtnieku novads	2	8310	2,4
Carnikavas novads	7	6775	10,3
Cesvaines novads	0	3065	0,0
Cēsu novads	13	19275	6,7
Ciblas novads	1	3229	3,1
Dagdas novads	0	9089	0,0
Daugavpils novads	5	27528	1,8
Dobeles novads	15	23843	6,3
Dundagas novads	1	4678	2,1
Durbes novads	0	3331	0,0
Engures novads	4	7918	5,1
Ērgļu novads	1	3475	2,9
Garkalnes novads	3	7599	3,9
Grobiņas novads	0	10076	0,0
Gulbenes novads	5	24604	2,0
Iecavas novads	0	9693	0,0
Ikšķiles novads	1	8943	1,1
Ilūkstes novads	3	8840	3,4
Inčukalna novads	3	8479	3,5
Jaunjelgavas novads	0	6355	0,0
Jaunpiebalgas novads	0	2612	0,0
Jaunpils novads	1	2743	3,6
Jelgavas novads	9	26789	3,4
Jēkabpils novads	3	5600	5,4
Kandavas novads	4	9691	4,1
Kārsavas novads	1	6776	1,5
Kocēnu novads	0	6936	0,0
Kokneses novads	1	5961	1,7
Krāslavas novads	12	19277	6,2
Krimuldas novads	0	5676	0,0
Krustpils novads	0	6638	0,0
Kuldīgas novads	47	26826	17,5
Ķeguma novads	1	6194	1,6
Ķekavas novads	11	22118	5,0
Lielvārdes novads	2	11174	1,8
Limbažu novads	4	19211	2,1
Līgatnes novads	0	3958	0,0
Līvānu novads	3	13680	2,2
Lubānas novads	0	2800	0,0
Ludzas novads	5	15178	3,3
Madonas novads	6	27372	2,2
Mazsalacas novads	0	3856	0,0
Mālpils novads	1	3912	2,6
Mārupes novads	12	16157	7,4
Mērsraga novads	0	1799	0,0
Naukšēnu novads	0	2210	0,0
Neretas novads	0	4233	0,0
Nīcas novads	0	3797	0,0
Ogres novads	47	38354	12,3
Olaines novads	64	20641	31,0
Ozolnieku novads	0	10523	0,0
Pārgaujas novads	1	4345	2,3
Pāvilostas novads	0	3182	0,0
Pļaviņu novads	4	6128	6,5
Preiļu novads	6	11450	5,2
Priekules novads	0	6433	0,0
Priekuļu novads	1	9173	1,1
Raunas novads	0	3924	0,0
Rēzeknes novads	9	31164	2,9
Riebiņu novads	0	6027	0,0
Rojas novads	1	4408	2,3
Ropažu novads	3	7103	4,2
Rucavas novads	0	1974	0,0
Rugāju novads	0	2609	0,0
Rundāles novads	0	4168	0,0
Rūjienas novads	1	6046	1,7
Salacgrīvas novads	0	9174	0,0
Salas novads	1	4268	2,3
Salaspils novads	54	23312	23,2
Saldus novads	9	28156	3,2
Saulkrastu novads	7	6157	11,4
Sējas novads	1	2462	4,1
Siguldas novads	10	18010	5,6
Skrīveru novads	1	3991	2,5
Skrundas novads	0	5780	0,0
Smiltenes novads	2	14049	1,4
Stopiņu novads	10	10156	9,8
Strenču novads	0	4125	0,0
Talsu novads	22	33808	6,5
Tērvetes novads	0	3993	0,0
Tukuma novads	76	32907	23,1
Vaiņodes novads	0	2873	0,0
Valkas novads	3	10265	2,9
Varakļānu novads	0	3823	0,0
Vārkavas novads	0	2312	0,0
Vecpiebalgas novads	0	4612	0,0
Vecumnieku novads	0	9484	0,0
Ventspils novads	6	13220	4,5
Viesītes novads	0	4460	0,0
Viļakas novads	3	6181	4,9
Viļānu novads	0	6920	0,0
Zilupes novads	0	3593	0,0
Kopā	4745	2217053	21,4

Lielākais HIV infekcijas perēklis Latvijā ir Rīga, kur katrs 200. iedzīvotājs ir HIV inficēts. Nākošā lielākā infekcijas izplatība ir Ventspilī – inficēts katrs 240. un Jūrmalā – inficēts katrs 300. iedzīvotājs.
Ne visās lielajās Latvijas pilsētās ir izteikti paaugstināts HIV infekcijas fons salīdzinājumā ar Latvijas vidējo rādītāju. Patīkami izņēmumi ir Rēzekne, kur inficēts ir tikai katrs 4700. iedzīvotājs, Valmiera – inficēts katrs 2900. un Daugavpils – inficēts katrs 2600. iedzīvotājs.

Latvijā ir 42 pašvaldības (35% no pašvaldību kopskaita), kurās nav reģistrēts neviens HIV gadījums.

Pierīgas novadi izceļas ar lielu HIV infekcijas intensitāti. Līderis ir Olaines novads, kur HIV inficēts ir katrs 320. iedzīvotājs. Pozitīvā nozīmē izceļas Ādažu novads, kur nav reģistrēts neviens HIV gadījums.

Kā īpatnēja HIV infekcijas zona Latvijā iezīmējas teritorija starp Rīgu un Ventspili. Šajā „HIV koridorā” visās pašvaldībās ir salīdzinoši augsta HIV inficēšanās. Īpaši izceļas Tukuma novads, kur inficēts katrs 430. iedzīvotājs un Kuldīgas novads – inficēts katrs 570. iedzīvotājs.

Pozitīva situācija ir Liepājas apkārtnes 7 novados (Rucavas, Nīcas, Grobiņas, Priekules, Durbes, Vaiņodes, Pāvilostas), kurās nav reģistrēts neviens HIV gadījums.

Latgalē situācija ir salīdzinoši laba. Izņēmums ir Jēkabpils pilsēta, kur inficēts katrs 960. iedzīvotājs.

Latvijas Infektoloģijas centrs brīdina, ka statistikas dati atspoguļo tikai reģistrēto HIV/AIDS gadījumu skaitu. Patiesais HIV inficēto personu skaits Latvijā tiek lēsts 1,5 – 2 reizes lielāks.

HIV infekcijas gadījumu skaita dinamika Latvijā pēc transmisijas veida
1987. gada 1.janvāris – 2012. gada 1. marts

Transmisijas veids	Gadījumu skaits	Gadījumu īpatsvars (%)
Homoseksuālā transmisija	243	5%
Heteroseksuālā transmisija	1267	24%
Narkotiku injicēšana	2876	55%
Nenoskaidrots inficēšanās ceļš	809	15%
Vertikālā transmisija (māte-bērns)	42	1%
KOPĀ:	5237

Jauno HIV infekcijas un AIDS gadījumu skaita dinamika Latvijā
2000. gada 1. janvāris – 2012. gada 1. marts

	Jaunas HIV infekcijas	Nāves gadījumi HIV stadijā	Jauni AIDS gadījumi	Nāves gadījumi AIDS stadijā
2000. gads	466	9	23	3
2001. gads	807	11	40	6
2002. gads	542	31	58	5
2003. gads	403	14	79	16
2004. gads	323	26	89	23
2005. gads	299	36	119	34
2006. gads	299	30	90	40
2007. gads	350	53	79	47
2008. gads	358	52	103	58
2009. gads	275	61	98	69
2010. gads	274	43	126	56
2011. gads	301	26	101	70
2012. gada janvāris – februāris	48	3	17	6
KOPĀ:	4745	395	1022	433

HIV infekcijas gadījumu sadalījums pēc dzimuma Latvijā
1987. gada 1.janvāris – 2012. gada 1. marts

	Vīrieši	Sievietes
Skaits	3629	1608
%	69%	31%

Kopējo HIV infekcijas gadījumu sadalījums pēc dzimuma pa vecuma grupām Latvijā
1987. gada 1. janvāris – 2012. gada 1. marts

Vecuma grupa (gadi	Vīrieši	Sievietes
0 – 9	20	21
10 – 14	12	1
15 – 19	357	214
20 – 24	838	476
25 – 29	801	302
30 – 34	613	232
35 – 39	426	161
40 – 44	262	82
45 – 49	149	51
>= 50	133	63
vecums nav zināms	18	5