Nosaukums “Holande” bieži kļūdaini tiek lietots, lai apzīmētu visu Nīderlandes valsti, taču šāda termina lietošana ir nevēlama un maldinoša.
Apskatīsim to, kas ir Holande un Nīderlande.
Holande ir vēsturisks reģions Nīderlandes rietumos. Mūsdienās šī teritorija ir sadalīta divās valsts provincēs: Ziemeļholandē un Dienvidholandē.
2019. gada beigās Ziemeļholandes un Dienvidholandes provincēs kopā dzīvoja ap 6,6 miljoniem iedzīvotāju un to kopējā platība ir 7 511 km², kā rezultātā iedzīvotāju blīvums bija 1 200 iedzīvotājs uz km². Abu provinču kopējais iedzīvotāju skaits sastāda ap 39% no kopējā Nīderlandes iedzīvotāju skaita, bet platība – 18%. Iedzīvotāju blīvums Ziemeļholandes un Dienvidholandes provincēs ir gandrīz 3 reizes lielāks nekā Nīderlandē vidēji.
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provincēs atrodas 3 lielākās Nīderlandes pilsētas: Amsterdama (0,94 miljoni iedzīvotāju), Roterdama (0,65 miljoni iedzīvotāju) un Hāga (0,57 miljoni iedzīvotāju).
Kopā Nīderlande iedalās 12 administratīvajās provincēs un tās ir:
- Dienvidholande;
- Ziemeļholande;
- Drente;
- Flevolande;
- Frīzlande;
- Gelderlande;
- Groningena;
- Limburga;
- Overeisela;
- Utrehta;
- Zēlande;
- Ziemeļbrabante.
Nīderlandes Karalistes sastāvā ietilpst arī trīs aizjūras teritorijas – Kirasao, Sintmārtena un Aruba Karību jūrā.
Nosaukums Holande ir cēlies no Holtland vai Holdland, kas nīderlandiešu valodā nozīmē “meža zeme”. Vecākā nosaukuma forma datējama ar 10. gadsimtu. Tas, ko senholandiešu valodā toreiz sauca par Holtlant, apzīmēja mežos iekļautu apmetni, kas, iespējams, atradās netālu no Leidenes.
Sākotnēji šīs vēsturiskās Holandes zemes atradās Holandes grāfistes sastāvā, kas bija daļa no Svētās Romas impērijas. Vēlāk tā kļuva par vienu no provincēm, kas izveidoja Septiņu apvienoto Nīderlandes provinču Republiku (pastāvēja no 1581. līdz 1795. gadam). No 1806. līdz 1810. gadam Holandes Karaliste pastāvēja kā Napoleona I Francijas impērijas vasaļvalsts, kad tās karalis bija viens no Napoleona brāļiem – Luijs I Bonaparts. Holandes Karaliste beidza pastāvēt pēc tam, kad visu Nīderlandi 1810. gadā anektēja Francija.
1815. gadā Holande tika atjaunota kā Nīderlandes Apvienotās Karalistes province. Pēc 1830. gada Beļģijas revolūcijas 1840. gadā Holande tika sadalīta pašreizējās Ziemeļholandes un Dienvidholandes provincēs. Sākot ar 1850. gadu, sākās spēcīgs nācijas veidošanās process, modernizācijas procesa rezultātā Nīderlandei tiekot kulturāli vienotai un ekonomiski integrētai, un Holandes pilsētas bija šīs integrācijas un apvienošanās centrs.
Tas, ka nosaukums “Holande” bieži kļūdaini tiek lietots, lai apzīmētu visu Nīderlandes valsti nav tikai situācija, ko bieži pieļauj ārvalstīs, bet tas notiek arī pašā Nīderlandē.
Tā piemēram, populārām Nīderlandes televīzijas programmām ir tādi nosaukumi kā “Heel Holland Bakt“, “Ik hou van Holland“, “Holland’s Got Talent“, “The Voice of Holland” utt.).
Līdz 2019. gada 31. decembrim Nīderlandes Tūrisma un kongresu birojs (NBTC) izmantoja nosaukumu “Holland” kā oficiālu zīmola nosaukumu, lai starptautiski reklamētu tūrismu Nīderlandē. Pēc Nīderlandes valdības kampaņas tas oficiāli tika mainīts uz “Nederland“.
Starptautiskie transporta uzņēmumi Nīderlandē bieži izmanto nosaukumu “Holland“, pat ja tie paši neatrodas Ziemeļholandē vai Dienvidholandē.
Ārēji ietekmīgās un ekonomiski spēcīgās Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces noteica pasaules un vietējās sabiedrības uztveri par Nīderlandi. Līdz ar to Holande daudzās valodās ir kļuvusi par vārdu, kas apzīmē Nīderlandi kopumā.
Mūsdienās tas atgādina tādus stereotipus par Nīderlandi kā tulpes, tradicionālie tērpi un koka tupeles, kā arī marihuāna un prostitūcija, kas it kā ir tipiski holandiešu raksturlielumi, lai reklamētu Nīderlandi kopumā kopš 19. gadsimta vidus.
Tāpēc atcerēsimies un ievērosim to, kas mūsdienās ir Holande un Nīderlande.
