Datu vizualizācija, infografika ir kļuvusi par būtisku NeoGeo.lv informācijas pasniegšanas veidu. Mēs esam saņēmuši dažādus jautājumus par infografiku sagatavošanu, tāpēc šis raksts ir mēģinājums noskaidrot, kas īsti ir infografika un kā to veidot.
Informācijas uztveres īpatnības
• Lielāko daļu informācijas cilvēki, kā zināms, uztver vizuāli – attēls, zīme, simbols ir daudz iedarbīgāks un tiešāk uztverams nekā teksts. Vēl jo vairāk mūsdienās, kad informācijas pārbagātības dēļ cilvēkiem jau izstrādājusies zināma imunitāte: atkal tas bla, bla, bla – negribu neko zināt. Tas atgādina TV kanāla pārslēgšanu, līdzko sākas reklāmas pauze.
• Attēls ļauj apiet šos aizspriedumus par garlaicīgajiem tekstiem un garlaicīgo statistiku, jo iedarbojas pa tiešo, nereti arī ļoti emocionāli. Piemēram, cilvēki nereti neizprot, kā tie vai citi fakti, lēmumi ietekmēs viņu dzīvi – tie šķiet vienkārši bezkaislīgi cipari.
• Informācijas vizuāla pasniegšana, piemēram, kā NeoGeo.lv infografikā par Latvijas kā ciema 2011. gada budžetu (skatīt attēlu), ļauj faktus pietuvināt cilvēkam, radīt apjautu, ka tas attiecas arī uz viņu un kā tieši attiecas.
Kas ir infografika?

• Mēs saskaramies ar aizvien lielāku datu daudzumu un dažāda veida informāciju – infografikas uzdevums ir ne tikai organizēt šo saturu, bet arī komunicēt tajā. Unikāls, oriģināls grafiskais veidols pavisam noteikti pievērš informācijai vairāk uzmanības.
• Par infografikas kā absolūti jauna informācijas veida sākumu uzskata 1982. gadu, kad ASV parādījās avīze „USA TODAY”, kas krietnu savu drukājamo platību atvēlēja t.s. „informatīvajiem zīmējumiem”.
• Šobrīd tiek runāts par zināmu tradicionālo drukāto mediju krīzi; infografikas ir viens no veidiem, kā atjaunot cilvēku interesi par avīzēm, tā teikt, iet līdzi laikam.
• Viens no vadošajiem ASV žurnālistu apmācības centriem – “Poynter Institute” –, pētījumā noskaidrojis: 77% lasītāju pievērsuši uzmanību rakstam infografikas, 60% – fotogrāfiju dēļ. 87% izlasīja infografikai pievienoto rakstu.
• Savu lielāko uzplaukumu infografika ir piedzīvojusi tieši pēdējos 2–3 gados, pateicoties tās plašajam izmantojumam interneta vidē. Sociālo tīklu, fotoarhīvu, blogu popularitāte atvieglo tās izplatību sabiedrībā.
• Google attēlu meklētājā uz vārdu „infographics” tiek atrasts 13,8 mlj attēlu (2011. gada 23. novembris).
• Pastāv dažādi infografikas termina skaidrojumi. Vikipēdijas skaidrojums – tas ir vizuāls datu, informācijas un zināšanu attēlojums. Tas grafiski attēlo kompleksu informāciju viegli uztveramā veidā.
• Bez infografikas pastāv arī citas līdzīgas informācijas pasniegšanas formas: t.s. datu vizualizācija, kurai raksturīgs lielu datu kopumu attēlojums, informācijas dizains, kas attēlo, piemēram, procesus, anatomiju, hronoloģiju vai hierarhiju. Tās mērķis ir radīt dizainu ar universālu un skaidru vēstījumu (piem., muzeju shēmas).

• Infografikas pielietojums ir ļoti plašs – no ģeogrāfijas, žurnālistikas, izglītības, statistikas līdz pat biznesam. Biznesa vidē infografiku bieži izmanto kā uzmanības pievēršanas veidu, pašreklāmu.
• Vieni infografiku uztver kā mākslu, citi kā pētniecisko žurnālistiku vai zinātni.

Infografikas kā informācijas pasniegšanas veida galvenās priekšrocības:
• Nelielā vizuālā apjomā iespējams ietilpināt lielu daudzumu informācijas. Augstvērtīgas infografikas datu blīvums nereti ir līdzvērtīgs zinātnisko rakstu datu līvumam.
• Var pasniegt sarežģītu, skaitlisku informāciju ērti uztveramā veidā.
• Iespēja emocionāli iedarboties uz informācijas uztvērēju, piemēram, veicināt interesi par kādu konkrētu jautājumu vai mainīt iesīkstējušu, nevēlamu attieksmi.
• Ārkārtīgs elastīgums: tos pašus datus var atšķirīgi noformēt, pielāgojot infografiku visdažādākajām mērķauditorijām, piemēram, skolēniem, ekonomistiem, uzņēmējiem, ārvalstu investoriem, nevalstisko organizāciju vai mediju pārstāvjiem.
• Lieliska iespēja vērsties pie auditorijas, kas grūti sasniedzama, izmantojot tradicionālos plašsaziņas līdzekļus un/vai tradicionālu informācijas pasniegšanas veidu, piemēram, jaunieši. Cilvēkus joprojām interesē viņiem vajadzīgā informācija, taču tā jāsniedz tādā veidā, kā viņi vēlas to uztvert.

Ieteikumi infografikas sagatavošanai
• Visa pamatā ir uzticami dati – nepareiza informācija, kļūdas samazina infografikas uzticamību. Ja dati paši par sevi ir ļoti interesanti, dizains var nebūt tik iespaidīgs.
• Saglabājiet vizuālo vienkāršību. Lietotājiem nebūtu nepieciešamas t.s. leģendas, daudz paskaidrojumu, lai saprastu infografiku.

• Labai infografikai ir stāsta struktūra: sākums, nobeigums un beigas.
• Rūpīgi izvērtējiet informācijas plūsmas virzienu. Vadiet lasītāju pa noteiktu informācijas maršrutu.

• Esiet lakoniski. Izmantojiet tekstā tikai būtisko.
• Radiet infografikas centrālo „fokusa” punktu. Bieži informācijas pārbagātībā var pazust galvenais jūsu infografikas vēstījums.

• Lietojiet piemērotas metaforas. Garlaicīgi skaitļi + piemērota metafora var radīt pilnīgi jaunu skatījumu.
• Skaitļi var būt skaisti. Reizēm dati ir tādā daudzumā, ka tiem nav iespējams katram dot kādu vizuālu nozīmi. Vienkārši skaisti noformētas skaitļu kopas var kļūt par mākslas darbu.

• Dažādojiet diagrammu un grafiku vizuālos veidus. Stabiņu grafiki ir viena no uztveramākajām un noderīgākajām datu vizualizācijas metodēm. Atrodot šai metodei dažādus attēlojuma veidus, tā mums vairs nešķitīs kaut kur redzēta un garlaicīga. Jāpiemin arī tāda nianse kā t.s. „pīrāgu” grafiku trūkums – cilvēka acs laukuma izmērus vizuāli spēj novērtēt sliktāk nekā dažādu stabiņu garumu.

• Rūpīgi vizualizējiet salīdzinājumus. Infografikai vajadzētu ne tikai attēlot datus (skaitļus), bet arī salīdzināt tos.
• Stāstiet vizuālus stāstus. Tā kā infografiku mērķis ir radīt viegli uztveramu informāciju, jūsu izmantotajiem attēliem, grafikai pašiem vajadzētu stāstīt šo stāstu.

• Izmēra jautājums – saglabājiet jūsu faila izmēru tādu, lai to varētu pēc iespējas ātri lejuplādēt, nezaudējot kvalitāti. Ja darbs paredzēts izplatīšanai internetā, to ieteicams veidot garenisku, lai lasītājam nevajadzētu to pārbīdīt horizontālā virzienā. NeoGeo.lv saviem darbiem izmanto aptuveni 700 px platumu.
• Norādiet datu avotus, autortiesības uz šo darbu, autorus.
• Infografikas radīšanai var izmantot jebkādus grafikas apstrādes rīkus. Profesionāļi izmanto Corel, Adobe piedāvātās vektoru un rastra rediģēšanas programmas, taču ir arī bezmaksas alternatīvas (Inkscape, GIMP u.c.).
• Rūpīgi dozējiet emocijas, ko radīs infografika, pārdomājot attēlu, simbolu izvēli: neitrālāk, ja tas nepieciešams, vai emocionāli iedarbīgāk, ja vajadzīgs.

Infografikas nākotne
• Infografiku veidošanas profesionāļi runā par infografikas kā jaunuma popularitātes kritumu, jo, kā jau tika minēts Google attēlu meklēšanas sakarā, internetā ir liels šī informatīvā materiāla „blīvums”. Tas gan nenozīmē, ka zūd interese par labiem, kvalitatīviem materiāliem.
• Statiskā grafika paliks nozīmīgākais infografiku formāts – to ir vieglāk radīt un izplatīt. Infografika kļūst aizvien interaktīvāka (interaktivitāte ļauj vēl vairāk darbos iekļaut informāciju un datus) un kustīgāka (video klipi). Cits virziens, kas noteikti attīstīsies, ir reālā laika datu vizualizācija. Piemēram, mediji vēlas redzēt, kādas aktuālas tēmas cilvēki apspriež virtuālajā vidē, ko saka par konkrētiem jautājumiem reālajā laikā (Twitter iespējas).
Infografikas kā video klipa piemērs – Stuxnet: datorvīrusa anatomija:
httpv://www.youtube.com/watch?v=scNkLWV7jSw
Paldies par info. Corel, Gimp, photoshop utml. pārzināšana tātad ir visai būtiska, vai ne?
Kādus rīkus jūs paši lietojiet, ja nav noslēpums?
Atbilde Omg:
Mūsu rīki lai paliek mazs profesionāls noslēpums…:)
Gan jau, ka kkādu Piktochart.com vai ko tamlīdzīgu izmanto. :/ 😀