Inčukalna pazemes gāzes krātuve

Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir viens no visaugstākās pakāpes riska objektiem Latvijā. Dažkārt, neizprotot šī objekta atrašanās vietu, uzbūvi un darbību, to apvij arī dažādas baumas un izdomājumi.
Šajā rakstā NeoGeo saviem lasītājiem sniegs būtiskāko informāciju par šo vienlaikus bīstamo, bet Latvijai tik nozīmīgo objektu – Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.

Tikai fakti un pārbaudīta informācija.

---

• 20. gadsimta piecdesmitajos gados, veicot ģeoloģiskos kontroles urbumus Latvijā, tika meklētas naftas un gāzes iegulas. Ne nafta, ne gāze netika atrasta. Tomēr Raganas apkārtnē 700 m dziļumā tika atrasts ļoti interesants porains smilšakmens slānis.
• Murjāņu – Raganas – Inciema apkārtnē pazemē esošais porainā smilšakmens slānis veido savdabīgu „cepuri” un to no visām pusēm ieskauj blīvi gāzi necaurlaidīgi iežu slāņi. Šāda ģeoloģiska struktūra ir ideāla pazemes gāzes krātuves izbūvei.
• Šādi porainā smilšakmens jeb plasta slāņi ir sastopami ne tikai Latvijā, bet ir atrodami plašā reģionā starp Baltijas jūru un Krievijas rietumu daļu. Pazemes gāzes krātuvi būvēt tieši Raganas apkārtnē noteica tas, ka šeit ir visi atbilstošie apstākļi: hermētisks iežu pārklājums, optimālais slāņa dziļums (680 – 750 m) un smilšakmens slāņa biezums – 50 m.
• Igaunijā līdzīgi porainā smilšakmens slāņi ir tuvāk zemes virskārtai (250 – 350 m), bet Lietuvā un Krievijā šie slāņi atrodas pārāk dziļi – 2 200 – 3 000 m zem zemes. Igaunijā šādu pazemes gāzes krātuvi izbūvēt būtu bīstami, jo, ņemot vērā pazemē iesūknētās gāzes spiedienu, zemes virskārta ir par plānu un var rasties gāzes noplūdes, savukārt Lietuvā un Krievijā krātuvju ierīkošana būtu neekonomiska, jo gāzes sūknēšana tik lielā dziļumā būtu pārāk dārga.
• 1966. gadā tika uzsākta un 1968. gada 9. augustā tika pabeigta Inčukalna pazemes gāzes krātuves būvniecība.
• 1969. gada vasarā jaunajā pazemes gāzes krātuvē tika iesūknēti pirmie 92 miljoni m³ gāzes.
• Inčukalna pazemes gāzes krātuve pēc uzglabājamās gāzes apjoma ir trešā lielākā Eiropas Savienībā. Tā ziemas periodā nodrošina Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un arī Krievijas reģionu apgādi ar dabasgāzi.
• Pašreizējais Inčukalna pazemes gāzes krātuves tilpums ir 4,445 miljardi m³. No šī kopējā apjoma 2,3 miljardi m³ ir aktīvā gāze (reāli izmantojamā) un 2,145 miljardi m³ – bufergāze. Bufergāze ir nepieciešama, lai gāzes krātuve varētu normāli darboties, un tā ir apmēram puse no kopējā gāzes daudzuma, kas iesūknēts pazemē. Bufergāze paliks pazemē uz mūžīgiem laikiem. Šī proporcija starp aktīvo gāzi un bufergāzi tiek precīzi noteikta, un tā nedrīkst būt ne lielāka, ne mazāka. Savādāk var notikt katastrofa.

• Tehniski Inčukalna pazemes gāzes krātuves tilpumu, veicot papildus izbūvi, varētu palielināt līdz 6 miljardi m³.
• Dabasgāze līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei no Rietumsibīrijas nonāk pa diviem maģistrālajiem pazemes cauruļvadiem. Katra cauruļvada diametrs – 0,7 m un gāzes spiediens cauruļvadā – 35 bar.
• Dabasgāzes iesūknēšanu pazemē veic tikai vasarā. Iesūknēšanas procesā tiek veiktas sekojošas darbības: gāzi attīra no piemaisījumiem (cietvielas, eļļas), kompresorā pakāpeniski tiek palielināts gāzes spiediens (no 35 bar līdz 105 bar), palielinot gāzes spiedienu, tā sakarst, un ir nepieciešams to dzesēt speciālās dzesēšanas ierīcēs. Tālāk gāze pa cauruļvadiem tiek nogādāta uz urbumu vietām, kurās tā pa caurulēm tiek iesūknēta porainajā smilšakmenī 700 m dziļumā.
• Rudenī un ziemā, kad gāze ir nepieciešama lietotājam, tiek atgriezti krāni un lielā spiediena dēļ gāze pati plūst augšup no urbumiem. Virszemē gāze nonāk savākšanas punktos, tur samazina tās spiedienu, filtrē un attīra no pazemes piemaisījumiem. Pa maģistrāliem gāzes vadiem tā nonāk līdz patērētājam.
• Jauda gāzes iesūknēšanai pazemē – 12 miljoni m³/ diennaktī, ieguvei no pazemes – 24 miljoni m³/ diennaktī. Kompresoru ceha jauda – 22,8 MVati (32 500 zirgaspēki). Kopējais urbumu skaits ir 180, no tiem ekspluatācijas urbumi – 93. Ir 3 gāzes savākšanas punkti.
• Ap katru urbumu ir noteikta 300 m rādiusā drošības josla, lai negadījuma laikā pasargātu iedzīvotājus. Šajā drošības joslā ir noteikti būvniecības liegumi.
• Pazemē gāze atrodas porainajā smilšakmens slānī nepilnu 25 km² platībā, un šis pazemes gāzes lauks stiepjas no „Sēnītes” gandrīz līdz pat Inciemam. Pašas Inčukalna pazemes gāzes krātuves virszemes apbūves platība aizņem tikai aptuveni 30 ha.

• Inčukalna pazemes gāzes krātuves virszemes būves atrodas Krimuldas novadā, bet pazemē iesūknētā gāze atrodas triju novadu teritorijā – Krimuldas, Inčukalna un Sējas novados.
• Par iesūknētās dabasgāzes krājumiem pazemē „Latvijas Gāze” visiem trijiem novadiem maksā
• dabas resursu nodokli vairāku simtu tūkstošu latu apmērā. Tomēr dažkārt aktualizējas jautājums par maksājumiem zemes īpašniekiem, zem kuru īpašumiem atrodas iesūknētā gāze.
• Inčukalna pazemes gāzes krātuvē strādā ap 130 darbinieku, tai skaitā ģeologi, ģeofiziķi, elektriķi, atradnes iekārtu operatori.
• Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir noteikta kā viens no visaugstākās pakāpes riska objektiem Latvijā un iekļauts Valsts civilās aizsardzības plānā. Izstrādāti rīcības plāni avārijas gadījumiem un notiek regulāra sadarbība ar ugunsdzēsības un avārijas dienestiem, Latvijas armiju un mediķiem.
• Regulāri notiek apkārtējās vides novērojumi (gruntsūdeņu un gaisa kvalitāte). Novērojumi uzrāda, ka ārpus porainā smilšakmens metāns (dabasgāzes sastāvdaļa) nav konstatēts un arī dzeramā ūdens kvalitāte ir normas robežās. Nedz krātuves darbiniekiem, nedz apkārtnes iedzīvotājiem nav novērotas specifiskas veselības problēmas.
• Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir ieviesta vides pārvaldes sistēma, un krātuve ir saņēmusi ISO:14001 sertifikātu. Ir ieviests arī darba aizsardzības sistēmas vadības standarts OHSAS 18001:2004, kas apliecina, ka šajā jomā procesi krātuvē notiek pēc Eiropas labākās prakses.

Inčukalna pazemes gāzes krātuve var radīt draudus apkārtnes iedzīvotājiem un videi, ja notiek kāds no sekojošiem notikumiem:

1. Tehnoloģisks negadījums (tehniska problēma, gāzes noplūde, darbinieku rupja kļūda);

2. Ugunsgrēks (ugunsdrošības noteikumu pārkāpums, apkārtnes ugunsgrēki);

3. Zemestrīce, kas pārauj gāzes vadus vai deformē pazemes slāņus;

4. Gaisa kuģa, satelīta vai meteorīta kritiens;

5. Terora akts.

• Latvijā ir apzinātas un noteiktas vēl 10 vietas, kas ir piemērotas analogu pazemes gāzes krātuvju izbūvei. Šo potenciālo dabas gāzes krātuvju tilpumi ir no 17,5 miljardiem m³ (Snēpeles krātuve) līdz 2,0 miljardiem m³ (Amatas krātuve). Kopējais tilpums visām 10 potenciālām gāzes krātuvēm ir 68 miljardi m³.