Invazīvo augu un dzīvnieku sugu karte

Invazīva suga var būt jebkura veida dzīvs organisms – augs, kukainis, zivs, sēne vai pat baktērija. Statusu “invazīvs” parasti piešķir tām svešzemju sugām, kuras, nonākot jaunās dzīves vietās, var sākt:

• strauji vairoties; 
• agresīvi izplatīties; 
• nomākt vietējās sugas un apdraudēt ekosistēmas;
• var nodarīt kaitējumu gan dabai, gan cilvēkiem.

Par invazīvām sugām nevar uzskatīt sugas, kas labi izplatās esošos biotopos (piemēram, nezāles). Tāpat nevar uzskatīt par invazīvām sugām tās sugas, kas rada ekonomiskus zaudējumus cilvēkam, bet nenodara kaitējumu dabiskajiem biotopiem un vietējām sugām (piemēram, kartupeļu lapgrauzis). Par invazīvām sugām nevar uzskatīt arī tās sugas, kurām vērojama nonākšana savvaļā ar nelielu īpatņu skaitu (piemēram, parastā zirgkastaņa) un šādas sugas būtu vienkārši jāsauc par svešām sugām. 

Tomēr savvaļā nonākušām svešām sugām ir jāpievērš uzmanība un jāveic to izplatības kontrole, lai konstatētu brīdi, kad svešajai sugai savvaļā sākas sugas ekspansija.

Invazīvās sugas galvenokārt izplatās cilvēka darbības dēļ, bieži vien neapzināti. 

Mūsdienu pasaulē cilvēki spēj ļoti ātri apceļot pasauli un mēs varam ļoti ātri pārvietot preces no vienas pasaules malas uz citu. Bieži šajos ceļojumos mums līdzi dodas arī nelūgtas sugas. Kuģi balasta ūdenī var pārvadāt ūdens organismus. Kukaiņi var pārvietoties ar transportēšanas koka paletēm, augu, augļu un dārzeņu sūtījumiem. Augu sēklas var pielipt pie mūsu apaviem vai auto riepām. Tomēr lielāko daļu no invazīvajām sugām mēs esam ieveduši paši, nezinot un nenojaušot, ka ceļojuma piemiņa – eksotiskais augs vai mīlīgais mājdzīvnieks laika gaitā varētu pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem, izkļūt savvaļā un sākt nekontrolēti izplatīties. Dažreiz par invazīvām sugām var kļūt tīši vai nejauši izlaisti dzīvnieki. Piemēram, jenotsuns, Amerikas signālvēzis, sarkanausu bruņurupucis.

Taču savu lomu spēlē arī klimata pārmaiņas. Vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu daudzuma un intensitātes izmaiņas ļauj dažām dzīvo organismu sugām pārvietoties uz jaunām teritorijām.

Invazīvas sugas daudzējādā ziņā nodara kaitējumu vietējai florai un faunai. Draudi var būt gan tieši, gan pastarpināti. 

Ja ekosistēmā nonāk jauna suga, tai var nebūt dabisku ienaidnieku vai regulējošo faktoru. Tad tā var ātri vairoties un pārņemt plašas teritorijas. Vietējiem savvaļas augiem vai dzīvniekiem nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai izveidotos aizsardzība pret iebrucēju. Tāpēc tie nespēj konkurēt ar strauji ienākušo sugu cīņā par pārtikas resursiem un dzīves platībām. Vēl viena nepatīkama lieta var būt slimību pārnēsāšana, kas apdraud vietējo augu vai dzīvnieku veselību un dzīvību. 

Invazīvo sugu netiešie draudi var izpausties kā izmaiņas ekosistēmas barības tīklā, iznīcinot vai aizstājot vietējos barības vielu avotus. Invazīvas sugas var mainīt arī sugu līdzsvaru un ietekmēt ekosistēmu stāvokli. Piemēram, puķu sprigane mitrās upju un ezeru piekrastēs veido lielas un blīvas audzes, kur vairums vietējo augu iznīkst. Ar laiku šādās vietās aktivizējas krastu noskalošanās procesi, jo vairs nav to augu, kuri ar savām saknēm stabilizēja krastus. Mežos izveidojušās puķu sprigaņu audzes pārmāc jaunos kokus un palēnina meža atjaunošanos.

Dabas aizsardzības pārvalde Latvijā ir radījusi un uztur projektu ar nosaukumu Invazīvo sugu pārvaldnieks https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/

Viens no minētā projekta uzdevumiem ir veicināt sabiedrības izpratni un zināšanas par dabas aizsardzības jautājumiem un brīvprātīgas iesaistes lomu dabas daudzveidības saglabāšanā.

Projekts iepazīstina ar daļu no Latvijā sastopamām invazīvām augu un dzīvnieku sugām, kā arī ir iespēja katram interesentam redzēt un arī uzrādīt redzēto invazīvo augu un dzīvnieku vietas dabā.

Šādas iespējas līdzdarboties nodrošina:

Invazīvo augu sugu novērojumi karte: https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/#/invazivo-sugu-parvaldnieks/pages/inv-augu-sugu-noverojumi

Invazīvo dzīvnieku sugu novērojumi karte: https//ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/#/invazivo-sugu-parvaldnieks/pages/inv-dzivn-sugu-noverojumi