Jupiters ar neprofesionālu fotokameru

Ar šo rakstu NeoGeo uzsāk jaunu tēmu sadaļu, kas saistīta ar astronomiju un Visumu. Varbūt daži zemāk aprakstīto un attēloto uzskatīs par pilnīgu diletantismu un amatierismu, bet gribētu vērst uzmanību, ka vasaras beigas un rudens ir pateicīgs laiks astronomiskiem novērojumiem.

Kas tad mums redzams nakts zvaigžņotajās debesīs un ko tad mēs interesantu varam novērot?

Astronomiskā ziņā pašlaik ir īpaši pateicīgs laiks Jupitera novērošanai. To var ieraudzīt jebkurš, kurš ieskatās debesīs, un tam nav vajadzīgas lielas zināšanas astronomijā. Jupiters šobrīd ir spožākais nakts debess ķermenis aiz Mēness. Pašlaik tas būs redzams, metot loku no austrumu debess puses uz rietumu debess pusi katru vakaru (turpmāko trīs nedēļu laikā ap plkst. 24.00 to meklējiet DA virzienā).

Jupiters tiek raksturots sekojoši:
• lielākā Saules sistēmas planēta;
• masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu;
• tā diametrs ir 11 reizes lielāks nekā Zemei;
• tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei;
• ap Sauli tas apriņķo 12 gados;
• tam ir 63 pavadoņi.

Daži astronomi Jupiteru sauc par “neizdevušos zvaigzni”. Mazākā zvaigzne – sarkanais punduris ir tikai 30 % lielāks par Jupiteru. Kaut gan, lai Jupiters kļūtu par zvaigzni, tam jābūt ar 75 reizes lielāku masu nekā tā ir pašreiz, tomēr arī šobrīd šis gāzes milzis izdala vairāk siltuma nekā tas saņem no Saules.

Kā jau iepriekš minējām, dažbrīd debess ķermeņu novērošanai nav nepieciešamas lielas astronoma zināšanas, nav nepieciešama arī speciāla tehnika – teleskops, binoklis. Dažbrīd pietiek ar to, kas ir pie rokas. Šoreiz tā bija vairākus gadus veca amatieru fotokamera no Canon PowerShot sērijas ar 6x lielu optisko “zūmu”, bez statīva un cita papildaprīkojuma.

Kas no šī eksperimenta sanācis, skatieties zemāk esošajos attēlos. Fotogrāfēšana veikta 27. augusta naktī.

Iesakām arī jums pašiem ieraudzīt un nofotografēt Jupiteru. Sūtiet  savas Jupitera fotogrāfijas uz mūsu e-pastu.
Vairāk par Saules sistēmas planētām kādā no turpmākajiem rakstiem.