Kā rodas valstu galvaspilsētas?

Tas, ka katrai pasaules valstij ir jābūt savai galvaspilsētai, mums katram šķiet pašsaprotami un ļoti ierasti. Piemēram, mēs zinām, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, ka Parīze ir Francijas galvaspilsēta un Roma ir Itālijas galvaspilsēta.

Kā pilsētas kļūst par valstu galvaspilsētām?

Pēc definīcijas valsts galvaspilsēta ir oficiāli noteikta valsts galvenā pilsēta, kurā parasti atrodas:
• Valsts galvas rezidence;
• Parlaments;
• Galvenās ministrijas un valsts pārvaldes iestādes;
• Augstākā tiesa.

Ne vienmēr pasaulē ir tā, ka visas minētās institūcijas atrodas valstu galvaspilsētās, tās daļēji var būt izvietotas arī citās valsts pilsētās.

Ja valsts galvaspilsētai ir jābūt oficiāli noteiktai, tad NeoGeo.lv neatrada nevienu Latvijas Republikas normatīvo aktu (Satversme un likumi) par to, ka Rīga ir oficiāli noteikta par Latvijas Republikas galvaspilsētu.
Sanāk, ka mēs visi vienkārši esam pieņēmuši šo domu, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, un tā arī dzīvojam.
Un, ja nu pēkšņi mēs visi pārdomājam un pieņemam, ka Ventspils, Cēsis, Madona vai Liepāja ir Latvijas Republikas galvaspilsēta?

Te gan jāpiemin, ka arī dažām citām pasaules valstu galvaspilsētām ir šāds pats oficiāli nenoteikts galvaspilsētas statuss kā Rīgai. Tādas, piemēram, ir Berne, Lisabona un Parīze. Toties daudzviet citur valsts galvaspilsētas statusu nosaka valsts konstitūcija vai likumi.
Tātad mūsu Rīga tikai „de facto” ir Latvijas Republikas galvaspilsēta!

Dažās pasaules valstīs jau pats galvaspilsētas nosaukums tās valsts tautas valodā nozīmē „galvaspilsēta”. Piemēram, Astana kazahu valodā nozīmē galvaspilsēta un Seula – korejiešu valodā arī ir galvaspilsēta.

Bieži vien valsts galvaspilsēta ir arī viens no galvenajiem valsts ekonomikas un kultūras centriem. Tomēr arī tas ne vienmēr ir par iemeslu galvaspilsētas noteikšanai.
Parasti katras valsts lielākā pilsēta kļūst par tās galvaspilsētu, taču tā ir ne visur.
Pašlaik pasaulē ir 37 valstis jeb 19% no valstu kopskaita, kuru galvaspilsētas nebūt nav valsts lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.

Daži piemēri:
• Indijas galvaspilsēta Ņūdeli ar 0,3 miljoniem iedzīvotāju ir 42 reizes mazāka par Indijas lielāko pilsētu Mumbaju ar 12,5 miljoniem iedzīvotāju.
• Pakistānas galvaspilsēta Islāmābāda ar 1,2 miljoniem iedzīvotāju ir 15 reizes mazāka par Pakistānas lielāko pilsētu Karāči ar 18,0 miljoniem iedzīvotāju.
• ASV galvaspilsēta Vašingtona ar 0,6 miljoniem iedzīvotāju ir 14 reizes mazāka par ASV lielāko pilsētu Ņujorku ar 8,3 miljoniem iedzīvotāju.
• Austrālijas galvaspilsēta Kanbera ar 0,4 miljoniem iedzīvotāju ir 12 reizes mazāka par Austrālijas lielāko pilsētu Sidneju ar 4,6 miljoniem iedzīvotāju.

Dažkārt pasaules valstis vēstures griežos ir saskārušās ar dilemmu, kuru no valsts pilsētām noteikt par valsts galvaspilsētu.
Šis jautājums ir risināts dažādi.
Piemēram, Austroungārijai no 1867. līdz 1918. gadam bija noteiktas divas galvaspilsētas – Vīne un Budapešta. Lībijas karalistē no 1951. līdz 1969. gadam bija noteiktas trīs galvaspilsētas: Tripole, Bengāzī un Beida.

Citos gadījumos, kad uz valsts galvaspilsētu pretendēja divas vai vēl vairāk pilsētu, par valsts galvaspilsētu tika noteikta cita pilsēta vai galvaspilsētu radīja „pilnīgi no nulles”.

Daži pasaules piemēri:
• Par ASV galvaspilsētu 1800. gadā noteica Vašingtonu, kad par galvaspilsētas statusu cīnījās Bostona, Ričmonda, Filadelfija un Ņujorka.
• Par Dienvidāfrikas Republikas galvaspilsētu noteica Pretoriju, kaut gan uz galvaspilsētas statusu pretendēja Keiptauna un Johannesburga.
• Par Kanādas galvaspilsētu noteica Otavu, kaut arī par galvaspilsētu vēlējās kļūt Toronto un Monreāla.
• Par Austrālijas galvaspilsētu kļuva Kanbera, kaut gan par galvaspilsētas statusu cīnījās Sidneja un Melburna.
• Par Brazīlijas galvaspilsētu 1960. gadā kļuva Brazilja, neskatoties uz Sanpaulu un Riodežaneiro centieniem.

Ir vairāki iemesli, kāpēc dažkārt valstu galvaspilsētas izveido „pilnīgi no nulles”. Nereti tā ir esošo valsts pilsētu pārapdzīvotība, militāri stratēģiski iemesli, ekoloģiski apsvērumi vai esošo pretendentu pilsētu nepiekāpība galvaspilsētas noteikšanā.

Interesants ir gadījums ar Āzijas valsts Mjanmas jaunās galvaspilsētas Nepjido dibināšanu.
Jaunā valsts galvaspilsēta Nepjido tika dibināta 2005. gada 6. novembrī Čepji ciema vietā. Līdz ar to bijusī Mjanmas galvaspilsēta Jangona ar 4,5 miljoniem iedzīvietāju zaudēja galvaspilsētas statusu. 2012. gadā Nepjido dzīvo jau vairāk kā 1 miljons iedzīvotāju.
Kāpēc Mjanmas valdība nolēma mainīt galvaspilsētu, līdz galam pilnībā nav skaidrs.

Kā iespējamie iemesli tiek minēti:
• jauno galvaspilsētu nevar militāri apdraudēt no jūras;
• jaunā galvaspilsēta ir tuvāk nacionālajām nomalēm, kas uzlabo kontroli pār tām;
• uzlabosies valsts iekšpolitiskā situācija;
• vecā galvaspilsēta esot pārapdzīvota;
• astrologi ir noteikuši, ka ir ļoti labvēlīgs datums, vieta un situācija galvaspilsētas maiņai.

Dažkārt kādu ārkārtēju apstākļu iespaidā kāda no valsts pilsētām uz laiku kļūst par valsts galvaspilsētu.
Tā Lietuvas galvaspilsēta uz laiku no 1920. līdz 1939. gadam bija Kauņa, kamēr Viļņa bija Polija kontrolē.

Daži interesanti ģeogrāfiski fakti par pasaules valstu galvaspilsētām:

---

1. No visām pasaules valstu galvaspilsētām vistuvāk viena otrai atrodas Vatikāns un Roma. Tā kā Vatikāns atrodas Romas vidū, tad attālums no Vatikāna centrālā Svētā Pētera laukuma līdz Romas centrālajam laukumam Piazza Venezia ir tikai aptuveni 2 km.

2. Vistālāk viena no otras uz Zemes atrodas Jaunzēlandes galvaspilsēta Velingtona un Spānijas galvaspilsēta Madride. Attālums starp tām ir 19 880 km. Šāds attālums ir ļoti tuvu maksimāli iespējamam attālumam uz planētas starp diviem objektiem, jo abas galvaspilsētas atrodas gandrīz pretējās pusēs zemeslodei. Par to jūs varat pārliecināties, lietojot vienu no NeoGeo.lv karšu servisiem – „Ja izraktos cauri Zemei …” .

3. Vislielākais attālums starp divām valstīm, kurām ir kopīga sauszemes robeža, ir starp Ziemeļkorejas galvaspilsētu Phenjanu un Krievijas galvaspilsētu Maskavu – 6 423 km.

4. Ekvadoras galvaspilsēta Kito ir visaugstāk virs jūras līmeņa esošā pasaules galvaspilsēta + 2 850 m, savukārt Azerbaidžānas galvaspilsēta Baku atrodas viszemāk – 28 m zem jūras līmeņa.