avots: www.flickr.com bonbonj’s photostreamKurš gan nav dzirdējis runas par globālo sasilšanu, par to, ka mūsu Zeme ir pakļauta „siltumnīcas efektam”, kur ar katru gadu notiek klimata izmaiņas un mūsu planēta sasilst?
Protams, zinātnieki vēl strīdas, vai globālo sasilšanu ir izraisījusi cilvēku nesaprātīgā darbība vai tas ir likumsakarīgs Zemes dabiskais process. Visticamāk, ka taisnība ir kaut kur pa vidu. Mūsu planēta Zeme jau vairākas reizes ir pārdzīvojusi sasilšanas un atdzišanas periodus un pašreizējā cilvēces ietekme, iespējams, šos procesus ir tikai paātrinājusi.
Tad, lūk, mēs dzīvojam laikmetā, kad Zeme atkal sāk sasilt. Skatot šo procesu laika griezumā, sasilšana kļūst aizvien straujāka…
Salīdzinoši ātri sāk celties vidējā gaisa temperatūra uz Zemes. Valstīs, kur kādreiz bija kārtīgas ziemas, to vairs nav. Strauji sāk kust pasaules ledāji Arktikā, Antarktīdā un augstu kalnos. Ledāju kušana izraisa ūdens līmeņa celšanos pasaules okeānos un jūrās.
Pamatojoties uz pasaules zinātnieku aprēķiniem, tuvākajos 100 gados ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās celsies par 0,5 -2,0 metriem. Tas notiks straujās ledāju kušanas dēļ.
Lai jūs saprastu, cik vērā ņemama parādība ir ledāju kušana, minēsim dažus skaitļus par ledājiem uz Zemes, jo pašreiz ledāji ir sasalis ūdens.
Patlaban uz Zemes ir aptuveni 30 miljoni km³ sasaluša ūdens – ledus un sniegs. Lai labāk saprastu šo daudzumu, iedomājieties ledus kubu (ledus kluci), kurš ir 300 km garš, 300 km plats un 333 km augsts!
Šie pasaules ledāji un sniegi izvietojas:
• kontinentu augstkalnēs – 0,3%;
• Ziemeļu ledus okeānā un Grenlandē – 10,0%;
• Antarktīdā – 89,7%.
Lai arī šie pašreiz esošie ledāji un sniegs veido tikai 2% no planētas Zeme kopējā ūdens daudzuma (pārējie 98% jeb aptuveni 1,35 miljardi km3 ūdens jau atrodas pasaules okeānos un jūrās), tie izkūstot var būtiski ietekmēt cilvēku izdzīvošanu uz mūsu planētas.
Zinātnieku aprēķini liecina, ka, visiem pasaules ledājiem un sniegam izkūstot, no 30 miljoniem km³ sasaluša ūdens veidotos aptuveni 26 miljoni km³ šķidra ūdens, kas, ieplūstot pasaules okeānos un jūrās, celtu to līmeni par 60 – 75 metriem! Kā vidējo skaitli pasaules zinātnieki pieņēmuši – 66 m!
Rodas ļoti pamatots jautājums: „Kad tas notiks?”
Pēdējai globālajai sasilšanai, kas notika uz planēta Zeme ļoti tālā pagātnē, izdevās 18 000 gadu laikā izkausēt 60% no tā laika ledājiem un sniega.
Mūsdienu zinātnieki saka, ka, ņemot vērā intensīvo vides piesārņošanu un cilvēku radīto „siltumnīcas efektu”, šāda Zemes sasilšana, kas izraisītu visu ledāju izkušanu, varētu notikt daudz straujāk. Tiek prognozēti dažādi laika periodi, kad varētu izkust visi ledāji. Pēc pesimistiskākajām prognozēm tas varētu notikt jau pēc 2000 gadiem, pēc optimistiskākām – pēc 12 000 gadiem.
Protams, ka tas ir ilgs laika periods, bet visticamāk kādreiz tas notiks.
Kā šī globālā sasilšana un ledāju izkušana ietekmētu cilvēku dzīvi uz Zemes, Eiropā, Baltijā, Latvijā?
Viens, ko mēs noteikti zinām, milzīgas Zemes teritorijas, pakāpeniski pasaules okeānu un jūru līmenim ceļoties līdz 66 m, applūdīs! No pasaules kartes pazudīs ļoti daudzu pašreizējo valstu teritorijas.
Pašreiz uz Zemes ir 148 miljoni km² sauszemes, no kuras 16 miljoni km² klāj ledāji. Ūdens līmenim ceļoties par 66 m, applūstu 13 miljoni km² ( 9% ) zemju.
Tomēr kopējais sauszemes daudzums uz Zemes nesamazinātos tik dramatiski, jo, izkūstot Antarktīdas un Grenlandes ledājiem, parādītos jaunas bez ledus klātas teritorijas, kas būtu derīgas cilvēku dzīvei.
Kopējā sauszemes platība uz Zemes tad būtu 128 miljoni km², salīdzinājumā ar pašreiz cilvēku dzīvošanai piemērotajiem 132 miljoni km² (148 – 16). Tātad sauszemes samazinājums būtu tikai 4 miljoni km².
Daļa cilvēces varētu pārcelties uz dzīvi Grenlandē un Antarktīdā.
Sadaļā „Globālā sasilšana” NeoGeo jums dos iespēju iepazīties ar dažādu situāciju aprakstu un analīzi par to, kādas sekas izraisīs pasaules okeānu un jūru līmeņa celšanās Latvijā, Baltijā, Eiropā un citos kontinentos.
Jūs uzskatāmi ieraudzīsiet un sapratīsiet globālās sasilšanas izraisīto seku ietekmi!
Ja kādam interesē, kā izskatās jūras līmeņa pieaugums 80m visā pasaulē, tad varat apskatīties šajā linkā.
http://www.youtube.com/watch?v=IELsp6FKnlo
Nuja, šī ziema to apliecina par 120% 😛
+50m der, būs man māja jūras krastā.
Nelabojams, pēc paskatīšanās logu par globālājām temeperatūras izmaiņām ir nekorekti izteikties, šī globāli tāpat ir viena no siltākajām ziemām pēdējos gados.
Vai vajag vēl kādu pierādījumu cikliskumam vairāk par to, ka Leifs Eriksons 11. gs. ar laiviņu aizbrauca uz Ameriku, bet nākošajos gadsimtos tas vairs nebija iespējams – nācās gaidīt Kolumbu
klau, kāpēc tad šogad tāda normāla ziema? (ja jau notiek globālā sasilšana)
iepriekšējos gados man patiešām šķita, ka ir tāda GS, bet šogad sāku šaubīties.
varētu palūgt izskaidrot?
Atbilde alīsei.
Globālā sasilšana vai atdzišana nav vienas ziemas garumā mērāms process. Šīs lietas notiek pakāpeniski, bet noteikti. Gadu no gada var būt svārstības uz vienu vai otru pusi.
Šī ziema bija normāla, bet tas nenozīmē, ka planētas sasilšana ir apstājusies.
“XVII th century is considered as ” a little ice age”. In France it’s well known due to the royal chronicles. For example in the duke of St Simon’s memoirs you can read that in the winter of 1709 the wine froze in the glasses inside the chateau of Versailles.”
Neatbildu par konkrēto textu, tomēr tādus esmu lasījis daudz, tādēļ “globālo sasilšanu” uzskatu par tādu pat fikciju kā “cūku gripu”. Notiek normāls dabas process. Protams, nevajag tam palīdzēt. Arī par Rīgu esmu lasījis, ka XXVII gadsimts esot bijis ļoti auksts
Atvainojos! Protams runāju par XVII gs.
Atbilde esmujanis.
To, ka klimats uz Zemes paliek siltāks – tas ir fakts.
To pierāda visi ilggadējie meteoroloģiskie mērījumi un zinātniskā izpēte.
Piemēram’, vidējā gaisa temperatūra kopš 1880. gada ir pieaugusi par1 grādu C, Saules starojums uz 1 kv.m Zemes ir pieaudzis vairāk kā par 1% (1366 W/kv.m), karbona dioksīds (Co2) atmosfērā pieaudzis par 35%.
Un visi šie procesi turpina augt.
Protams bija, ir un arī būs aukstas un ļoti aukstas ziemas.
Atbilde Autoram: Bija ļoti silts 10.-11. gs, ļoti auksts 16.-17. gs, atkal arvien siltāks 20.-21. gs. Negribētu dzīvot 26.-27. gs.
Protams, mazliet sliktu mēs, cilvēki arī daram. Pac cenšos vismaz atkritumus mest pēc piederības, kaut redzu kā tie nonāk kopējā L&T kastē.
Atbilde esmujanis.
Mums kopā ir jācenšas darīt viss, lai nedarītu sliktu Zemei. T.sk. nepiesārņot dabu.
Un tad jau arī viss pasaules ledus, varbūt, arī neizkusīs….
Atbilde Autoram: Vārdos neviens mums neiebilstu. Neredzu reālu iespēju ko ietekmēt. Tikai ar mazu personīgu pienesumu, ko L&K nogremdē.
Atvainojos, runāju par atkritumu savācēju Rīgā L&T
Atbilde esmujanis.
Mazs personīgs pienesums summējas milzīgos skaitļos!
Atbilde Autoram: Vēl neredzu Tavus skaitļus, bet, ja šajā lapā savāksi domubiedrus, tad būs gan skaitļi gan rezultāts. Biežāk atgādini par sevi Twitter (sekoju vairākas stundas). Esi uzņēmies smagu lomu.
esmujanis@inbox.lv
Paldies esmujanis par labiem novēlējumiem!
Piekrītu, ka vismaz mūsu reģionā sasilšana notiek – pēcledus laikmeta process. Ziemeļu ledus okeāna ledus kušanu ieslēgt līmeņa celšanās rēķinos nav korekti, tas, izkūstot, nepacels līmeni ne par cm.
Atbilde Ķegumietim.
Ziemeļu ledus okeānā milzīgas teritorijas klāj ledus sablīvējumi (ledus kalni), kas atrodas pat desmitiem metru virs pasaules okeānu patreizējā līmeņa.
Tiem izkūstot ūdens līmenis pasaules okeānos celsies.
Pēc jaunākajiem pasaules zinātnieku aprēķiniem Ziemeļu ledus okeāna viss ledus izkusīs tuvāko 30 – 40 gadu laikā, bet neviss pēc 100 gadiem, kā domāja iepriekš.
Ledus, kā ūdens agregātstāvokļa blīvums , + gaisa spraugas Ziemeļu ledus okeānā sakrauto ledus kluču starpā + ūdens blīvums šķidrā veidā . Tie = kompensējošie faktori , kas jāņem vērā rēķinot Zlo ledus masu kušanas radīto pasaules okeāna līmeņa celšanos . Šobrīd vēl sasalušie Sibīrijas purvi ar tur akumulēto metānu – tas gan varētu būt pietiekoši baisi visai lodītei ..
50-70 KM NO UDENS LINIJAS APLUDI///
JURAS KRASTS + UPES PA ABAM MALAM + – 30 KM
🙂
DIEVS PALIGAAAAAAAAA
Vispār jau pareizi latviski būs oglekļa dioksīds jeb ogļskābā gāze.
Man gan vairāk ticama šķiet varbūtība, ka, visam (vai maksimālajam daudzumam) pasaules ledum kūstot, virsma, no kuras ūdens iztvaiko, palielinās, līdz iztvaikojušais ūdens saveido mākoņu daudzumu, kas neļauj saulei vēl vairāk sasildīt zemi, tātad kušana palēninās utt… Max ūdens līmeņa izmaiņa esot ap +8 metriem. Un šā vai tā tas viss ir nieks, salīdzinot ar Saules vainaga izvirdumu, kurš ir iespējams jebkurā brīdī un var noslaucīt visu planētu kā ar gāzes degli… 🙂
Atbilde Karbonam no gimalajiem.
Paldies par komentāriem un precizējumiem.
7 – 8 m pasaules okeāna kāpumu eksperti paredz pēc Ziemeļu ledus okeāna ledus un Grenlandes ledāju izkušanas.
Viena daļa ekspertu patreiz par īpaši aktuālu neuzskata Antarktīdas ledāju pilnīgu izkušanu (tur ir ~ 90% pasaules ledus).
Tomēr ledāju kušana ir sākusies.
Man ir baill…
bieži vien nekam neticu,bet zinātnei es ticu…un faktiem kuri ir redzami,jūtami…
skumji un baisi…
Tātad, jāpāriet uz zivīm, cik var to cūkgaļu ēst.
Samazināsies sirds asinsvadu slimības un holesterīna līmenis uzlabosies. 🙂
NeoGeo, Jūsu briesmu stāstos nav ņemtas vērā vairākas lietas – vispirms – fizika. Ledum izkūstot, samazinās tā aizņemtais tilpums, atcerieties, kas notiek ar ziemā aizmirstu trauku ar ūdeni – sasalstot ūdens tilpums palielinās (un otrādi), trauks tiek saplēsts. Ledum peldot ūdenī – 9/10 no tā tilpuma atrodas zem ūdens (nedaudz variē, atkarībā no ūdens sāļuma). Virs ūdens atrodas tikai viena desmitā daļa – tā tas ir arī ar aisbergiem. Tātad – no peldošā ledus mums nav ko baidīties – okeāna līmenis var tikai kristies. Par Antarktīdu – tās kontinentālajā daļā atrodas milzīgas ieplakas, kas ir krietni zem apkārtējā okeāna līmeņa, pašlaik aizpildītas ar ledu (Ilustrētā Zinātne). Tam izkūstot – ka tik okeāna līmenis nesāk tecēt uz iekšpusi!Jautājums arī, cik liels ir glečeru tilpums, salīdzinot ar kopīgo ledus daudzumu uz Zemeslodes. Cik lasīts, pašlaik arī notiek interesants process – Arktikā ledus apjoms samazinās, bet Antarktidā palielinās. Atceros, bija publikācija – Polinēzijas salu (pusmetru virs okeāna līmeņa) iedzīvotāji bija padzinuši no salas zinātniekus, kuri monitorēja okeāna līmeni. Izrādījās, ka līmeņa izmaiņas ir mērījumu kļūdu robežās, neskatoties uz Globālo Sasilšanu. Šie salu iemītnieki sāka baidīties, ka viņiem netiks piešķirti līdzekļi pret applūšanu. Atiecībā par Globālo Sasilšanu. Atklājušies dažu zinātnieku darba nesmukumi. Proti – faktu falsifikācija par Zemes temperatūrām, proti – ir atmesti un iznīcināti daudzi mērījumi, kas neatbilst Globālās Sasilšanas procesam. Apšaubāma ir arī cilvēku radītās CO gāzes ietekme. Viens vulkāna izvirdums var ietekmēt procesus daudz vairāk, nekā cilvēce ar savu, piekrītu, ķēzīšanos dabā. Bez tam Jūs neņemat vērā arī visu dabā noteicošo – mūsu Sauli, uz kuras notiek cikliski aktivitātes procesi. Un attiecīgi arī neaktivitātes cikli. Cik man zināms, Saulei ir ne tikai 11.5 gadu cikli – ir arī daudz garāki (attiecīgi arī neaktivitātes jeb minimumu cikli)kuri arī pārklājas – tā sauktā līkņu superpozīcija. Arvien vairāk Saules zinātnieku sāk piekrist, ka pašlaik notiek šo minimumu sakrišana, kas pat jau šā gadsimta beigās var novest pie Mazā Ledus Laikmeta iestāšanos uz Zemes (kur tad paliks Jūsu vispasaules plūdi?), kāds bija ap 1700. gadiem, kad Kurzemes zemnieki ar ragavām brauca pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi tirgoties. Nevajaga pārāk atsaukties uz Zaļo biznes projektiem, tas patiesībā šķiet milzīgs biznes projekts ar visu Alu Goru priekšgalā! Iedomājieties, kādas naudas apgrozās ar visām izmešu kvotām!
Atbilde Anonymous.
Paldies Jums par plašo sava viedokļa izklāstu.
Jūsu paustajam viedoklim ir savs piekritāju loks.
Ar fiziku un ģeogrāfiju NeoGeo draudzējas, tāpēc savos rakstos nepublicē pretrunīgas lietas.
Alsungai visi 30 metri nav bistami, es jau sen bratanam teicu lai beg no Ventspils, tas viss var notikt ari isa laika spridi.
no fizikas puses skatoties, ja viss pasaules ledus izkustu, tad paceltos ūdens līmenis tikai par dažiem centimetriem
Viss ledus nekad neizkusīs… Izkūstot pat tikai daļai no arktiskā ledus apstāsies golfa straume un sāksies ledus laikmets… tā lūk!