Katru dienu no kosmosa Zemes atmosfērā ielido tūkstošiem nelielu akmentiņu, ledus gabalu, putekļu un citu kosmiskās vielas fragmentu. Lielum lielais vairums no viņiem, lielā ātrumā ietriecoties Zemes atmosfērā, lielās berzes dēļ sakarst, izkūst, iztvaiko.
Tomēr dažkārt ļoti retos gadījumos lielāka izmēra meteoroīdi nesadeg Zemes atmosfērā pilnīgi un kāda daļa no tiem nokrīt uz Zemes. Uz Zemes nokritušo debesu ķermeni sauc par meteorītu.
Gadā uz Zemes nokrīt apmēram 19 000 dažāda lieluma meteorītu, kas smagāki par 0,1 kg, tomēr lielākā daļa no tiem netiek atrasti, jo tie nokrīt mazapdzīvotās vietās, jūrās un okeānos. Atrod tikai pavisam niecīgu daļu no tiem.
Latvijā pēdējos 200 gados ir fiksēti tikai 4 salīdzinoši ļoti maziņu meteorītu nokrišanas gadījumi:
• 1820. gadā 12. jūlijā tagadējā Vārkavas novada Rožkalnu pagastā netālu no Lazdānu sādžas nokritušais Līksnas meteorīts, kas bija ~16 kg smags akmens meteorīts ar 38% lielu dzelzs, niķeļa, magnija un alumīnija piejaukumu.
• 1863. gada 5. jūnijā tagadējā Salas novada Salas pagastā netālu no Biržiem nokritušais Biržu meteorīts, kas bija ~ 5 kg smags akmens meteorīts.
• 1864. gada 12. aprīlī tagadējā Neretas novada Neretas pagastā nokritušais Neretas meteorīts, kas krītot sadalījās divās daļās un kopā bija ~ 11 kg smags akmens meteorīts.
• 1890. gada 10. aprīlī tagadējā Baldones novadā nokritušais Baldones meteorīts, kas bija ~ 6 kg smags akmens meteorīts.
Lielākiem meteorītiem nokrītot uz Zemes, var veidoties meteorītu krāteri, kuru izmēri ir atkarīgi no daudziem faktoriem:
-
• meteorīta izmēra un svara;
• meteorīta ķīmiskā sastāva;
• meteorīta krišanas ātruma;
• meteorīta krišanas leņķa;
• meteorīta krišanas vietā esošās grunts īpašībām.
Lai nepieļautu cilvēku muļķošanu ar viltus meteorītu krāteru pasaciņām un kliedētu maldus un nezināšanu par to, kas notiek uz Zemes vietā, kur nokrīt vērā ņemams īsts meteorīts, sniedzam jums detalizētu aprakstu par to, kas notiktu īstenībā, ja kristu īsts meteorīts Latvijas teritorijā.
Kā pirmo piemēru izvēlamies meteorītu, kura krišanas iespējamība uz Zemi pēc zinātnieku aprēķiniem ir 1 reizi 100 gados un kura krāteris līdzinātos „Mazsalacas meteorīta” izraktā krātera izmēram.
Kā varētu raksturot šo meteorītu un tā krišanas postošās sekas, kuras varētu piedzīvot gandrīz katrs cilvēks savā mūžā?
Uz šo jautājumu mēs varētu atbildēt, izmantojot reāli notikuša notikuma piemēru, kā arī ņemot palīgā zinātnieku veiktos pētījumus un ekspertu viedokļus.
Pirms ~1000 gadiem ASV Kanzasas štatā (ģeogrāfiskās koordināta N 37°34’57’’ un W 99°09’49’’) patiesi nokrita meteorīts, kas ieguva nosaukumu Halivand meteorīts (sauc arī par Brenham krāteri).
Šis meteorīts radīja līdzīga izmēra krāteri, ko jokdari ar lāpstām izraka Mazsalacas apkārtnē. Brenham krātera diametrs bija ~15 m un dziļums ~3,5 m.
Tas bija dzelzs-akmens meteorīts, kur kopējo svaru, kad tas atsitās pret Zemi vērtē kā 4 – 6 tonnas. Ņemot vērā šāda meteorīta blīvumu (~ 6 tonnas/m³), kopējais meteorīta izmērs bija ap 1 m³.
Atsitoties pret Zemi, meteorīts sadalījās ļoti daudzos sīkos gabalos. Atrasti daži lielie fragmenti 680 kg, 650kg un 450 kg smagi, bet lielākā daļa ir apelsīna lieluma gabali, kas tika izsvaidīti plašā apkaimē ap krāteri.
Kas notiek tuvākā apkārtnē šāda izmēra meteorīta krišanas brīdī?
Vai šāda meteorīta nokrišanu nepamanītu pat tuvējās apkārtnes iedzīvotāji?
Jebkuram pietiekoši lielam meteorītam atsitoties pret Zemi, krišanas brīdī tā kinētiskā enerģija pārvēršas triecienvilnī un siltumenerģijā. Jo lielāks ir meteorīts un jo lielāks ir tā krišanas ātrums, jo lielāka enerģija izdalās.
Ņemot vērā Halivand meteorīta izmērus un ķīmisko sastāvu, tā krišanas ātrums bija līdz 5 km/ sekundē un šāda kritiena radītās enerģijas daudzums tiek vērtēts kā aptuveni 0,5 kilotonnas trotila ekvivalenta (TNT) radīta eksplozijas efekts.
Šāda Halivand izmēra meteorīta kritiena rezultāta radītā enerģija veidotu sekojošus postījumus:
• izveidotos meteorīta krāteris ~ 15 m diametrā un ~ 3 m dziļumā;
• ~40 m rādiusā no centra (sarkanā zona) būtu nopostīts absolūti viss (līdz pamatiem sagrautas betona mājas, nolauzti un ar triecienvilni izsvaidīti koki, koka mājas ar triecienvilni salauztas šķēpelēs un izsvaidītas tālu prom). Visi degošie materiāli varētu aizdegties.
100% iedzīvotāju būtu miruši.
• ~40 – 100 m (oranžā zona) rādiusā no centra būtu saglabājušās tikai pašu stiprāko dzelzsbetona būvju sienas.
95% iedzīvotāju būtu miruši.
5% iedzīvotāju būtu ievainoti.
• ~100 – 170 m (dzeltenā zona) rādiusā no centra daļēji sagrautas dzelzsbetona būvju sienas, norauti visi jumti. Koka būves sagrautas gandrīz visas.
50% iedzīvotāju būtu miruši.
40% iedzīvotāju būtu ievainoti.
• ~170 – 290 m (gaiši dzeltenā zona) rādiusā no centra daļēji sagrautas dažas vieglas konstrukcijas būves, daudzām mājām norauti jumti. Daudz lidojošu šķembu postījumu, daudz nolauztu koku.
5% iedzīvotāju miruši.
45% iedzīvotāju ievainoti.
• ~290 – 430 m (gaiši dzeltenā zona) rādiusā no centra daļēji nelieli postījumi – daži bojāti jumti, izsisti logu stikli, vietumis lauzti koki, šķembu bojājumi.
25% iedzīvotāju ievainoti.
Šāda izmēra meteorītu jau pirms tā nokrišanas debesīs pamanītu daudzi iedzīvotāji pat 100 km attālumā no meteorīta krišanas vietas, jo tas būtu iespaidīgs skats ar spilgtu baltu, dzeltenu vai sarkanīgu krītošu lodi, aiz kuras paliek ugunīga aste.
Krišanas brīdī rastos apdullinošs troksnis, kuru dzirdētu daudzu kilometru attālumā.
Vai kādam ir vēl jautājumi par „Mazsalacas meteorītu”, kas nemanāmi un bez postījumiem atstāja dziļu krāteri zemnieka pļavā?
Kartē jūs varat apskatīt postījuma zonas, ja īsts šāda izmēra meteorīts nokristu tur, kur jokdari izraka bedri un kas ieguva nosaukumu – „Mazsalacas meteorīts”.
Šajā gadījumā nebūtu ne nopietnu būvju postījumu, ne cilvēku upuru, jo meteorīta krišanas vieta ir klajā pļavā un tuvākās mājas un būves ir ~1 km attālumā.
Postījumi būtu skāruši tikai Aņģīšu purva mežu, kur līdz pat 200m dziļumā no mežmalas būtu daļēji nolauzti koku stumbri. Tuvākajās viensētās („Kundrāti”, „Dzērvītes”, „Krodziņi”, „Ūcīši”, „Jaunzenteri”, „Runči”) no triecienviļņa ietekmes iespējams būtu izsisti daži logu stikli.
Meteorīta nokrišanas brīdī radušos troksni būtu sadzirdējuši gan 3 km attālumā esošā Sēļu ciemā (148 iedzīvotāji), gan 7 km attālumā esošajā Mazsalacā (2242 iedzīvotāji).
Zemāk kartē, jūs paši varat pamēģināt noskaidrot iespējamos postījumu apmērus, pavelkot oranžās postījumu zonās esošo sarkano marķieri uz jebkuru jums interesējošo vietu. Izmantojiet arī tuvināšanas un tālināšanas rīkus, lai mainītu kartes mērogu.
Ja uzvelk to rimbuli uz Vecrīgu, tad pēc tāda Tele2 meteorīta vecrīgas vairs nav. 🙂
Eh… būtu labāk kritis pa taisno Mūkusalas kantorī 🙂
Forša štelle ar tām kartēm un rimbulīti. Kā tu tādu dabūn gatavu?
Atbilde Mr.Serge.
Paldies par komentāru un uzslavu.
Mēs vienkārši esam salikuši kopā 3 lietas: meteorīts + karte + rimbulītis.
Tagad Jums ir laba iespēja izprast to par ko kāds (TELE2)mūs visus gribēja apmuļķot.
Pavisam drīz lasiet aprakstus par 3 vēl lielāku meteorītu teorētiskas krišanas iespējām un to aprakstus.
Arī rimbulīši būs. Bet nu jau lielāki!
Man jautājums uz kāda info šis raksts bāzēts?
Vismaz meteorītu kalkulators saka, ka reizi ~100 gados pastāv iespēja ka var nokrist krietni lielāks meteorīts izraisot gandrīz 1 Mt jaudas eksploziju.
http://www.lpl.arizona.edu/impacteffects/cgi-bin/crater.cgi?dist=2&distanceUnits=1&diam=23&diameterUnits=1&pdens=&pdens_select=8000&vel=12&velocityUnits=1&theta=45&wdepth=&wdepthUnits=1&tdens=2750
Vēl man piebilde ka 0,5 kt eksplozija izraisītu plašākus postījumus nekā aprakstīts. Īss video kur uzpsridzina 0,5 kt trotila.
http://www.youtube.com/watch?v=WCEmrH42FKM
Maza kļūda – nevis 1 Mt bet ap 130 kt.
Paldies Sky Captain par komentāru.
NeoGeo pētijumi un aprēķini balstās uz daudzu informatīvo materiālu izpēti. Tos visus būtu apgrūtinoši uzskaitīt.
Piekrītu Jums, ka šāda 0,5 kT jaudas meteorīti uz Zemi krīt biežāk, bet mūsu rakstā iet runa par tiem, kas nokrīt uz sauszemes un kurus atrod cilvēki. Lielākā daļa meteorītu iekrīt okeānos un cilvēku neapdzīvotās vietās, tie pat netiek atklāti un fiksēti. To apstiprina arī visa līdzšinējā meteorītu uzskaites pieredze.
Youtube filmiņa aptuveni sakrīt ar aprakstā minētiem postijumiem, kas sniedzas gandrīz 0,5 km attālumā. Vēl gan jāpiemin, ka militāro mērķu radītais sprādziens (it īpaši uz ūdens virsmas) ir būtiski savādāks (postošāks). Meteorīta krišanas brīdī tomēr salīdzinoši liela daļa enerģijas pāriet siltumenerģijā. Un pārējā triecienvilnī.
Tas tiesa mazi meteorīti parasti eksplodē atmosfērā un zemes virsmu sasniedz tikai šķembas vai pat viss meteorīts iztvaiko un nenokrīt nekas, bet retos gadījumos kad meteorīts iztur ceļu cauri atmosfērai tad tas var izraisīt dažu desmitu kT sprādzienu un radīt līdzīgu krāteri kā Kali Sāmsalā.
Pavisam nesen 2009. gada oktobrī tāda ~50 kt jaudas eksplozija notika virs Indonēzijas. Ja tas eksplodētu tuvu zemes virsmai virs blīvi apdzīvotas vietas tad būtu pāri par 100 000 līķu.
http://neo.jpl.nasa.gov/news/news165.html
Līdzīga lieluma kā Mazsalacā, bet īsts krāteris radās meteorītam nokrītot Peru 2007. gadā
http://www.meteoriteguy.com/adventures/carancas/carancasfallexpedition.htm
Izskatās ka rakstā minētajam Halivand meteorītam piedēvētā 0,5 kt eksplozija ir par daudz, jo 6 t smags objekts ietriecoties zemē ar 5 km/s radīs ~20 t trotila līdzvērtīgu sprādzienu. Lai izraisītu 0,5 kt eksploziju 6 t smagam objektam jāietriecas zemē ar ~30 km/s.
es gribētu zināt kā var ar kādu sazināties, ja atrasts interesants akments.
Atbilde Natālijai.
Ja Jūs esat atradusi meteorītu, tad Jums ir ļoti paveicies,jo tas gadās ļoti reti.
Lai pārliecinātos vai Jūsu atradums ir vērtīgs, iesakam aiziet uz LU Kosmosa izpētes muzeju:
http://www.lu.lv/par/strukt/muzejs/kosmosa/
Tur ir apskatāma Baltijā lielākā meteorītu kolekcija. Varēsiet uzzināt arī kāda eksperta koordinātas.
vai kontaktēties ar LU Ģeoloģijas muzeju
http://www.lu.lv/par/strukt/muzejs/geologijas/
Var doties arī uz Dabas muzeju:
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/