avots: www.flickr.com ismon’s photostream
Pamatojoties uz pasaules zinātnieku aprēķiniem, tuvākajos 100 gados ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās celsies par 0,5 – 2,0 metriem. Tas notiks straujo klimatisko izmaiņu dēļ, ko izraisīs globālā sasilšana.
Citi zinātnieki jau tuvāko 100 gadu laikā prognozē arī būtiskas izmaiņas Zemes magnētiskajā laukā un krasas tektoniskās svārstības.
Visas šīs minētās Zemes klimata izmaiņas skars arī Latviju.
Ja prognozējam tādas klimata izmaiņu tendences, kādas ir pašlaik un ja globālā sasilšana pieņemsies spēkā, tad jau pēc 500 – 800 gadiem ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās var celties par aptuveni 10 metriem.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Ja var ticēt zinātniekiem, tad Latvijā būs patīkami silts un jauks klimats. Tāds, kā patlaban Itālijā.
Bet, protams, jārēķinās arī ar negatīvām sekām – teritorijas zaudēšanu applūšanas rezultātā.
Kur mēs zaudēsim teritorijas? Cik daudz? Vai varam cīnīties pret to?
Kartē jūs redzat Latvijas teritoriju pēc 500 – 700 gadiem, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 10 metriem.
Prognoze balstās uz pašreizējo Latvijas reljefa modeļa izpēti, bez tektonisko svārstību radītām izmaiņām. Zināmu ietekmi radīs arī jūras krastu erozija.
Lai arī kartē jūs paši varat aplūkot visas jūs interesējošās teritorijas un applūšanas radītās sekas, tomēr sniedzam jums nelielu apkopojošu izklāstu par notikumiem Latvijā un pasaulē, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 10 metriem.
Latvija
Latvija var zaudēt ap 6% no savas teritorijas.
Applūdīs un zem ūdens pazudīs 4 lielas Latvijas pilsētas – Liepāja, Ventspils, Jūrmala un Jelgava. Protams, var būvēt grandiozas hidrotehniskas būves (milzīgus ~20 m augstus dambjus) apkārt šīm pilsētām. Tas pašreiz jau ir realizēts Nīderlandē. Tas, protams, ir dārgs un sarežģīts process, bet kādu laiku tas var atturēt ūdens uzbrukumu pilsētām. To veicot, visas minētās pilsētas būs salas, kas ar kontinentu būs savienotas ar dambjiem, pa kuriem tiks nodrošināta satiksme.
Rīgai var applūst apmēram ½ tās teritorijas, tāpēc visticamāk arī ap Rīgu tiks izbūvēti iespaidīga augstuma dambji, kas aizsargās pilsētu.
Zem ūdens pazudīs Nīca, Pāvilosta, Užava, Piltene, Mazirbe, Kolka, Roja, Mērsrags, Engure, Lapmežciems, Ķemeri, Kalnciems, Līvbērze, Staļģene, Emburga, Ķekava, Carnikava, Ādaži, Tūja, Salacgrīva, Ainaži.
Zemgales līdzenuma aizsardzībai var būvēt ap 100 km garu dambi, kas izvietotos dabiska reljefa pacēluma vietā pa Kalnciema – Nordeķu kāpu grēdu un tālāk gar Daugavas kreiso krastu.
Tas ļautu kādu laiku nepazaudēt aptuveni 3 – 4% Latvijas teritorijas (Jelgavas novadu, Ozolnieku novadu, Olaines novadu, Ķekavas novadu).
Applūšanas rezultātā Latvijai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī izveidotos desmitiem salu. Lielākā no tām ~60 km² liela uz dienvidrietumiem no Ventspils.
Eiropa
Visas Eiropas valstis, kas atrodas jūru un Atlantijas okeāna krastos, izjutīs ūdens līmeņa celšanās sekas. Dažām no tām tas būs īpaši traģiski.
Apskatīsim valstis, kas cietīs visvairāk un, protams, mūsu kaimiņus.
Igaunijā applūdīs Pērnava un plašas teritorijas Pērnavas zemienē, kā arī Hāpsalu pilsēta. Cietīs visas igauņu salas Baltijas jūrā, t.sk. applūdīs Sāmsalas pilsēta Kuresāre. Plūdi apdraudēs arī daļu Tallinas. Igaunijas teritoriālie zaudējumi būtu proporcionāli līdzvērtīgi Latvijas zaudējumiem.
Lietuvā applūdīs Klaipēda un Palanga. Būtiskas teritorijas Lietuva pazaudēs Nemūnas grīvas rajonā un Piejūras zemienē. Daļēji appludināta tiks arī Kuršu kāpa. Lietuvas teritoriālie zaudējumi būs aptuveni divas reizes mazāki kā Latvijai un Igaunijai.
Nīderlande būs visvairāk cietusī valsts Eiropā. Domājams, ka izcilās nīderlandiešu spējas hidrotehnisko būvju būvēšanā varētu neglābt Nīderlandi no vairāk kā puses valsts applūšanas.
Vācijā applūdīs plašas teritorijas Elbas upes grīvā, Ditmāršenē un Ziemeļfrīzlandē. Applūdīs Hamburga, Rostoka, Brēmene, Lībeka. Pilsētas un teritorijas varētu glābt, būvējot grandiozus aizsargdambjus.
Lielbritāniju sagaida plaša applūšana pa visu salas perimetru. Applūdīs desmitiem lielu piekrastes pilsētu (Pūla, Bornmuta, Portsmuta, Sautendosī, Liverpūle, Svonzi …).
Beļģija būs viena no mazajām Eiropas valstīm, kas zaudēs būtisku teritorijas daļu. Plašas teritorijas Ziemeļjūras krastos (Flandrijā) kopā ar lielajām pilsētām (Antverpene, Gente, Brige…) pazudīs zem ūdens. Beļģija var zaudēt ap ¼ daļu savas teritorijas.
Franciju arī sagaida bīstams jūras uzbrukums. Ziemeļfrancijā (Nora-Padekalē) applūdīs plašas teritorijas Ziemeļjūras krasos. Applūdīs Kalē un Denkerkas pilsētas.
Atlantijas okeāna piekrastē plūdu ūdens uzbruks visām piekrastes provincēm – Bretaņai, Puatū-Šaranta un Akvitānija. Applūdīs daudzas lielas pilsētas (Sennazēra, Nante, Bordo, Baijonna …).
Itālija
Īpaši traģiska situācija izveidosies Ziemeļitālijā Adrijas jūras krastā. Zem ūdens pazudīs Venēcija un ļoti plašas teritorijas Po upes grīvā.
Āzija
Vispostošākā ietekme no ūdens līmeņa celšanās sagaida Filipīnas, Ķīnu, Taizemi, Indiju, Bangladešu, Vjetnamu, Japānu un Malaiziju.
Tās visas jau dotajā brīdī ir ļoti pārapdzīvotas valstis, kā arī postošā applūšanas ietekme radīs grandiozas sociālās sekas.
Ziemeļamerika
ASV īpaši cietīs teritorijas Atlantijas okeāna un Karību jūras piekrastē. Tai skaitā Ņujorka pazudīs zem ūdens.
Arī Karību jūras valstis (Dominika, Antigva un Barbuda, Kuba…) izjutīs ļoti postošas sekas.
Dienvidamerika
Būtiski cietīs Kolumbija, Gajāna, Surinama, Gviāna un Brazīlija.
Āfrika
Plašas applūšanas būs Ēģiptē Nīlas deltā, Gambijā, Senegālā un Tunisijā.
Austrālija un Okeānija
Austrālijā visbūtiskāk ciestu tās Austrumu piekraste, t.sk. Sidneja. Jaunzēlandē visapdraudētākā ir Ziemeļsala, t.sk. galvaspilsēta Velingtona.
Okeānijā zem ūdens pazudīs daudzas salas, kas ietilpst daudzajās salu valstīs (Kiribati, Maršalu salas, Tonga, Franču Polinēzija, Papua-Jaungvineja…).
Interesanti, kāpēc šajā resursā informācija nedaudz atšķiras http://flood.firetree.net/
Varbūt NeoGeo var pakomentēt?
Jebkurā gadījumā – paldies NeoGeo par interesanto informāciju – ar interesi sekoju līdzi šai mājaslapai!
Atbilde madei.
Paldies par Jūsu interesi.
Jūsu norādītajā mājas lapā dati nedaudz atšķiras tāpēc, ka ir atšķirības reljefa datu precizitātē.
NeoGeo dati ir precīzāki un ir veikta arī datu korekcija ņemot vērā iespējamo jūras erozijas ietekmi (noskalošana un uzskalošana).
Jūsu pieminētā mājas lapa izmanto NASA datus, ko iegūst no kosmosa skenējot Zemes virsmu visai pasaulei. Brīvā lietošanā NASA izplatītie dati ir ar krietni zemāku precizitāti. Toties tie ir vienveidīgi un gandrīz uz visu pasauli.
paldies par rakstu. Buus man paveicies ar iipashuma iegaadi. Mani maz maz xn beerni dziivos netaalu no juuras 😉 nu smalki.
Manupraat bilde nedaudz mainiisies, ja pieskaitiisim muusu staavkrasta celshanos un attiecigo preteejo punktu grimshanu.
Kādi reljefa dati ir izmantoti?
Atbilde Marko.
Lai modelētu kopējo applūšanas tendenci kā galvenie izejas dati izmantoti M 1:100 000 reljefa dati, kuri apstrādāti ņemot vērā iespējamo jūras erozijas ietekmi.
Ir dzirdēts, ka tektonisko stārstību rezultātā Vidzeme nedaudz ceļas uz augšu, savukārt Kurzeme atkal nosēžas.
Cik te ir taisnības un vai tas tādā gadījumā ietekmētu izveidoto karti?
Atbilde Annai.
Kā rakstā minēts, tad applūduma robeža attēlota bez iespējamo tektonisko svārstību radītām izmaiņām.
Par tektoniskām kustībām, kas varētu ietekmēt Latviju, iespējams, tiks sagatavots kāds raksts nākotnē.
Te jau nebūs kam slīkt jo te jau neviena vairs nebūs 😀
Interesanti. Tomēr izbrīna dažas vietas, kur Rīgā, piemēram Imantā ir sudrabkalniņš. Plūdu robežlīnija kalnam tieši pa vidu…. šķērsām pa vidu. Leja nezkāpēc nav applūdusi.
Atbilde Inesei
NeoGeo uzdevums ir savā kartē parādīt applūšanas vispārīgo tendenci. Tāpēc esošais mikroreljefs (nelieli kalniņi un ieplakas, cilvēka veidoti uzbērumi) šeit nav ņemti vērā.
Šādu mikroreljefa objektu Latvijā ir ļoti daudz un to attēlošana būtu ļoti, ļoti apgrūtinoša.
Tāpēc, protams, daudzās vietās saglabāsies nelieli uzkalniņi, kurus gan, visticamāk, “noskalos” jūras erozija.
Izskatās, ka Rīgas augstākais punkts, Dzegužkalns, arī tiek pieskaitīts nelielam kalniņam, ieplakai vai cilvēka veidotam uzbērumam :))
Atbilde Rutai.
Dzegužkalns patiesi ir augstākais “kalns” Rīgā un tā augstums ir 28 m virs jūras līmeņa. Tomēr tā izmēri ir pavisam niecīgi un tas atrodas uz kāpas, kuras aptuvenais izmērs ir 1 km garumâ un 0,3 km platumā. Kāpas relatīvais augstums ir 16- 18 m.
Šāda neliela saliņa protams kādu laiku var saglabāties, kaut gan tā tiks pakļauta spēcīgai jūras erozijai.
Pupu mizas, ņemot vērā, ka mums nav blakus okeāns, bet gan liels ezers(Baltijas jūra). Atliek tik uzbūvēt dambi šaurākajā vietā un plūdi ies secen.
Hmm, manā datorā karte ir mats matā kā mūsdienās! Jocīgi…
Atbilde marcipaanam.
It kā viss ir kārtībā. Teritorijām, kas applūdīs pēc ūdens līmeņa celšanās par 10 m, vajadzētu ietonēties zilā krāsā.
Ja nu vienīgi Jums ir “lēns” internets, tad vajadzētu ilgāk pagaidīt līdz ielādējas dati.
Visā vajag meklēt pozitīvo – Latvijai beidzot būs savas salas 🙂
Tādas izmaiņas Latvijā varētu būt tiešām tikai tādā gadījumā, ja neņem vērā tektoniskās kustības. Tās īstenībā pat ļoti ietekmēs Latviju uz, manuprāt, ļoti drīz.
Kur varēt palašit minējumus par ekonomiskām, sociālām un politiskām sekām ūdens līmenim paaugstinoties par 1,0 m?
Atbilde Janovich.
Daudz informācijas par globālās sasilšanas sekām dažādās jomās (ekonomiskā, sociālā u.c.)ir atrodama ANO izveidotajā zinātnieku organizācijas ziņojumos, kas regulāri pēta klimata izmaiņas (Intergovernmental Panel on Climate Change).
http://www.ipcc.ch/presentations_and_speeches/presentations_and_speeches_presentations.htm
Mans piedāvājums kā atpurēt globālās sasilšanas plūdus.
http://img822.imageshack.us/f/pludi.jpg/
vai var uzlikt šo karti piemēeram pēc 100 gadiem? t.i kaadas platības aplūdīs?
paldies jau iepriekš?
Atbilde rqw.
Pēc 100 gadiem pasaules okeāna līmeņa celšanās par 0,5 – 1 metram ir iespējams vizualizēt uz kartes.
Tomēr šadam mērķim jau ir jāizmanto kartes, kurās reljefs ir attēlots vismaz ar 1 m precizitāti (M 1:5000 vai 1:10000). To varētu izdarīt piemēram uz Rīgu, Liepāju, Ventspili.
Pie tam pret applūšanu ar pakāpenisku līmeņa celšanos līdz 0,5 – 2m ir iespējams cīnīties būvējot dambjus, polderus.
Iespējams nākotnē kādu teritoriju pēc Jūsu ieteikuma mēs spētu vizualizēt uz kartes
Skaista vizualizācija, bet paldies dievam, ne taisnība. Antarktīdas un Grenlandes ledāji nemaz tā nekūst, bet drīzāk pat pieaug! Tie ir piekrastes ūdeņi ,kas kūst un lielākoties atrodas uz jūras virsamz. Nav, ko lieki panikot un propogandēt. 😉
Es esmu par patiesu zinātni, nevis ķērcošiem un piekukuļotiem zinātniekiem.
kur varētu redzēt Liepāju, ja okeāna līmeņa celšanās būtu par 2m ?
Atbilde es.
Lapā http://flood.firetree.net/ Jūs varat augšējā kreisā stūrī ierakstīt vajadzīgo augstumu un aplūkot jebkuru vietu uz pasaules.
Jābrīdina, ka minētā lapa izmanto NASA datus, ko iegūst no kosmosa skenējot Zemes virsmu visai pasaulei. Brīvā lietošanā NASA izplatītie dati ir ar diezgan zemu precizitāti.
Un Krievija? Vai tā paliks tāda kā ir?
Par Krieviju lasiet citos rakstos
http://neogeo.lv/?tag=globala-sasilsana
latvija mazaka un mazaka
Grenlandes ledāji kūst no augšas – ledāji pazūd salas iekšienē. Tas kas tiek novērots ir normāla auksto notekūdeņu ietekme uz vidi kādu var novērot pavasarī, kur ledusauksts tekošs ūdens var izraisīt plašu sasalstošu ledus kārtu – bet neilgu laiku. Izdariet eksperimentu – samaisiet maltu ledu ar aukstu ūdeni un ielejiet traukā – dabūsiet tieši tādu pašu efektu – plānu ledus kārtu, kas leduslāčus nenotur…
Jāņem vērā, ka Baltijas jūŗā okeāna līmenis necelsies tā kā citur ceļas – arī tādu paisumu un bēgumu kā Holandē nav. Es gan šajā sakarā neprognozētu 10m atrāk par mazmazbērniem.
Ir tāda lapa , kur var ievietot bildes un aprakstus no koordinatu krustpunktu apmeklējumiem …