Atbilstoši leģendai kafijas ieguves un kafijas dzeršanas pirmsākumi ir jāmeklē mūsu ēras 14. gadsimtā Āfrikā Etiopijas Kaffas provincē, kur Etiopijas kalnienēs auga savvaļas kafijas koki.
Kaffas province
• Tālāk kafijas koki tika pārvesti uz Arābijas pussalu, kur arī tika uzsākta kafijas koku audzēšana un kafijas pupiņu ieguve. • Vairākus gadsimtus kafijas koku audzēšana, kafijas ražošana un dzeršana bija arābu monopols.
• 16. gadsimta beigās Eiropas tirgotāji no arābiem iepazina kafiju un uzsāka to vest uz Eiropu.
• 17. gadsimta vidū kafijas pupiņas nonāca arī līdz Dienvidindijai. No šejienes holandiešu tirgotāji 17. gadsimta beigās slepeni izveda kafijas koku stādus uz Javu un Sumatru, kur tika uzsākta kafijas audzēšana.
• 1706. gadā holandiešu kolonisti nosūtīja uz Amsterdamas botānisko dārzu kafijas koka stādus. Tas bija sākums kafijas koku nogādei uz Amerikas kontinentu, kur arī sāka kafijas audzēšanu.
• Pēc pāris gadiem Francijas karalis saņem dāvanā no holandiešiem kafijas koka stādus. Tas ir sākums kafijas audzēšanai Francijas kolonijās.
• 1721. gadā izveido pirmās kafijas koku plantācijas Gviānā un Martinikā.
• 1727. gadā kafiju sāk audzēt Brazīlijā, 1730. gadā – Jamaikā.
• 1748. gadā kafijas audzēšanu uzsāk Kubā, 1760. gadā – Gvatemalā, bet 1779. gadā – Kostarikā.
Kafijas audzēšana un lietošana uzsāka savu triumfa gājienu pasaulē!
Pašreiz pasaulē ir sastopami ap 500 dažādu kafijas koku veidu: no pundurkociņiem līdz kokiem, kuri pārsniedz 10 m augstumu. Selekcionētas vairāk kā 6000 kafijas šķirnes.
Mūsdienās pasaules mērogā kafijas audzēšana notiek, izmantojot 2 galvenos kafijas koku veidus vai to augļus – pupiņas:
1. Arabika (Cofféa arábica) – ap 65% pasaules kafijas kopprodukcijas;
2. Robusta (Coffea canephora vai Coffea robusta) – ap 30% pasaules kafijas kopprodukcijas.
Dažus procentus no pasaules kafijas kopprodukcijas veido arī divi kafijas koku veidi: Liberika (Coffea liberica) un Ekscelsa (Coffea dewevrei). Pasaulē vēl tiek ražoti ap 30 – 70 citi kafijas veidi, taču tiem nav lielražošanas nozīmes.
Lūk, daži galvenie dati par to, kā atšķiras Arabikas un Robustas kafijas koku audzēšanas apstākļi un to kafija:
ARABIKA | ROBUSTA | |
---|---|---|
Pirmais kafijas veida apraksts | ||
Laiks no ziedēšanas līdz kafijas pupiņas nobriešanai | ||
Raža (kg pupiņu/ha) | ||
Kafijas koku sakņu sistēma | ||
Optimālā gada vidējā temperatūra | ||
Optimālais nokrišņu daudzums gadā | ||
Optimālais reljefa augstums | ||
Kofeīna saturs pupiņās | ||
Kafijas pupiņas forma |
Arabikas kafijas audzēšanai nepieciešams unikāls augstieņu tropu klimats, bet Robusta – var tikt audzēta zemienēs.
Lai arī Arabikas kafijas koku ražība ir zemāka un šie koki ir vairāk pakļauti slimībām un kaitēkļiem nekā Robustas kafijas koki, tomēr Arabikas kafija aromāta ziņā tiek vērtēta augstāk nekā Robusta. Tai pašā laikā Robusta satur vairāk kofeīna un tā bieži tiek izmantota ekspresso maisījumos, kas nodrošina vairāk kvalitatīvas kafijas putiņu veidošanos un arī samazina maisījuma cenu.
Pasaulē kafiju rūpnieciskos apjomos audzē, ražo un eksportē ap 70 valstīm, tādējādi nodrošinot 97% no pasaules kafijas patēriņa. 125 miljonu cilvēku visā pasaulē nodarbojās ar kafijas audzēšanu un pārstrādi, nodrošinot, ka ik gadu cilvēki uz Zemes izdzer vairāk kā 600 miljardus tasīšu kafijas.
Valstis – galvenās kafijas audzētājas pasaulē
Pēc Starptautiskās kafijas organizācijas (International Coffee Organization) datiem 2011. gadā pasaulē tika saražotas 7 944 tūkstoši tonnu kafijas.
2011. gada pasaules TOP 10 valstis, kuras visvairāk ražoja kafiju (Starptautiskās kafijas organizācijas dati):
Valsts | Kafijas veids | Kafijas ražošana (tūkst. tonnas) | Kafijas ražošanas īpatsvars pasaulē (%) | |
---|---|---|---|---|
1. | ||||
2. | ||||
3. | ||||
4. | ||||
5. | ||||
6. | ||||
7. | ||||
8. | ||||
9. | ||||
10. |
Kafijas cenas gadu no gada ir mainīgas pasaules tirgos. Tās ietekmē gan kafijas ražošanas apjomu svārstības, gan kafijas patēriņa izmaiņas.
Starptautiskās kafijas organizācijas dati liecina, ka 2012. gada janvārī vidējās tirgus cenas dažādām kafijas šķirnēm bija sekojošas:
• Colombian Mild Arabicas (Vācija) – 5,59 ASV dolāri/kg;
• Citas Mild Arabicas, (Vācija) – 5,20 ASV dolāri/kg;
• Brazilian Natural Arabicas (Vācija) – 5,07 ASV dolāri/kg;
• Robustas (Francija) – 2,08 ASV dolāri/kg.
Kāds ir kafijas patēriņš Latvijā un mūsu kaimiņu valstīs?
Uz šo jautājumu atbildes sniedz Starptautiskās kafijas organizācijas datubāze par 2010. gadu.
Kafijas imports (tūkst. tonnas) | Kafijas reeksports (tūkst. tonnas) | Kafijas gada patēriņš uz 1 iedzīvotāju (kg) | Kafijas gada vidējā mazumtirdzniecības cena (ASV dolāri/kg) | |
---|---|---|---|---|
Latvija | ||||
Igaunija | ||||
Lietuva | ||||
Somija | ||||
Zviedrija | ||||
Krievija | ||||
Ukraina | ||||
Polija | ||||
Vācija | ||||
Norvēģija |
Secinājumi:
1. Latvijā ir visdārgākā kafija salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm.
2. Somi ir vislielākie kafijas dzērāji. Somijā to izdzer 4,6 reizes vairāk kā Latvijā.
3. Gan lietuvieši, gan igauņi dzer vairāk kafiju nekā latvieši.
4. Vēl mazāk kā Latvijā kafiju dzer tikai Krievijā un Ukrainā. Par Baltkrieviju datu nav.
5. Vācija gadā izdzer tik daudz kafijas, cik to gadā saražo visa Etiopija.
6. Brazīlijas gada kafijas kopraža nodrošinātu Latvijas kafijas patēriņu 520 gadu garumā.
Daži interesanti fakti par kafiju:
- Pirmā kafejnīca durvis vēra 1654. gadā Venēcijā.
- Dažās valstīs ir speciāli svētki, kuri veltīti kafijai. Tā 12. septembris Kostarikā, 19. septembris Īrijā un 1. oktobris Japānā tiek atzīmēta kā „Kafijas diena”.
- Melna kafija bez cukura nesatur kalorijas.
- Kafijas koka augļi – kafijas pupiņas ir ogas. Katra oga sastāv no divām pupiņām.
- Kafijas koka mūža ilgums ir gandrīz cilvēka mūža garumā – 60 līdz 70 gadi.
- Voltērs vidēji dienā izdzēra ap 50 tasītes kafijas un nomira 83 gadu vecumā.
- ir “Kopi Luwak”, kura nāk no Indonēzijas, kur kafijas lauki atrodas Javas, Sumatras un Sulavesi salās. To iegūst no kafijas pupiņām, kuras pirms tam apēduši un pēc tam izkārnījuši Sumatras meža kaķi jeb palmcivetas. Palmcivetas pārtiek no kafijas krūma ogām, bet to sēklas – kafijas pupiņas – barības traktā netiek sagremotas. Vietējie iedzīvotāji salasa palmcivetu izkārnījumus un atlasa kafijas pupiņas. Kvalitātes pamatā ir palmcivetu dabiskā spēja pārtikai izvēlēties pašus gatavākos kafijas krūma augļus. Palmcivetas kuņģa sula noņem pupiņām daļu kofeīna un proteīnus, padarot kafiju maigāku. Pēc ievākšanas šīs pupiņas tiek mazgātas un pēc tam grauzdētas. Lai nesabojātu to sarežģīto smaržu, kafija tiek grauzdēta neilgu laiku. Gada laikā tiek ievākti tikai ap 500 kg „Kopi Luwak” kafijas. Šādu kafiju pārdod par aptuveni 50 ASV dolāriem tasītē.
Nobeigumā kafijas cermonija Etiopijā…
Vietējie nevis salasa, bet civetkaķi tiek turēti būros un non-stop režīmā baroti ar kafijas pupiņām.
Ta ir pati nežēlīgāka kafija.
Cik zinu no pieredzes, Igaunijā kafija ir stipri lētāka kā pie mums, tā ka mēs arī ar igauņiem tabulā turpinam izcelties s ar dārgo kafiju 🙁
500Kg Kopi Luwak izklausās neticami maz, ņemot vērā cik dauz kur šo kafiju var dabūt, un tās relatīvi niecīgo cenu (50$ pie tasītes nozīmētu, ka tur neviens neko nepelna).
Man auto bez jumta. Vīns vecs. Siers sapelējis. Kafija kaķu izd#r$ta. Suņa dzīve, vārdu sakot…
Dažas piezīmes no botāniķu puses. Lielāko daļu tas gan jau ka baigi neraustīs, tomēr, ja par kaut ko nebūt tiek informēta plašāka masa, nevajadzētu spraust batonus ausīs.
Coffea arabica, Coffea robusta (jeb Coffea canephora), Coffea liberica nav vis kafijas kociņu “veidi”, bet sugas – katra ar dažādām pazīmēm. Un sugu ietveros tad arī tiek veikta selekcija, kuras rezultātā tiek radītas šķirnes.
Šķiet, ka Igaunijā kafija nav akcīzes prece un tur par katru ievesto kg. 1Ls neieripo valsts kasē.