Šī noteikti nav alkohola reklāma, bet neliels ieskats tam, kas notiek teritorijā, kuru aptvēris liels radioaktīvais piesārņojums.
1986. gada 26. aprīlī notika kodolkatastrofa Čornobiļas atomelektrostacijas ceturtajā blokā, kas atrodas Ukrainā, netālu no Pripjatas pilsētas. Kodolkatastrofa radās uzsprāgstot kodolreaktoram.
Tās rezultātā Čornobiļas apkārtnē tika izmests ļoti liels radioaktīvo vielu daudzums. Tā tiek uzskatīta par lielāko katastrofu visā kodolenerģijas vēsturē, gan pēc tās seku iespējamā bojā gājušo un cietušo cilvēku skaita, gan pēc saimnieciskajiem zaudējumiem. No 30 km zonas tika evakuēti vairāk nekā 115 000 cilvēku. Sprādziena rezultātā no reaktora tika izmesta kodoldegviela, kodolu dalīšanās reakciju produkti, radioaktīvi piesārņoti grafīta (neitronu palēninātāja) gabali, kas piesārņoja plašu apkārtni. Mākonis, kas izveidojās no degošā reaktora, aiznesa dažādus radioaktīvos materiālus, pārsvarā joda-131, cēzija-137 un stroncija-90 radionuklīdus, uz lielāko daļu Eiropas. Vislielākie radioaktīvie nokrišņi tika novēroti reaktora tuvējās teritorijās, kas atrodas Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas teritorijās.
Radioaktīvie izmeši ar vēju un nokrišņiem piesārņoja lielāko daļu Eiropas, 60% radioaktīvo izmešu izkrita Baltkrievijā. Pēc oficiālās informācijas ar akūtu staru slimību saslima 237 cilvēki, no kuriem trīs mēnešu laikā nomira ap trīsdesmit. Palielinājās saslimstība ar vairogdziedzera vēzi.
Tā kā radioaktīvie elementi lēnām sabrūk, radiācijas piesārņojums laika gaitā ir mazinājies. Slēgtajā zonā ap Čornobiļas AES palielinājās bioloģiskā daudzveidība un 2007. gadā Ukraina to atzina par aizsargājamu teritoriju. Daba šajā teritorijā tiek pētīta un konstatēts, ka dažām sugām radiācijas ietekmē radušās nelielas mutācijas, taču tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem pret radiāciju varētu būt izstrādājušies aizsargmehānismi.
Čornobiļas katastrofa izmeta gaisā vairāk nekā 100 radioaktīvu elementu. Dažiem no tiem, piemēram, ļoti kancerogēnajam jodam-131 ir īss pussabrukšanas periods, un tas jau sen ir pagājis. Citi bīstamie izotopi pastāv daudz ilgāk un joprojām ir sastopami. Stroncijs-90 un cēzijs-137 ir sasnieguši savu pussabrukšanas periodu, un tādējādi saglabājas aptuveni 50% efektivitāte. Citi, piemēram, plutonijs-239, kuru pussabrukšanas periods ir 24 000 gadu, ilgi nekur nepazudīs. Dažas teritorijas tieši ap bijušo elektrostaciju joprojām ir neapdzīvojamas.
Čornobiļas katastrofa zonā savdabīgu biznesu uzsākuši Ukrainas uzņēmēji nodibinot uzņēmums Chernobyl Spirit ( https://www.atomikvodka.com/ ), kurš ir sociāls uzņēmums, kas ražo augstas kvalitātes (un drošus!) stipros alkoholiskos dzērienus, kas izgatavoti no labības, kas novākta netālu no Čornobiļas. Vismaz 75% peļņas tiek novirzīti, lai palīdzētu atjaunot kopienas Ukrainā, ko vispirms skārusi Čornobiļas katastrofa un tagad arī karš.
ATOMIK kandža ir pašdarināts degvīns, ko cilvēki gatavo ciematos visā Ukrainā, Baltkrievijā, Polijā un Krievijā kopš aptuveni 12. gadsimta. Tradicionāli cilvēki raudzēja (un joprojām tā dara) graudus, kartupeļus vai augļus, lai pagatavotu “masu” (kaut ko līdzīgu stipram alum vai sidram), pēc tam to destilē mazos plīts destilācijas traukos, lai palielinātu alkohola saturu. Maksimālais alkohola %, ko var iegūt šādi destilējot ir aptuveni 82%. Lai iegūtu vēl lielāku alkohola saturu (96%) ir jāpievieno rektifikācijas kolonna, kas izgudrota Francijā 1867. gadā. Tādējādi tiek izvadīts vairāk ūdens un rodas produkts ar faktiski maksimālo alkohola saturu. Lai dabūtu dzērienu ar mazāku alkohola saturu, iegūtais spirts tiek atšķaidīts ar ūdeni līdz aptuveni 40% spirta saturam. Tātad mūsdienu ATOMIK kandža ir produkts, kurš izgatavots no atšķaidīta 96% spirta. Graudu un augļu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir vairāk garšas savienojumu nekā degvīnam – vairākkārt destilējot un filtrējot, Chernobyl Spirit ražo spirtu, kas saglabā mājās gatavotās kandžas garšu un smaržu.
Chernobyl Spirit atšķaida savu 96% destilātu ar dziļurbuma ūdeni no dziļiem zemes slāņiem, kas iegūts apmēram 10 km uz dienvidiem no bijušās atomelektrostacijas. Tas ir pārbaudīts, tīrs un kvalitatīvs. Šo pazemes ūdeni nav skārusi katastrofas radiācija.
Gan Ukrainas, gan Apvienotās Karalistes zinātnieku grupa ir pētījusi radioaktivitātes pārnesi uz kultūraugiem Čornobiļas apkārtnē, kur joprojām zemi oficiāli nevar izmantot lauksaimniecībai, bet cilvēki aizvien dzīvo. Destilējot spirtu no graudiem vai augļiem, destilāta spirts ir daudz radioaktīvi “tīrāks” nekā sākotnējie izejas produkti.
Ukrainas Hidrometeoroloģijas institūta un Lielbritānijas Sauthemptonas Universitātes GAU-Radioanalytical laboratorijas nevarēja atrast Čornobiļas radioaktivitātes pēdas ATOMIK kandžā.
Bet, ja godīgi, tad pilnīgi nekas uz Zemes nav pilnībā brīvs no radioaktivitātes…
