Kāpēc putnu bari virpuļo debesīs?

Katrs no mums noteikti ir redzējis šo krāšņo dabas fenomenu, kad lielāki vai mazāki putnu bari savācas vienkopus un debesīs uzsāk milzu virpuļošanu. Tas ir brīnišķīgs skats!

Kāpēc putnu bari savācas kopā un virpuļo debesīs mežonīgā dejā?

Šādu apbrīnojamo putnu virpuļošanu debesīs sauc par murmurāciju.

Parasti šādu virpuļošanu veic strazdi, bet daudz retāk sastopami arī gadījumi ar citiem putniem. 

Apbrīnojami ir redzēt tūkstošiem strazdu barā vai vairākos baros, kas lidojumā izklīst un atkal sanāk kopā. Bars pastāvīgi maina virzienu, lidojot uz augšu dažus simtus metru, pēc tam metoties lejā, tad veidojot dažādas figūras debesīs. Brīžiem tie izskatās kā virpuļojošas lāses, tad veidojot astotniekus, kolonnas un citas formas. Putni brīžiem lido ļoti ātri – strazdi lido ar ātrumu līdz 80 kilometriem stundā.

Strazdi, tāpat kā daudzi putni, meklē barību vai migrē, veidojot putnu barus. Bet murmurācija ir savādāka. Šis īpašais murmurācijas putnu bars un tā kustība ir nosaukta tā īpatnējā trokšņa dēļ, ko tas rada tūkstošu putnu spārnu sitieni un putnu lidojuma skaņa. Un protams, ka šāda īpatnējā putnu rīcība rada daudzus jautājumus.

Murmurācija parasti sākas apmēram stundu pirms saulrieta rudenī un agrā pavasarī, kad putni drīz dosies savā naktsmierā. Pēc aptuveni pusstundas ilgas murmurācijas, ar iespaidīgas gaisa virpuļošanas demonstrēšanu, putni uzreiz nolaižas savā nakšņošanas vietā.

Atšķirībā no citiem migrējošiem putniem (zosis, gulbji u.c.), kuri veido V veida kāšus lidojot, murmurācija nesniedz nekādas aerodinamiskas priekšrocības. Zinātnieki domā, ka murmurācija ir vizuāls aicinājums piesaistīt citus strazdus pievienoties kopīgajai nakšņošanai noteiktā vietā. Viena teorija ir tāda, ka, pavadot nakti kopā, strazdiem ir siltāk, jo tie dalās ar ķermeņa siltumu. Tas var arī samazināt iespēju, ka atsevišķu putnu naktī apēdīs plēsējs, piemēram, pūce vai cauna. Šis bara savākšanās efekts var būt daļa no murmurācijas rašanās iemesliem: jo vairāk strazdu barā, jo mazāks risks, ka kāds putns var tikt noķerts ar kādu plēsēju. Plēsēji, visticamāk, noķers tuvāko laupījumu, tāpēc, atsevišķiem putniem cenšoties virzīties uz drošāku pūļa vidu, var veidoties šī murmurācija. Zinātnieki to sauc par “savtīgo bara efektu”. Protams, jo vairāk putnu barā, jo vairāk acu un ausu, lai atklātu plēsēju, pirms ir par vēlu. Un milzīga virpuļojošu putnu masa var apgrūtināt plēsēja fokusu uz vienu mērķi. Piekūns vai vanags var apjukt un novērst uzmanību no viltīgiem viļņu modeļiem murmurācijas kustībās. 

Kā strazdi var koordinē savu uzvedību murmurācijas procesā? 

Murmurācijas procesā nav bara līdera, un bars neseko kādam noteiktam lidojuma plānam. Tā vietā zinātnieki uzskata, ka kustības koordinē paši strazdi, vērojot, ko dara apkārtējie. Putni var redzēt sev apkārtējos putnus un viņi seko līdzi tam, kā bars pārvietojas kopumā, un attiecīgi pielāgojas. 

Lai uzzinātu, kas notiek murmurācijas baros, daži pētnieki tos filmē, izmantojot vairākas kameras vienlaikus. Pēc tam viņi izmanto datorprogrammas, lai izsekotu atsevišķu strazdu kustībām un izveidotu bara 3D modeļus. Videomateriāli atklāj, ka putni nav tik blīvi saspiesti, kā varētu šķist no zemes un ir vieta to manevrēšanai. Strazdi, kas atrodas bara malā, bieži pārvietojas dziļāk bara iekšienē. Matemātiķi un datorzinātnieki ir mēģinājuši radīt virtuālas murmurācijas, izmantojot noteikumus, ko putni varētu ievērot barā, piemēram, pārvietoties tajā pašā virzienā, kurā atrodas viņu kaimiņš, turoties tuvu un nesaduroties. No šīm simulācijām šķiet, ka katram putnam ir jāseko līdzi 7 saviem kaimiņiem un jāpielāgojas, pamatojoties uz to, ko viņi dara, lai kopējā murmurācija nesadalītos pilnīgā haosā. Un viņi to visu dara, lidojot pēc iespējas ātrāk. 

Tā kā patreiz kā galvenais iemesls, kāpēc notiek putnu murmurācija tiek pieņemts tas, ka putni tādējādi veido lielus barus, kas pasargātu tos no plēsējiem un nodrošinātu mierīgu naktsmieru. Tiek radīts “savtīgais bara efekts” – katrs no bara cer, ka plēsējs uzbruks kaimiņam, bet ne viņam.

Lieli zivju bari, kā arī dažu spietojošu kukaiņu grupas, tostarp medus bites, var uzvesties līdzīgi kā putni savās murmurācijās.