Kopš 2007. gada Google Maps un Google Earth ieviesa tehnoloģiju, kas nodrošina zemes līmeņa interaktīvu pilsētu panorāmu izveidi – Google Street View.
Pakalpojums pirmo reizi tika ieviests Amerikas Savienotajās Valstīs 2007. gada 25. maijā un sākotnēji aptvēra tikai 5 ASV pilsētas: Sanfrancisko, Lasvegasu, Denveru, Maiami un Ņujorku.
Šo daudzo gadu laikā Google Street View ir kartējis desmitiem miljonu kilometru ceļu un ielu visā pasaulē (ap 90 pasaules valstīs) un ir pat izgājis kosmosā un okeānā. Daudzās valstīs kartēšana ir notikusi atkārtoti.
Ja paskatās uz Eiropas karti, tad var redzēt, ka Vācijā un Austrijā ir pamanāma atšķirība starp citu Eiropas valstu Google Street View kartēto ielu īpatsvaru – tas ir jūtami mazāks. Daudzās Vācijas un Austrijas pilsētu un ciemu ielās nav veikta Google Street View kartēšana. Šādai situācijai ir savs izskaidrojums un tas saistās ar vāciešu un austriešu paaugstināto privātuma izjūtu.
Kāpēc šajās Eiropas teritorijās ir šāda paaugstināto privātuma izjūta?
Iespējams tas ir tāpēc, ka vācieši savā nesenajā pagātnē nes traumas no nevis vienas, bet divu totalitāro režīmu ietekmes: fašistiskā Trešā reiha un komunistiskās Austrumvācijas. Abi režīmi vēlējās pilnīgu kontroli pār saviem pilsoņiem. Nacistu gados tas bija Gestapo (saīsinājums no Geheime Staatspolizei jeb “valsts slepenpolicija”), bet Austrumvācijā – STASI (saīsinājums no Staatssicherheit jeb “valsts drošība”). Abās sistēmās pilsoņiem faktiski vairs nav tiesību uz privātumu, un viņus varēja saukt par noziedzniekiem privātu domu vai darbību dēļ, kā rezultātā tika piemērots bargs sods.
Tāpat kā ar daudziem citiem nacistu režīma aspektiem, pēckara Vācija mēģina to atrisināt ar saukli Nie wieder (“Nekad vairs”), kas nozīmēja to, ka nekad vairs nepiedzīvot to, ko radīja totalitārie režīmi. Tas attiecās arī uz privātuma pārkāpumiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Vācijas (toreiz vēl tikai Rietumvācija) pēckara konstitūcijas pašā pirmajā pantā ir teikts: Cilvēka cieņa ir neaizskarama. To cienīt un aizsargāt ir visas valsts varas pienākums.
Gadu desmitiem Vācija paplašināja un padziļināja savu privātuma definīciju.
- 1970. gadā Vācijas Hesenes pavalsts pieņēma pirmo datu aizsardzības likumu pasaulē.
- 1979. gadā Rietumvācija lika pamatus Bundesdatenschutzgesetz (BDSG) jeb Federālajam datu aizsardzības likumam, kura galvenais mērķis bija aizsargāt personas, privātas informācijas neaizskaramību.
- 2018. gada maijā Eiropas Savienība pieņēma Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), kas drīzāk līdzinās Vācijas modelim par datu aizsardzību.
Tādējādi vācieši ar sava privātuma aizsardzību ietekmēja arī Google Street View darbību Vācijas teritorijā.
2010. gada augustā Google paziņoja, ka līdz gada beigām kartēs Vācijas 20 lielāko pilsētu ielas. Vāciešu sašutums bija milzīgs. Dažas Google kameras automašīnas tika izdemolētas. Bija gadījums, kad kāds 70 gadus vecs austrietis, kurš nevēlējās, lai viņa māja tiktu uzņemta, piedraudēja kameras automašīnas vadītājam ar dārza lāpstu. Toreizējā Vācijas patērētāju tiesību aizsardzības ministre Ilse Aignere Google darbību nodēvēja par “miljoniem reižu privātās sfēras pārkāpumu (..) Nav neviena slepenā dienesta, kas tik nekaunīgi vāktu fotogrāfijas”.
Google nekas cits neatlika, kā automātiski aizmiglot sejas un transportlīdzekļu numura zīmes un pēc pieprasījuma arī māju fasādes.
Pilnībā 3% mājsaimniecību attiecīgajās teritorijās pieprasīja, lai viņu mājas tiktu aizmiglotas. Saskaroties ar nepieredzēti augsto pretestības līmeni, Google 2011. gadā publicēja jau savāktos datus, taču liela daļa datu bija aizmigloti vai iztrūka vispār. Līdzīga situācija bija arī Austrijā.
Pašlaik ir jūtama Vācijas iedzīvotāju jaunākās paaudzes lielāka lojalitāte privātuma aspektā un iespējams, ka Vācijas attieksme pret datu privātumu sāks mainīties. Kā atzīmēja kāds komentētājs: “Šķiet ne visai godīgi, ka ikviens pasaulē, tostarp vācieši, var virtuāli pastaigāties pa manu ielu un manu pilsētu, bet es to nevaru darīt viņu valstī.“
