Mēs ļoti gaidām pavasari, vasaru, siltumu un vairāk Saules!
Taču ar Saules baudīšanu jābūt uzmanīgiem.
Mēs Latvijas iedzīvotāji esam apveltīti ar gaišu ādas krāsu. Mūsu vidū ir daudz blondu cilvēku, kā arī netrūkst rudmataino. Daudziem no mums ir zila, zaļa un pelēka acu krāsa, tāpat ne mazums no mums ir rotāti ar vasaras raibumiem.
Visas šīs minētās cilvēku fiziskās un ģenētiskās pazīmes norāda uz to, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi.
Interesanti ir apskatīt pasaules iedzīvotāju ādas krāsu karti
Cilvēka ādas krāsai ir divas galvenās funkcijas cilvēka dzīvē:
• aizsargāt no pārmērīga ultravioletā starojuma (UVS);
• nodrošināt pietiekošu D vitamīna uzņemšanu no Saules stariem.
Cilvēki, kas dzīvo teritorijās ar lielu ikgadējo Saules gaismas intensitāti, ir dabiski apveltīti ar tumšāku ādas krāsu. Tumša ādas krāsa labāk aizsargā cilvēku no pārmērīga ultravioletā starojuma.
Tie cilvēki, kas dzīvo teritorijās ar nelielu ikgadējo Saules gaismas intensitāti, ir ar gaišu ādas krāsu, kas nodrošina labāku D vitamīna absorbciju no Saules gaismas. Taču dabīgi šiem cilvēkiem ādā ir maz pigmenta melanīna, un āda nav pasargāta no kaitīgā Saules starojuma.
Pasaules iedzīvotāju ādas krāsu kartē var uzskatāmi iepazīties ar mūsu planētas iedzīvotāju ādas krāsu paleti. Jāatceras, ka kartē runa iet par teritoriju pamatiedzīvotāju ādas krāsu.
Pārmērīgs ultravioletais starojums (UVS) ir cēlonis saslimstībai ar dažādu formu ādas vēzi. Saslimstība ar ādas vēzi Latvijā un pasaulē pieaug ātrāk nekā jebkura cits vēža veids.
Uzziņai:
2010. gadā no UVS izraisītā audzēja Latvijā ir miruši 118 cilvēki, bet pasaulē – 37 000 cilvēku.
Pēdējo 25 gadu laikā Latvijā saslimstība ar melanomu ir divkāršojusies.
Viens no cēloņiem plašākai saslimstībai ar ādas vēzi ir palielināta ultravioletā starojuma (UVS) nonākšana uz Zemes virsmas, kuru rada ozona slāņa samazinājums stratosfērā.
Kartē, kurā modelēta ozona slāņa samazinājuma tendences, attēlota iespējamā ādas vēža palielinājuma apjoms pasaulē 2020. un 2050. gadā.
Arī Latvijas teritorija nav pasargāta no ultravioletā starojuma (UVS) draudiem. 2020. gadā saslimstība ar ādas vēzi var pieaugt par 20% attiecībā pret 2000. gadu, bet 2050. gadā – par 50%.
Te gan jāatzīmē, ka daudzās pasaules vietās ultravioletā starojuma (UVS) briesmas būs krietni lielākas.
Pārmērīga ultravioletā starojuma (UVS) sekas rada arī neapdomīga solāriju apmeklēšana. Bieža sauļošanās solārijos arī veicina ādas vēža rašanos.
Daži padomi, lai izvairītos no ultravioletā starojuma (UVS) uzbrukuma:
• UVS ir kancerogēns un spējīgs ilgtermiņā radīt ādas vēzi. Šīs izmaiņas ādā krājas, gadiem ejot, un progresē no minimālām līdz smagām. Ilgu laiku UVS radītās izmaiņas organisms spēj novērst, ar gadiem šīs spējas pavājinās, kā rezultātā iespējama ādas vēža dažādu formu attīstība. Ikviena sauļošanās reize neatkarīgi no tā – saulē vai solārijā – summējas, tāpēc apdomājiet katru sauļošanās reizi un daudzumu!
• Risks saslimšanai pieaug tiem, kuri savas profesijas vai hobija dēļ daudz laika pavada saulē – laukstrādniekiem, makšķerniekiem, dārzniekiem, sētniekiem, celtniekiem, autoceļu būvētājiem, golfa spēlētājiem, sērfotājiem. Ja cilvēks ir dabīgā vai mākslīgā iedeguma fans, arī viņam ir lielāks risks dzīves laikā iegūt audzēju. Lietojiet UVS aizsargkrēmus!
• Ļoti būtiski no pārmērīga UVS ir sargāt bērnus, īpaši zīdaiņus līdz 3 gadu vecumam, jo tad āda vēl nav izveidojusi aizsardzību pret UVS.
• Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kuru iespējams diagnosticēt ar vienkāršas ādas virsmas apskates palīdzību un to līdz 99% gadījumu likvidēt, ja slimība nav paspējusi jau
progresēt. Cilvēka ādas apskatei vidēji nepieciešamas tikai dažas minūtes, kuras glābj cilvēku no fatālām briesmām.
• Taču, ja ādas vēzis, īpaši melanoma, tiek diagnosticēta vēlu, pastāv ļoti neliela – tikai 15% – iespēja sekmīgai ārstēšanai. Tieši tādēļ ļoti svarīgi vismaz reizi gadā apmeklēt dermatologu, lai veiktu ādas veselības un ādas veidojumu pārbaudi.
par čukču, aleutu, eskimosu u.c. ziemeļtautu ādas krāsu datu nav 🙂 Vai tādēļ, ka tie ir tumši un neiekļaujas vispārējā loģikā, ka tālāk no poliem āda iedzīvotājiem kļūst gaišāka?
Bet austrāliešus pēc 40 gadiem gandrīz pilnībā piebeigs ādas vēzis
kļūdas labojums – nevis tālāk no poliem, bet tālāk no ekvatora 🙂
Latviešu zemnieki agrāk strādāja tikai apģērbti un ādu nebojāja, jo katrs zvērs spēj nest savu kažoku, vai tad tu to nevari?
***
(Vai Latvijas iedzīvotāji nebija jāliek komatos? «Mēs Latvijas iedzīvotāji esam apveltīti ar gaišu ādas krāsu.»)
Saslimtība ar ādas vēzi ir palielinājusies, kopš to ķīmiju sākuši smērēt uz ādas…
Saslimstība ir palielinājusies kopš “saules peldes” atzītas par izklaidi. Tāpat arī ozona caurums vēl aizvien to ietekmē. Ar ķīmiju tur nu nav nekāda sakara. Ja tā būtu, tas būtu pasaules mēroga skandāls, kaut kā nav manīts.