Ķīmija un ģeogrāfija

Kas ir kopīgs ķīmijai un ģeogrāfijai?

Mūsu lasītāji varētu nosaukt daudz kopīgā šīm divām zinātņu nozarēm, taču NeoGeo.lv sniegs savu skatījumu uz to, kā ģeogrāfija ir ietekmējusi ķīmiju.

Interesanta ģeogrāfijas ietekme ir novērojama ķīmisko elementu periodiskajā tabulā, kur redzams, ka daļa ķīmisko elementu savus nosaukumus ieguvuši, pateicoties Zemes ģeogrāfiskajiem nosaukumiem.

Uzziņai.


19. gadsimta vidū jau bija atklāti 63 ķīmiskie elementi. Ķīmijā tāpat kā citās zinātņu nozarēs, uzkrājoties faktiem, radās nepieciešamība tos klasificēt.
Vispirms zinātnieki centās visus elementus iedalīt divās grupās – metālos un nemetālos. Tomēr vēlāk noskaidrojās, ka šāda ķīmisko elementu klasifikācija ir ļoti vispārīga un nepilnīga.

Dmitrijs Mendeļejevs(1834-1907).
Avots: http://englishrussia.com

Lai atrastu pilnīgāku ķīmisko elementu klasifikācijas sistēmu, zinātnieki centās iedalīt elementus atsevišķās grupās pēc to līdzīgajām īpašībām.

Meklējot likumsakarības starp ķīmiskajiem elementiem, krievu zinātnieks D.Mendeļejevs elementus sakārtoja atommasu pieaugšanas secībā. Šādā secībā sakārtotiem ķīmiskajiem elementiem, tika novērota periodiska īpašību atkārtošanās, kuru 1869. gadā D.Mendeļejevs nosauca par ķīmisko elementu periodisko likumu.

Pamatojoties uz periodisko likumu, tika izveidota ķīmisko elementu periodiskā sistēma.
Zinātnisku apstiprinājumu D.Menģeļejeva izveidotā ķīmisko elementu periodiskā sistēma guva visai drīz: 1875. – 1886. gados tika atklāti jauni ķīmiskie elementi gallijs, skandijs un germānijs, kuriem D.Mendeļejevs, izmantojot periodisko sistēmu, jau bija paredzējis to eksistenci un arī salīdzinoši precīzi nosaucis to fiziskās un ķīmiskās īpašības.

20. gadsimta sākumā, veicot atklājumus atoma uzbūvē, tika konstatēts, ka periodiskā ķīmisko elementu īpašību maiņa nav saistīta tikai ar elementu atommasu, bet arī ar atomu kodolu lādiņa lielumu.
Tālākā ķīmisko elementu periodiskās sistēmas attīstība noritēja ar pakāpenisku periodiskās tabulas tukšo rūtiņu aizpildi ar aizvien jauniem atklātiem ķīmiskiem elementiem. Daļa no tiem tika mākslīgi sintezēti.
2010. gadā tika sintezēts ķīmisko elementu periodiskās tabulas ķīmiskais elements ar kārtas skaitli 117 – ununseptijs (Uus), tādējādi pašreiz kopējais zināmais ķīmisko elementu skaits ir 118.

NeoGeo.lv ir konstatējis, ka 24 ķīmiskajiem elementiem (20% no kopskaita) nosaukumi ir doti, godinot kādu ģeogrāfisku objektu uz Zemes.

Ķīmisko elementu saraksts, kuru nosaukumi cēlušies, pateicoties Zemes ģeogrāfiskajiem nosaukumiem:

1. Magnijs (Mg)

Elementa kārtas skaitlis – 12
Elementa nosaukums cēlies no grieķu nosaukuma Magnesia , kas ir reģions Grieķijā un pilsēta Senajā Grieķijā – Magnēsija.
Krāsa – sudrabaini balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (sārmzemju metāls)
Izplatība Zemes garozā – 2,74%


2. Skandijs (Sc)

Elementa kārtas skaitlis – 21
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Scandia , kas nozīmē – Skandināvija.
Krāsa – dzeltenīgi balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (pārejas metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,0025%


3. Varš (Cu)

Elementa kārtas skaitlis – 29
Elementa nosaukums cēlies no grieķu nosaukuma Kypros , kas nozīmē – Kipra.
Krāsa – sarkanīga
Agregātstāvoklis – cieta viela (pārejas metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,0068%


4.Gallijs (Ga)

Elementa kārtas skaitlis – 31
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Gallia , kas nozīmē – Francija.
Krāsa – sudrabaini balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (vieglais metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,0019%


5.Germānijs (Ge)

Elementa kārtas skaitlis – 32
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Germania , kas nozīmē – Vācija.
Krāsa – sudrabaini pelēka
Agregātstāvoklis – cieta viela (pusmetāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,00015%


6. Stroncijs (Sr)

Elementa kārtas skaitlis – 38
Elements nosaukumu ieguvis, pateicoties Stronšjenas ciema nosaukumam Skotijā.
Krāsa – iedzelteni balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (sārmzemju metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,038%


7.Itrijs (Y)

Elementa kārtas skaitlis – 39
Elements nosaukumu ieguvis, godinot Iterbi ciema nosaukumam Zviedrijā. Arī iterbijs un erbijs savu nosaukumu ieguvuši, pateicoties zviedru Iterbi ciema nosaukumam.
Krāsa – pelēcīgi balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (pārejas metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,0031%


8. Rutēnijs (Ru)

Elementa kārtas skaitlis – 44
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Ruthenia , kas nozīmē – Krievija.
Krāsa – pelēka
Agregātstāvoklis – cieta viela (pārejas metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,000000001%


9.Eiropijs (Eu)

Elementa kārtas skaitlis – 63
Elementa nosaukums cēlies, godinot Eiropas kontinenta nosaukumu.
Krāsa – sudrabaini balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,00021%


10. Holmijs (Ho)

Elementa kārtas skaitlis – 67
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Holmia , kas nozīmē – Stokholma.
Krāsa – sudrabaini balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,00014%


11. Erbijs (Er)

Elementa kārtas skaitlis – 68
Elements nosaukumu ieguvis, godinot Iterbi ciema nosaukumam Zviedrijā. Arī iterbijs un itrijs savu nosaukumu ieguvuši pateicoties zviedru Iterbi ciema nosaukumam.
Krāsa – sudrabaini pelēka
Agregātstāvoklis – cieta viela (metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,00035%


12. Tūlijs (Tm)

Elementa kārtas skaitlis – 69
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Thulium , kas senatnē nozīmēja „zeme galējos ziemeļos” jeb Skandināvija.
Krāsa – sudrabaini balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,00005%


13. Iterbijs (Yb)

Elementa kārtas skaitlis – 70
Elements nosaukumu ieguvis, godinot Iterbi ciema nosaukumam Zviedrijā. Arī erbijs un itrijs savu nosaukumu ieguvuši, pateicoties zviedru Iterbi ciema nosaukumam.
Krāsa – sudrabaini balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,00031%


14. Lutēcijs (Lu)

Elementa kārtas skaitlis – 71
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Lutetia , kā senatnē sauca Parīzi.
Krāsa – sudrabaini balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,00008%


15. Hafnijs (Hf)

Elementa kārtas skaitlis – 72
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Hafnium , kā senatnē sauca Kopenhāgenu.
Krāsa – sudrabaini balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (pārejas metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,00028%


16. Rēnijs (Re)

Elementa kārtas skaitlis – 75
Elementa nosaukums cēlies, godinot Eiropas upi Reinu.
Krāsa – gaiši pelēka
Agregātstāvoklis – cieta viela (pārejas metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,00000007%


17. Polonijs (Po)

Elementa kārtas skaitlis – 84
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Polonia , kas nozīmē – Polija.
Krāsa – sudrabaini balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (pusmetāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,00000000000002%


18. Francijs (Fr)

Elementa kārtas skaitlis – 87
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Francia , kas nozīmē – Francija.
Krāsa – nav noteikta
Agregātstāvoklis – cieta viela (sārmu metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0,000000000000000000001%


19. Amerīcijs (Am)

Elementa kārtas skaitlis – 95
Elementa nosaukums cēlies, godinot Amerikas kontinenta nosaukumu.
Krāsa – sudrabaina
Agregātstāvoklis – cieta viela (radioaktīvs metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0% (atklāts to sintezējot)


20. Berklijs (Bk)

Elementa kārtas skaitlis – 97
Elementa nosaukums cēlies, godinot ASV pilsētu Berkliju.
Krāsa – nav noteikta
Agregātstāvoklis – cieta viela (radioaktīvs metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0% (atklāts to sintezējot)


21. Kalifornijs (Cf)

Elementa kārtas skaitlis – 98
Elementa nosaukums cēlies, godinot Kalifornijas štatu ASV.
Krāsa – nav noteikta
Agregātstāvoklis – cieta viela (radioaktīvs metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0% (atklāts to sintezējot)


22. Dubnijs (Db)

Elementa kārtas skaitlis – 105
Elementa nosaukums cēlies par godu Krievijas pilsētai Dubnai.
Krāsa – nav noteikta
Agregātstāvoklis – cieta viela (pārejas metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0% (atklāts to sintezējot)

23. Hasijs (Hs)

Elementa kārtas skaitlis – 108
Elementa nosaukums cēlies no latīņu nosaukuma Hassia , kā senatnē sauca Vācijas kņazisti Heseni.
Krāsa – sudrabaini balta
Agregātstāvoklis – cieta viela (pārejas metāls)
Izplatība Zemes garozā – 0% (atklāts to sintezējot)

24. Darmštadtijs (Ds)

Elementa kārtas skaitlis – 110
Elementa nosaukums cēlies par godu Vācijas pilsētai Darmštadtei.
Krāsa – nav noteikta
Agregātstāvoklis – nav noteikts
Izplatība Zemes garozā – 0% (atklāts to sintezējot)

Varbūt kādreiz Latvijas ķīmiķi arī atklās kādu jaunu ķīmisko elementu un ķīmisko elementu periodiskā sistēma papildināsies, piemēram, ar daugaviju vai rigiju?

Dziesmiņa par ķīmiskiem elementiem

httpv://www.youtube.com/watch?v=x7G-1mN4UVY

Fotogrāfiju avots: http://chemistry.about.com

Ziņas izveidotas 462

6 komentāri par “Ķīmija un ģeogrāfija

  1. Atbilde J un Pālis.
    Paldies, ka esat vērīgi lasītāji un atklājat ar nodomu atstāto “kļūdiņu”!

  2. paldies! un,lai arī Latvijai nav savs ķīmiskais elements, tomēr pastarpināti varam par tādu saukt niobiju, jo to atklāja Jelgavā – Heinrihs Roze! 🙂 Šim faktam par godu tika izdotas arī 3 jubilejas monētas, kas kaltas niobijā.

  3. Runājot par “kļūdiņām”. Mazliet nobrīnījos, ka pat šeit- lapā, kas patiešām saistīta ar ģeogrāfiju, lieto aplamus jēdzienus. Vēl jo projām nesaprotu kāpēc Eiropu un Ameriku dēvē par kontinentiem, ja tās ir pasaules daļas. Kontinenti ir Eirāzija, Ziemeļamerika un Dienvidamerika. Pat apskatījos vēlreiz iepriekšminēto jēdzienu skaidrojumus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Atpakaļ uz augšu