Avots: http://www.flickr.com/photos/kudumomo
Tuvojoties Lieldienām NeoGeo.lv publicē atkārtoti rakstu par Klusās nedēļas svarīgākajiem notikumiem uz kartes.
Lieldienas ir senākie kristiešu svētki un aizvien visnozīmīgākie aptuveni diviem miljardiem šajā ticībā esošo jeb aptuveni 30 % no visiem pasaules iedzīvotājiem.
Lieldienās tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās, un tās ievada Klusā nedēļa ar Pūpolsvētdienu (Kristus ierodas Jeruzalemē), Zaļo ceturtdienu (Kristus iedibina Svēto vakarēdienu), Lielo Piektdienu (Kristu sit krustā) un Kluso sestdienu (diena pirms Lieldienām). Katrai dienai ir īpaša nozīme.
Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienas (Kristus augšāmcelšanās svētkus) atzīmē starp 22. martu un 25. aprīli (abus datumus ieskaitot), bet jāņem vērā, ka šis datums ik gadu mainās, jo Lieldienas ir pirmajā svētdienā pēc pirmā pavasara pilnmēness, kas ir pakārtots Saules un Mēness cikliem.
Kamēr rietumu kristīgā baznīca Lieldienas svin pēc jaunā stila jeb Gregora kalendāra, austrumu kristīgajā baznīcā Lieldienas svin pēc cita – vecāka (Jūlija) kalendāra, tāpēc, piemēram, austrumu baznīcas pārstāvji Latvijā – pareizticīgie – Lieldienas un citus kristīgos svētkus svin citos datumos aptuveni divas nedēļas vēlāk. Lieldienu datums mainās atkarībā no Saules – Mēness cikla, tādēļ atsevišķos gados gan rietumu, gan austrumu baznīcās Lieldienu datumi var sakrist. Tā tas, piemēram, ir šogad (2011. gadā), kad Lieldienas 24. aprīlī svin visi Latvijas kristieši – arī pareizticīgie.
NeoGeo.lv tradicionāli vairāk interesēja tieši Lieldienu notikumu ģeogrāfiskais skatījums, tāpēc izveidotas divas kartes.
Pirmā no tām atspoguļo Klusās nedēļas svarīgākās notikumu vietas, sākot no Pūpolsvētdienas līdz Lieldienām. Kartē attēlotie Klusās nedēļas notikumi norisinās pārsvarā mūsdienu Jeruzalemes vecpilsētas teritorijā un tās apkārtnē, kas pēc teritorijas varētu būt divas reizes lielāka nekā, piemēram, mūsu Vecrīga. Papildus jāatzīmē, ka par atsevišķām notikumu vietām arī vēsturnieku un citu speciālistu vidū nav īstas vienprātības. Daudzo gadsimtu gaitā mainījusies gan pilsētas apbūve, gan ceļu tīkls, kas vēl vairāk apgrūtina noteikt dažu notikumu patiesās atrašanās vietas. Tāpēc pastāv arī citas versijas, kur daži no Lieldienu notikumiem varētu būt risinājušies.
Karti skatīt ŠEIT
Otra karte attēlo Jēzus Krusta ceļu (Via Dolorosa) no vietas, kur tika pasludināts nāves spriedums līdz krustā sišanas vietai – Golgātai. Jāatzīmē, ka šis ir tradicionāli pieņemtais Krusta ceļš, jo arī šeit pastāv versijas par notikumu norises vietām un dažādiem maršrutiem.
..ja jau pasaku motīvi – tad varbūt, arī derētu Lāčplēsa gājienu vai ķēves dēla Kurbada piedzīvojumu karte? 🙂
Paldies par šo vizualizāciju – tā palīdz uztvert rakstīto.
Interesants skatījums, un kartes tiešām palīdz izprast notikušo.
Forša ziņa par to google maps 🙂
vienīgi to OSM esat kaut kā nesmuki embedojuši, jo rādas ka copyright ir google, kā nemaz nav.
laba karte, tikai info mazliet neprecīzs. Pareizticīgo Lieldienas atšķiras no pārējo kristiešu Lieldienām ar vienu apstākli – pareizticīgie nesvin Lieldienas kopā ar pārējiem, ja tās iekrīt ar ebreju Pashu.