Jau otro reizi Latvijā tika veikts meža resursu monitorings.
Meža resursu monitoringa darbs tiek organizēts 5 gadu ciklos (pēdējais cikls 2009. gada 1. janvāris – 2014. gada 1. janvāris), katru gadu uzmērot vienu piekto daļu no kopējā valstī izvietoto parauglaukumu skaita. Monitoringa cikla beigās tiek iegūta statistiski precīza informācija par meža resursiem visā Latvijas teritorijā, un tiek uzsākts nākamais meža resursu monitoringa 5 gadu cikls, tādējādi iegūstot informāciju par meža resursu izmaiņu dinamiku.
Izmantojot Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvaldes, datus sniegsim jums informāciju par to kādi ir Latvijas meži:
• 2014. gada sākumā ar mežu ir apaugusi 49,5% Latvijas teritorijas. Puse Latvijas!
• Mežu kopējai platībai šajā gadsimtā ir tendence palielināties – pēdējos 10 gados vēl 5,8% Latvijas teritorijas ir pārtapuši par mežiem.
• 2014. gada sākumā lapu koki ir vairākumā Latvijas mežos – 54,8% ir lapu koku un 45,2% ir skuju koku. Ar katru gadu lapu koku īpatsvars palielinās!
• Visvairāk Latvijas mežos ir bērzu – 28,2%, bet otrajā vietā ir priede – 26,9%.
Mežaudžu platību struktūra pēc koku sugas Latvijas mežos ir šāda:
1. Bērzs – 28,2%
2. Priede – 26,9%
3. Egle – 18,3%
4. Baltalksnis – 9,7%
5. Apse – 8,0%
6. Melnalksnis – 5,7%
7. Osis, ozols – 1,2%
8. Pārējie lapu koki – 2%
• Latvijā pieaug bērza un citu lapu koku sugu mežaudžu īpatsvars, jo lauksaimniecības zemes turpina strauji aizaugt ar lapu kokiem.
• Skuju koku īpatsvaru no kopējās mežu platības un tā dinamiku var aplūkot tabulā:
Skuju koku īpatsvars (%) no kopējās mežu platība
| Reģioni | 2004 | 2014 | Izmaiņu % (2014 / 2004) |
|---|---|---|---|
| Pierīgas reģions | 59,1 | 50,0 | -9,1 |
| Vidzemes reģions | 57,8 | 45,1 | -12,7 |
| Kurzemes reģions | 64,5 | 52,0 | -12,5 |
| Zemgales reģions | 48,1 | 43,3 | -4,8 |
| Latgales reģions | 44,3 | 33,5 | -10,8 |
| LATVIJA | 56,0 | 45,2 | – 10,8 |
• Lapu koku īpatsvaru no kopējās mežu platības un tā dinamiku var aplūkot tabulā:
Lapu koku īpatsvars (%) no kopējās mežu platības
| Reģioni | 2004 | 2014 | Izmaiņu % (2014 / 2004) |
|---|---|---|---|
| Pierīgas reģions | 40,9 | 50,0 | + 9,1 |
| Vidzemes reģions | 42,2 | 54,9 | +12,7 |
| Kurzemes reģions | 35,5 | 48,0 | +12,5 |
| Zemgales reģions | 51,9 | 56,7 | +4,8 |
| Latgales reģions | 55,7 | 66,5 | +10,8 |
| LATVIJA | 44,0 | 54,8 | +10,8 |
• 2014. gada sākumā vismežainākais Latvijas reģions ir Vidzeme – 55,7%, bet vismazāk mežu ir Latgalē – 39,9%.
• Situāciju ar mežainumu Latvijas reģionos un tā dinamiku var aplūkot tabulā:
Mežainums Latvijā (%)
| Reģioni | 2004 | 2014 | Izmaiņu % (2014 / 2004) |
|---|---|---|---|
| Pierīgas reģions | 47,8 | 53,8 | + 6,0 |
| Vidzemes reģions | 48,7 | 55,7 | + 7,0 |
| Kurzemes reģions | 51,1 | 53,7 | + 2,6 |
| Zemgales reģions | 38,1 | 44,1 | + 6,0 |
| Latgales reģions | 33,0 | 39,9 | + 6,9 |
| LATVIJA | 43,7 | 49,5 | + 5,8 |
• 2014. gada sākumā 46,3% mežu piederēja Latvijas valstij.
Te būtu jāmin arī “mežs” definīcija. Varbūt aizaugusi pļava jau pēc 5 vai 10 gadiem pēc definīcijas skaitās mežs, bet pēc būtības tas nepavisam nav tas pats, kas 100+ gadus vecs mežs. Ja nodalītu “jaunos” mežus no “vecajiem”, aina būtu ļoti dramatiska.
RedStar7
Pieļauju ka tas pieaugums ir uz krūmu rēķina.
Tas redzams skujkoku kritumā, un lapkoku pieaugumā.
Ka zināms kārkliem ir lapas nevis skujas. Tie aug griezdamies. Bet kad skatāmies uz skujkokiem tad bilde citādāka. Jo tie neaug krūmos.
Sanāk ka skuju koki nocirsti, un to vietā saauguši kārkli. Un rau re mežs gatavs 🙂
..ja atskaitītu kailcirtes, kur kaut kas līdzīgs mežam būs pēc 30 gadiem tad varbūt paliktu kādi 25%meža, vai mazāk?
Spriedelētājiem – te ir informācija, kur paskatīties datus pirms izteikt secinājumus, vienus vai citus:
http://www.vmd.gov.lv/valsts-meza-dienests/statiskas-lapas/publikacijas-un-statistika/meza-statistikas-cd?nid=1049#jump
Pēc tiem virs 100 gadu vecuma mežaudzes 2001.gadā bija 275514 ha, šogad – 315154 ha. Pieminētie krūmi šajos (arī rakstā minētajos) skaitļos nav. Tie būs vēl 53,6 tkst līdz, iespējams, 217 tkst ha (http://www.delfi.lv/bizness/lauksaimnieciba/lad-latvija-ir-217-000-hektaru-nekoptas-lauksaimniecibas-zemes.d?id=43219622).
Virs 30 gadu vecumam 2001.gadā 2044536 ha un 2014.gadā 2107813 ha.
Interesanti, vai lapu koku lielāka izplatība salīdzinājumā ar skuju kokiem nav saistīta ne tikai ar mežu izciršanu, bet arī ar globālo sasilšanu?
Statiska – tā ir manipulācija ar skaitļiem. Manipulācijām ar informāciju ir noteikts mērķis. Zinātniskas ticamības šādai informācijai NAV. Kā jau norāda komentāri – pļava uz papīra skaitās pļava arī aizaugusi kokiem; juridiski meža zeme vienmēr būs “meža zeme” arī ja tur dabiski atjaunojas purvs. (Mežu lobijs LR ir spēcīgs kopīgi ar ostām – t.s. tranzītbizness). Kāda ir NeoGeo LOMA?! Kurš maksā, tas pasūta…
Skujkoku jau tā Latvijā ir vairāk, nekā tiem dabiski būtu jābūt, jo tie savā ziņā tiek audzēti kā kultūraugi. Tā, ka lapu koku īpatsvara pieaugums no dabiskuma viedokļa ir apsveicams.
Mazizglītotais pilsētnieks aigars varēja labāk neblamēties un paturēt muti. Bet izglītoties iespējams, pastudējot komentāra norādītās saites, kā arī aizbraucot paskatīties, kas tas mežs tāds ir. Pa tēta auto logu tā bilde nav gluži izsmeļoša, bet statistikas metodes pamatskolā vēl nemāca, tāpēc arī tās nav saprotamas.
Piekrītu derglima, tādi kā aigars maisa tik gaisu 🙁
es domāju lai šis atspoguļojums būtu korekts būtu jāizdala visi meži ar aizliegtu vai ierobežotu saimniecisko darbību (aizliegta kailcirte u.c.) un tad varētu salīdzināt meža pieaugumu/izciršanu.
skaisti jau skan kopējais krājas pieaugums – bet uz kā rēķina? domāju ka liela daļa ir uz aizsargājamo teritoriju rēķina…
dergļi gribat atbraukt uz Koknesi mežu apskatīt?
Gribētos rakstā redzēt arī kopsavilkumu par dominējošajiem mežiem. Mežs taču ir kompleksa ekosistēma, un nevar katru koku apskatīt individuāli! Tādēļ šajā rakstā nav atbilde uz jautājumu – cik daudz Latvijā ir tīraudzes, cik daudz mistraudzes. Jo pēc raksta sanāk, ka 28% mežu ir tikai ar bērziem, 27% tikai ar priedēm utt. Vai tas ir korekti?
Jūs esat lohadroni