Noziedznieki nesnauž.
2011. gada Latvijas Valsts policijas statistika liecina, ka Rīgā vidēji katrās 22 minūtēs tiek reģistrēts kāds noziegums, bet kopā Latvijā tas notiek ik pēc 10 minūtēm.
Rīgā ir viena no augstākajām noziedzības intensitātēm (noziegumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem) valstī.
Vai Rīgā ir teritorijas, kuras ir īpaši kriminogēnas?
Vai ir kādas vietas Rīgā, kur var paglābties no laupītājiem un izvarotājiem?
Vai mūsu stereotipi par bīstamajām un mierīgajām vietām Rīgā ir patiesi?
Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniegs NeoGeo.lv, kas, izmantojot jaunāko Latvijas Valsts policijas statistiku no Vienotā notikumu reģistra, ir apkopojis un izvērtējis noziedzības stāvokli Rīgā 2011. gadā.
Slepkavības
2011. gadā Rīgā reģistrētas 18 slepkavības.
| Iedzīvotāju skaits * | Slepkavību skaits | Slepkavības uz 10 000 iedzīvotājiem | |
|---|---|---|---|
| RĪGA | |||
| Ziepniekkalns | |||
| Bieriņi | |||
| Āgenskalns | |||
| Ķengarags | |||
| Maskavas forštate | |||
| Avotu ielas apkaime | |||
| Centrs | |||
| Brasa | |||
| Mežciems | |||
| Teika | |||
| Jugla | |||
| Imanta | |||
| Iļģuciems |
* Informācija par iedzīvotāju skaitu Rīgā un tās apkaimēs ņemta no Rīgas pašvaldības un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapām.
Pārējās 45 Rīgas apkaimēs Latvijas Valsts policijas Vienotā notikumu reģistrā 2011. gadā nav fiksēta neviena slepkavība.
Secinājumi par slepkavībām Rīgā 2011. gadā:
1. Pārdaugavā visbīstamākā ir bijusi Bieriņu apkaime – slepkavību intensitāte vislielākā Rīgā.
2. Maskavas forštate un Avotu ielas rajons – visslepkavnieciskākās apkaimes Daugavas labajā krastā.
3. Slepkavības nav reģistrētas Vecpilsētā.
4. Slepkavības nav reģistrētas nevienā no 12 Ziemeļu rajona apkaimēm. Ziemeļu rajons – visdrošākais Rīgas rajons slepkavību ziņā.
5. Lai arī Vecpilsētā nav reģistrētas nevienas slepkavības, tomēr kopumā Centra rajons ir ar vislielāko slepkavību intensitāti Rīgā.
Laupīšanas
2011. gadā Rīgā reģistrētas 709 laupīšanas.
| Iedzīvotāju skaits | Laupīšanu skaits | Laupīšanas uz 10 000 iedzīvotājiem | |
|---|---|---|---|
| RĪGA | |||
| Bišumuiža | |||
| Atgāzene | |||
| Ziepniekkalns | |||
| Bieriņi | |||
| Pleskodāle | |||
| Torņkalns | |||
| Šampēteris | |||
| Zolitūde | |||
| Āgenskalns | |||
| Dārziņi | |||
| Ķengarags | |||
| Šķirotava | |||
| Maskavas forštate | |||
| Pļavnieki | |||
| Dārzciems | |||
| Grīziņkalns | |||
| Avotu iela apkaime | |||
| Centrs | |||
| Vecpilsēta | |||
| Dreiliņi | |||
| Purvciems | |||
| Brekši | |||
| Skanste | |||
| Brasa | |||
| Mežciems | |||
| Teika | |||
| Berģi | |||
| Jugla | |||
| Bolderāja | |||
| Daugavgrīva | |||
| Zasulauks | |||
| Dzirciems | |||
| Ķīpsala | |||
| Imanta | |||
| Iļģuciems | |||
| Kleisti | |||
| Spilve | |||
| Buļļi | |||
| Mežaparks | |||
| Mīlgrāvis | |||
| Vecmīlgrāvis | |||
| Jaunciems | |||
| Vecdaugava | |||
| Pētersala – Andrejsala | |||
| Sarkandaugava |
Pārējās 13 Rīgas apkaimēs Latvijas Valsts policijas Vienotā notikumu reģistrā 2011. gadā nav fiksēta neviena laupīšana.
Secinājumi par laupīšanu intensitāti Rīgā 2011. gadā:
1. Atrodoties Spilvē un tās pļavās – vislielākais risks būt aplaupītam. Otra bīstamākā apkaime – Skanste.
2. Arī nomaļajos Kleistos un Buļļos ir liela iespēja tikt aplaupītam.
3. Drūzmainā un saviesīgā Rīgas Vecpilsēta – ļoti laba vide laupītājiem.
4. Papildus uzmanīgiem jābūt – Torņkalnā, Maskavas forštatē, Grīziņkalnā, Avotu ielas apkārtnē, Centrā un Ķīpsalā.
5. Kopumā Centra rajonā ir vislielākā iespēja tikt aplaupītam. Otrā vietā pēc aplaupīšanas bīstamības – Latgales priekšpilsēta.
6. Visdrošākais no laupītājiem – Ziemeļu rajons. Otra drošākā vieta – Vidzemes priekšpilsēta (izņēmums – Skanste).
Dzimumnoziegumi
2011. gadā Rīgā reģistrēti 42 dzimumnoziegumi.
Dzimumnoziegumu sadalījums pa Rīgas apkaimēm:
| Iedzīvotāju skaits | Dzimumnoziegumu skaits | Dzimumnoziegumi uz 10 000 iedzīvotājiem | |
|---|---|---|---|
| RĪGA | |||
| Ziepniekkalns | |||
| Torņkalns | |||
| Dārziņi | |||
| Ķengarags | |||
| Maskavas forštate | |||
| Pļavnieki | |||
| Grīziņkalns | |||
| Avotu iela apkaime | |||
| Vecpilsēta | |||
| Centrs | |||
| Purvciems | |||
| Teika | |||
| Jugla | |||
| Imanta | |||
| Iļģuciems | |||
| Mežaparks | |||
| Sarkandaugava |
Pārējās 41 Rīgas apkaimēs Latvijas Valsts policijas Vienotā notikumu reģistrā 2011. gadā nav fiksēts neviens dzimumnoziegums.
Secinājumi par dzimumnoziegumu intensitāti Rīgā 2011. gadā:
1. Mežaparks – visbīstamākā vieta tikt izvarotam vai seksuāli izmantotam.
2. Ļoti augsts dzimumnoziegumu risks – Vecpilsētā un Dārziņos.
3. Būtiski palielināts dzimumnoziegumu intensitātes fons ir arī Avotu ielas rajonā, Sarkandaugavā, Grīziņkalnā, Maskavas forštatē un Torņkalnā.
4. Kopumā Latgales priekšpilsētā ir vislielākā dzimumnoziegumu intensitāte. Otrā vietā pēc bīstamības – Centra rajons.
5. Visdrošākais no dzimumnoziegumu iespējas – Zemgales priekšpilsēta (izņēmums – Torņkalns). Otrs drošākais – Kurzemes rajons (izņēmums – Iļģuciems).
Informācijai:
• 62 % dzimumnoziegumu cietušo ir jaunāki par 18 gadiem.
• 82 % gadījumu dzimumnoziegumi tiek veikti pret sieviešu dzimuma pārstāvēm.
• 90 % gadījumu policija netiek informēta par dzimumnozieguma izdarīšanu.
Nākamajos rakstos NeoGeo.lv turpinās informēt savus lasītājus par situāciju Rīgā visāda veida zādzību, narkomānijas, huligānisma un citu likumpārkāpumu jomā.
Jāatzīst, ka šajā pētījumā apkopoto gadījumu skaits ir gana mazs, lai tā sadalījumi būtu statistiski maznozīmīgi. 18 slepkavības pa 14 rajoniem? Tam vairāk ir gadījuma raksturs.
Bet neskatoties uz to – ļoti interesenti. Secinājumus no tā visa tā pat var veikt!
Stipri jau nu nesakarīgas kartes – sanāk, ka vislielākā iesēja Rīgā tapat aplaupītam ir staigājot pa Spilves pļavām. Bet Vecrīga un Mežapaks (kopā ar Dārziņiem) ir bīstamākie Rīgas izvarotāju rajoni, savukārt Bieriņi – visslepkavnieciskākais rajons Rīgā. Diezgan interesanti izskatās gan.
Par Bieriņiem interesanti. Līdz šim man likās, ka čigāni nav tendēti uz vardarbību un vairāk specializējas aplaupīšanā ar viltu, tomēr Bieriņu statistika šo priekšstatu pabojā. Nav gan, protams, arī nekādas garantijas, ka tieši dēļ čigānu apmetnes Bieriņos tādi rādītāji…
Manupuprāt nav īsti korekti salīdzināt mikrorajonus ar 60 tūkst iedzīvotājiem, un 200 iedzīvotājiem. Tādēļ arī Kleisti un Spilve izlec uz vispārējā fona.
Lai salīdzinātu savstarpēji Rīgas apkaimes tiek izmantots noziedzības intensitātes rādītājs (noziegumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem).
Tas arī raksturo kriminogēno situāciju.
Piemēram, ja apkaimē, kur dzīvo tikai 1000 iedzīvotāju ir notikusi 1 slepkavība, tad tur noziedzības intensitāte ir lielāka nekā apkaimē, kur notikušas 10 slepkavības, bet dzīvo 60 000 iedzīvotāju.
Spilve un Buļļu salas tālākais gals ir vietas, kurās cilvēki dzīvo maz, bet bieži uz tām brauc apmeklēt pludmali, mazdārziņus. Tādēļ arī tie šeit statistikā izlec.
Viss ir ļoti interesanti, bet tā karte… Kaut centrālās ielas būtu iezīmētas!
Šis raksts šodien diezgan rezonējis ineternetus.
Ņemot vērā, ka man ir nelielas šaubas par piedāvātās informācijas precizitāti (faktiski informācija būtu sniedzama ar dažām atrunām), labprāt sakontaktētos ar raksta autoru un šo lietu pārrunātu.
Būtu interesanti šādu apkopojumu redzēt ar sakarīgākām kartēm – šajās ļoti grūti kaut ko saprast, kā arī par ilgāku laika periodu – piemēram, pēdējiem 10 gadiem, jo nav nopietni kaut ko secināt par slepkavībām/dzimumnoziegumiem – kad aprēķini balstās uz 1-2 gadījumiem/rajonā.
reti pretīgas kartes…
Tēma interesanta, bet kartes reti nepārskatāmas. Būtībā viss ir izlasāms no komentāriem, kartes ka info grafika nav lietojamas.
Pēc statistikas teorijas Bieriņus par visslepkavnieciskāko Rīgas rajonu saukt _nedrīkst_, jo aprēķinos izmantoto slepkavību skaits ir tik mazs, ka nepārsniedz minimālo slieksni saprātīgas statistikas iegūšanai. Šī ir tāda veida statistika, kā izmanto politiķi, lai uz ļoti ierobežotiem datiem pierādītu savas idejas. 1 gadījums var būt arī negadījums, un nekādi neraksturo konkrētā rajona kriminogēno situāciju.
Ielieciet kaut kādus apzīmējumus kartē – ielu vai rajonu nosaukumus,kaut vai vismaz Daugavu uzzīmējiet zilā krāsā
Ko vispār pielīdzināt Maskavas forštati ar vairāk nekā 30 000 iedzīvotājiem privātmāju rajonam Bieriņiem, kur nav pat 10 000 iedzīvotāju.
Aizejiet uz šo lapu un iemācieties mikrorajonu teritorijas 🙂 http://www.apkaimes.lv/
Dotās kartes ir ļoti labi salasāmas 🙂
Paldies par informāciju.
Statistika ir nekorekta 2 iemeslu dēļ:
1) Slepkavību skaits Rīgā – 18 – ir pārāk mazs, lai vilktu kaut kādas kopsakarības par kaut ko. Lai iegūtu precīzāku bildi būtu jāizmanto statistika, kurā būtu vismaz 100-200 slepkavības – t.i. par pēdējiem gadiem 10.
2) dēļ tā, ka izmanto iedzīvotāju skaitu kā metriku, pret kuru mērīt noziegumus arī uzņēmējdarbības/industriāliem rajoniem. Skanstē var būt ir 152 iedzīvotāji, bet tūkstošiem cilvēku katru dienu tur dodās uz darbu (parēķiniet kaut vai DnB Nord un Krājbankas, kuriem galvenie biroji ir Skanstes ielā, darbinieku skaitu). Līdzīga situācija ar Kleistiem un Spilvu, kur ir pilns ar industriālām/noliktavu teritorijām, bet iedzīvotāji pēc statistikas pat 200 nav.
Ļoti interesanti. Es līdz šai dienai neesmu saņēmusies viena pati aiziet pastaigāt uz Spilves pļavām un redz, ne velti, jo arī māc šaubas, ka kāds mani tajās pļavās aplaupīs, izvaros, vai arī nogalinās, lai gan Spilvē ir vismazākais iedzīvotāju skaits, bet bieži vien redzamas dīvainas, baisas sejas starp Spilvi un Voleriem. Skatos, ka mans Iļģuciems arī visās sliktajās statistikās dominē, lai gan nevar tā pateikt pēc skata, ka kaut kāda baigā noziedzība būtu.
Buļļi ir manuprāt visnomaļākā apkaime, kurā arī dzīvo ļoti maz cilvēku, tāpēc es pat īsti nezinu ko tur varētu aplaupīt, ja nu vienīgi pludmales apmeklētājus, vai pa ceļam kādam ejot, pa mežu, nu nezinu…
Lai gan kaut kā tomēr šaubos par šo statistiku, jo kā gan laupīšanas ziņā Spilve un Vakarbuļļi/Rītabuļļi(Buļļi) var būt kā vienas no laupītāju iecienītākām vietām, ja dzīvo ļoti maz cilvēku, tajā pašā laikā visapdzīvotākajās apkaimēs notiek mazāk zādzību, nekā šajās mierīgajās, nomalēs?
NeoGeo ir iekrituši visīstākajās statistikas lamatās, pasludinot Bieriņus par slepkavnieciskāko apkaimi un Spilves pļavas par laupītāju paradīzi. Daži komentētāji ar veselo saprātu jau minēja, ka datus šādi interpretēt nedrīkst. Lai dati būtu statistiski precīzi, apkaimēs jābūt līdzvērtīgam iedzīvotāju skaitam. Ņemot vērā nelielo gadījumu skaitu, būtu jāapkopo dati par vismaz 3-5 gadiem. Tikai tad var sākt secināt
NeoGeo.lv vēlreiz visiem, kuri neizprata vai rūpīgi neizlasīja šo rakstu, paskaidro:
1)Raksta sastādīšanai izmantoti 2011. gada dati, tātad secinājumi ir izdarīti tikai par šo gadu.
2)Lai salīdzinātu apkaimes, kurās ir ļoti atšķirīgs iedzīvotāju skaits tiek izmantots noziedzības intensitātes rādītājs (noziegumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem).
3) Dati – publiski pieejamie dati no Vienotā notikumu reģistrā reģistrēto notikumu statistikas datiem. Kuriem gan ir sekojoša piebilde – Vienotajā notikumu reģistrā informācijas ievadē iesaistīto iestāžu (Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un nākotnē Valsts robežsardzes) dienesta interesēs atsevišķu notikumu informācija var tikt atspoguļota aptuveni vai neatspoguļota vispār.
Tik ērmīgu statistikas skaidrojumu sen nebiju redzējis.Muļķīgi, smieklīgi un uzjautrinoši.
Te informācija par 2015. gadu: https://lapzeme.wordpress.com/2016/06/19/kriminala-riga-2015/