Sastapt lāci Latvijā ir vienlaikus eksotiski un biedējoši, taču tas ir fakts – mēs kopā ar lāčiem dzīvojam Latvijā!
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas plēsēju kārtas suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Brūnais lācis ir lielākais sauszemes plēsējs Latvijā. Latvijā dzīvojošie brūnie lāči sver no 100 - 300 kg, tā ķermeņa garums ir 1,5 - 2,0 m, augstums skaustā 90 - 120 cm. Mātītes ir par 38—50% mazākas nekā tēviņi. Lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku. Latvijā lāči nav medījami. Lielākoties brūnais lācis ir veģetārietis, pārtiek no zāles, pumpuriem, ogām, kā arī mēdz baroties ar kritušiem dzīvniekiem, kukaiņiem, piemēram, skudrām no skudru pūžņiem.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts (LVMI) “Silava” regulāri Latvijā veic brūno lāču monitoringu.
Jaunākie savvaļas dzīvnieku monitoringa dati liecina, ka brūnā lāča populācija Latvijā turpina pieaugt. Pēc 2025. gada novērojumu apkopojuma Latvijā varētu būt aptuveni 190 lāči, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. 2024. gadā Latvijā bija oficiāli uzskaitīti 150 brūnie lāči.
Šis skaitlis iegūts, analizējot dažāda veida datus – pēdu nospiedumus, slēpņa kameru attēlus, vizuālos novērojumus, kā arī informāciju no medniekiem un sabiedrības.
Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā lāči priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.
Īpaši nozīmīgs rādītājs ir tas, ka arvien biežāk tiek konstatētas lācenes ar mazuļiem, kas skaidri apliecina – lāči Latvijā ne tikai uzturas, bet arī veiksmīgi vairojas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka lācis ir ļoti mobils dzīvnieks, un daļa novērojumu var attiekties uz vieniem un tiem pašiem indivīdiem, kas pārvietojas lielās teritorijās. Tas nozīmē, ka precīzs skaits vienmēr ir interpretējams kontekstā.
Tomēr kopējā tendence ir nepārprotama – lāču klātbūtne Latvijā kļūst arvien stabilāka un plašāka.
Lācis Latvijā vairs nav retums – tas kļūst par reālu mūsu ekosistēmas daļu.
Kur Latvijā ir vislielākā iespēja satikt lāci?
Lācis vairāk novērots un izplatīts Latvijas austrumos un ziemeļaustrumos. Notiek pakāpeniska sugas izplatība Kurzemes virzienā, kā arī Lietuvas virzienā.
Kā rīkoties, lai izvairītos no sastapšanās ar lāci tā nomoda laikā:
- rūpīgi vērot dabu sev apkārt, lai varētu laikus pamanīt dzīvnieka klātbūtni,
- šķērsojot nepārredzamu vietu mežā, likt manīt par savu klātbūtni,
- neatstāt mežā ēdiena pārpalikumus, lai nepievilinātu nedz lāčus, nedz citus savvaļas dzīvniekus.
Ko darīt, ja esi pamanījis lāci:
- netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus,
- iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas,
- ja lācis tavu klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, uzvedies klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību,
- ja lācis tevi ir pamanījis un izrāda interesi, atkāpies, negriežot lācim muguru un trokšņojot.
Ziemu brūnais lācis pārlaiž neaktīvā snaudas stāvoklī, kad izmanto rudenī uzkrātās tauku rezerves. Ziemas guļā, atkarībā no laika apstākļiem un uzbarošanās pakāpes, lāči dodas no oktobra līdz pat decembrim, bet mostas martā – aprīlī. Migas pamešanu ietekmē arī klimats un laika apstākļi, barības rezerves organismā, dažādi traucējumi, piemēram, mežsaimnieciskā darbība vai medības migas tuvumā.
Kā izskatās lāča miga?
Ziemošanai lācis izvēlas pēc iespējas nomaļas un netraucētas vietas mežā – jaunaudzes, aizaugošus izcirtumus, purva malas vai grāvmalas. Migu lācis iekārto zem koku sagāzumiem, savukārt, ja vieta ir atklātāka, izrok nelielu iedobi, kuras pamatni izklāj ar egļu zariem un sūnām. Virs tās lācis no aizlauztām eglītēm un citiem tuvējās apkārtnes kokiem izveido jumtu. Atšķirībā no meža cūkas guļvietas, kas ir iegarena, lāča izraktā un iekārtotā iedobe parasti ir apaļāka.
Kā rīkoties, atklājot lāča migu?
Ja ziemošanas laikā lācis tiek iztraucēts, īpaši meža darbu veicējiem vai medību dalībniekiem ieteicams rīkoties šādi:
- nekavējoties jāpamet pamanītā lāča miga vai iespējamā migas vieta,
- jāpārtrauc jebkāda darbība konkrētajā teritorijā (meža nogabalā),
- aizliegts turpināt vai uzsākt jaunus meža darbus un organizēt medības 500 m rādiusā no aptuvenās lāča migas atrašanās vietas,
- nefotografēt un nefilmēt, ja tas saistīts ar uzkavēšanos migas tuvumā vai pietuvošanos migai pēc tam, kad lācis novērots to pametam, nonākot drošā attālumā, jāpiefiksē aptuvenā lāču migas atrašanās vieta (koordinātas vai nogabala numurs). Informācija par lāča iespējamo atrašanās vietu jānosūta Dabas aizsardzības pārvaldei uz adresi pasts@daba.gov.lv,
Ikdienā lācis nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.
Viena no izteiktākām pazīmēm lāča klātbūtnei ir lāča pēdas nospiedumi.
Lāča pēdas nospiedumi gandrīz nekad nav sajaucami ar citu dzīvnieku pēdu nospiedumiem – priekšķepas nospieduma platums un garums ir gandrīz vienāds un tam labi redzami nagu nospiedumi. Pēc priekškāju izmēra var noteikt dzīvnieka vecuma grupu un aptuvenu svaru. Savukārt pakaļkājas nospiedums pēc formas nedaudz atgādina kailu cilvēka pēdu, taču, atšķirībā no priekšķepas nospieduma, nagu nospiedumi bieži nav redzami. Ja novēro lāča pēdas nospiedumu, ieteicams to nofotografēt, klāt liekot mērinstrumentu. Ja tāda nav, var izmantot kādu tuvumā atrodamu priekšmetu, novietojot to platākajā lāča ķepas nospieduma vietā, lai vēlāk izmērītu pēdas platumu vadoties pēc izmantotā priekšmeta.
Daži interesanti fakti:
- Lācis skrienot var sasniegt ātrumu 50 km/h.
- Lācis māk rāpties kokos un ir labs peldētājs.
- Viena lāča individuālā teritorija var sasniegt 1 300 km².
- Igaunijā dzīvo vismaz 1 000 lāču.
