Latvieši Lielbritānijā un Īrijā

Mājas “Valmiera” Gērnsijas salā (Lielbritānija). Foto: M.Mezals

Izmantojot datus par latviešu skaitu ārzemēs un portāla NeoGeo.lv 2010./2011. gadu apmeklētības statistikas datus, tika veikts aprēķins Lielbritānijas un Īrijas pilsētās esošo latviešu skaita noteikšanai.

Lielbritānija un Īrija ir valstis, kurās pašlaik atrodas vislielākais latviešu skaits ārpus Latvijas. Lielbritānijā uzturas aptuveni 70 000 latviešu, bet Īrijā – 20 000. Kopā tas ir aptuveni 43% no latviešiem svešumā.

Pēc NeoGeo.lv aprēķiniem lielākā daļa latviešu Lielbritānijā 2010./2011. gados atrodas šajās Lielbritānijas pilsētās un to apkārtnē:
Londona – 22 000
Mančestra – 4 200
Birmingema – 3 800
Edinburga – 1 800
Glāzgova – 1 300
Pīterboro – 1 200
Koventri – 1 200
Plimuta – 1 100
Lestera – 1 100
Northemptona – 1 100
Līdsa – 1 000
Sauthemptona – 1 000
Bredforda – 1 000
Bristole – 700
Dārbi – 700
Šefīlda – 700
Vulverhemptona – 600
Aberdīna – 600
Belfāsta – 500
Braitona – 500
Oksforda – 500
Mensfīlda – 400
Kārdifa – 400
Vidnesa – 400
Hadersfīlda – 300
Halla – 300
Liverpūle – 300
Livingstona – 300

Pēc šiem aprēķinu datiem minētajās Lielbritānijas pilsētās un to apkārtnē uzturas ap 49 000 latviešu. Pārējie 21 000 latviešu mīt citās Lielbritānijas pilsētās un apdzīvotās vietās, taču to daudzums vienviet nepārsniedz 300 cilvēkus.

Pēc NeoGeo.lv aprēķiniem lielākā daļa latviešu Īrijā 2010./2011. gados atrodas šajās Īrijas pilsētās un to apkārtnē:
Dublina – 15 000
Limerika – 1 100
Korka – 600
Golveja – 400
Malingāra – 300

Pēc šiem aprēķinu datiem minētajās Īrijas pilsētās un to apkārtnē uzturas ap 17 000 latviešu. Pārējie 3 000 latviešu mīt citās Īrijas pilsētās un apdzīvotās vietās, taču to daudzums vienviet nepārsniedz 300 cilvēkus.

Lielbritānijā un Īrijā esošo latviešu galveno atrašanās vietu karte.

(Pilsētas, kurās latviešu skaits lielāks par 300 cilvēkiem)


Klikšķiniet uz sarkanajiem apļiem kartē, lai iegūtu papildus informāciju.

Pēc NeoGeo.lv aprēķiniem no kartē parādītām pilsētām vislatviskākās Īrijas pilsētas ir Malingāra, Dublina un Limerika. Latviešu īpatsvars šajās pilsētās svārstās no 1 līdz 2 procentiem.

Lielbritānijas vislatviskākās pilsētas ir Mančestra, Pīterboro, Vidnesa, Mensfīlda un Northemptona. Šeit latviešu īpatsvars svārtsās no 0,5 līdz 1 procentam.
Kaut arī vislielākais aprēķinātais latviešu skaits ir Londonā – 22 000, tomēr to īpatsvars Lielbritānijas galvaspilsētā ir tikai 0,3 %.

Ziņas izveidotas 440

20 komentāri par “Latvieši Lielbritānijā un Īrijā

  1. Lielbritānijas vislatviskākās pilsētas ir Mančestra, Pīterboro, Vidnesa, Mensfīlda, Golveja, Northemptona un Korka.
    ———–
    Nu vismaz nupat nesen vēl Golveja un Korka bija Īrijas pilsētas, par pārējām nezinu 🙂

  2. Radās interesants jautājums – kāpēc latviešu valodā pēc literārās angļu valodas izrunas parauga rakstām Malingāra (kur u tiek izrunāts kā a), bet Dublina rakstām īru izloksnē (ar u kā u)?
    Varētu tapt viens pamatīgs NeoGeo projekts ar tam sekojošu lasītāju balsojumu – kā latviešu valodā pareizi atveidot ārzemju vietvārdus. Iedvesmai dažas atšķirības oriģinālizrunā un latviešu rakstībā – Arkanzasa [Arkansō] un Ilinoisa [Ilinoi]. Kur nu vēl mūžīgie jautājumi par to, vai Sentlorensa ir tā pati Sanlorānsa vai Svētā Labrenča upe un kas ir pareizāk – Ņujorkas pieeja vai Jaundienvidvelsas pieeja.

  3. Skumja karte. Varbūt salikt visus punktus, kur latvieši aizklīduši? NeoGeo! Varbūt nevajag, tomēr, ja mēģināsi, varbūt mums, tiem, kas vēl šeit, tas nepieciešams

  4. Tas, ka jūs esat aizbraukuši tur uz vietas un dzirdat kā vietējie izrunā nenozīmē to, ka tā arī jāraksta latvieski… Galu galā ir vēsturiski jau izveidojušies un pieņemti vietvārdu nosaukumi u.t.t. Tāpēc jau neviens nemainīs Dublina uz Dablina vai vēl k-kā, ka viens sēņu lasītājs beidzot izdzirdējis kā šo pilsētu sauc angļu valodā…..

  5. Malingaara,laikam, angliski – Mullingar. Ja taa,tad apstriidu shos datus uzreiz. Pilseetaa ir tik daudz latvieshi,ka pat atbraucot ciemos ir sajuuta,ka esi LV… Runaaju ar tur dziivojoshiem draugiem, vinji savaa apkaartnee noteikti zin vairaak kaa 300 Latvieshus.
    Visi shie cipari ir tiirie meli!!!
    Sen jau zinaams,ka LV neveelas atziit faktu,ka muusu dzimtenee driiz paliks tikai politikji,miljonaari,pensionaari un tie,kas nevar vai negrib aizbraukt no valsts dazhaadu iemeslu deelj. Lielaakaa dalja vienkaarshi nevar sakraat naudu,lai ti izdariitu un maza dalja ir paaraak bailiigi…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Atpakaļ uz augšu