Droši vien, ka gandrīz jebkurš no mums kaut nedaudz ir spēlējis šahu.
Tāpēc NeoGeo.lv iepazīstina savus lasītājus ar faktu, kurš ir ierakstīts pasaules šaha vēsturē, godinot Latvijas vārdu. Šoreiz stāsts nebūs par izcilā Latvijas šahista Mihaila Tāla (1936 – 1992) izcilo sasniegumu, iegūstot pasaules šaha čempiona titulu (1960 – 1961).
Stāsts būs par Latviešu gambītu.
Sākuma stāvoklī pirms šaha partijas sākšanas šaha armijas ir izvietojušās viena otrai pretī un ir gatavas uzsākt cīņu. Baltajiem ir tiesības pirmajiem izdarīt gājienu.
Vai ir vērts lauzīt galvu par to, kā pareizāk sākt spēli? Kamēr šaha armijas vēl nav saskārušās, karaļiem nekas nedraud: tiem apkārt ir uzticama gvarde un pretinieks vēl ir tālu. Pagaidām spēlē, kā gribi.
Nē! Šis sākotnējais miera un drošības iespaids ir mānīgs. Pietiek ar diviem vai trim sliktiem gājieniem, lai sākuma pozīcijā dabūtu matu.
Tāpēc katra pārdomāta šaha partija sākas ar kādu lietderīgu, racionālu un mobilizējošu rīcības shēmu – atklātni.
Par atklātni sauc šaha spēles sākuma stadiju (līdz pat pirmajiem 15 – 20 gājieniem), kurā tiek mobilizēti spēlētāju spēki.
Atklātņu galvenie uzdevumi:
• figūru ātra iesaistīšana spēlē,
• centra kontrole,
• karaļa drošības nodrošināšana,
• pretinieka plānu izjaukšana,
• spēles plāna sasaistīšana ar vidusspēli un galotni.
Šaha teorijai attīstoties ir izstrādātas, izpētītas un pielietotas vairāk nekā tūkstoš dažādu šaha atklātņu. Atklātnes ir ļoti daudzveidīgas gan pēc rakstura, gan pozicionālā un taktiskā pielietojuma.
Atklātnes ir kopējais termins šaha spēles sākumam, taču atkarībā no tā, kādu atklātni pielieto baltie, melnajiem atklātnēs ir izstrādāti un pielietoti speciāli risinājumi – aizsardzības.
Viens no šaha atklātnes veidiem ir gambīts. Vārds gambīts cēlies no itāļu vārda gambetto, kas nozīmē – klupināšana.
Gambīts ir atklātne, kurā apzināti kāds no spēlētājiem upurē vienu vai vairākas figūras, tādējādi cenšoties iegūt spēles iniciatīvu, labāku figūru attīstīšanu, centra ieņemšanu vai spēles saasināšanu.
Gambīti iedalās:
• pieņemtajā gambītā, kad pretinieks upuri pieņem,
• atteiktajā gambītā, kad upuri noraida,
• pretgambītā, kad nevis pieņem piedāvāto upuri, bet pats piedāvā savu upuri.
Britu šaha enciklopēdijā „The Oxford Companion to Chess” ir uzskaitītas visas pasaulē pazīstamās, pētītās un pielietotās šaha atklātnes. Kopskaitā ir reģistrētas 1327 dažādas atklātnes.
Viena no pasaulē pazīstamām šaha atklātnēm ir Latviešu gambīts.
Latviešu gambīts ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem:
1. e2-e4 e7-e5
2. Zg1-f3 f7-f5.
Latviešu gambīta sākotnējā versija ir pazīstama jau no 17. gadsimta sākuma, kad to pielietoja izcilais itāļu šahists Džoakino Greko (Gioachino Greco) (1600 – 1634).
20. gadsimta sākumā šo atklātni rūpīgi analizējuši Latvijas šahisti, galvenokārt Kārlis Bētiņš (1867 – 1943), tādēļ Starptautiskā šaha federācija (FIDE) 1937. gadā oficiāli piešķīrusi šai atklātnei Latviešu gambīta nosaukumu.
Kā redzams attēlā, Latviešu gambītā baltajiem tiek piedāvāts melnā bandinieka upuris. Kā neatteikties no tāda „bezmaksas siera”?
Lai arī Latviešu gambīts sākotnēji var šķist neizdevīgs un riskants melnajiem, tomēr praktiskā spēlē tas var sagādāt lielas problēmas pretiniekam – baltajiem.
Latviešu gambīts ir ļoti agresīva un vienlaikus riskanta atklātne.
Šaha sabiedrībā Latviešu gambīts tiek pretrunīgi vērtēts. Tas ir visai reti pielietots augsta līmeņa mūsdienu šaha turnīros, jo lielmeistari izvairās spēles pašā spēles sākumā piedāvāt upuri pretiniekam, kuru iespējams būs grūti pārspēt ar šī gambīta priekšrocībām. Latviešu gambīts ir riskants un nenodrošina stabilitāti.
Taču zemāka līmeņa šahisti var izcili izmantot Latviešu gambīta radīto pārsteiguma momentu un tālākās spēles gaitā iegūto pārsvaru. Protams, ar Latviešu gambītu ne vienmēr var gūt panākumus. Risks paliek risks!
Interesants ir tas fakts, ka latviešu izcelsmes ASV šahists Viktors Pūpols, izmantojot Latviešu gambītu, 1955. gadā ASV jaunatnes šaha čempionātā apspēlēja nākamo pasaules šaha čempionu Bobiju Fišeru (Robert James Fischer) (1943 – 2008). Bobijam Fišeram tad bija 12 gadi, bet Viktoram Pūpolam 21 gads.
Bobijs Fišers 14 gadu vecumā kļuva par ASV čempionu šahā, 15 gadu vecumā kļuva par šaha lielmeistaru un 29 gadu vecumā kļuva par pasaules čempionu šahā (1969 – 1972).
Bobija Fišera un Viktora Pūpola spēle. V.Pūpols izmanto Latviešu gambītu un uzvar.
Latvijas šahisti ir atstājuši liecību šaha vēsturē.
Atliek to tikai vairot…
