Latvija – dzērveņu lielvalsts

Varam skaļi paziņot, ka Latvija ir dzērveņu lielvalsts!
Tas ir fakts – Latvija ir 5. vietā pasaulē pēc dzērveņu ražošanas kopapjoma un 4. vietā pasaulē pēc saražotā dzērveņu daudzuma uz vienu valsts iedzīvotāju.

Šo faktus apstiprina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organization of the United Nations (FAO)) dati par 2011. gadu.

Uzziņai

---

• Dzērvenes ir mūžzaļi, zemi, ložņājoši (10 – 75 cm gari) krūmiņi, kas ir gandrīz visos Latvijas sūnu purvos un purvājos.
• Dzērvenes dabā ir sastopamas tikai Zemes ziemeļu puslodē.
• Daudzās tautu valodās, t.sk. latviešu valodā, dzērvenes nosaukums ir radies no tā, ka dzērveņu ziedi atgādina dzērves kaklu un galvu.

• Dzērveņu lapas ir tumšzaļas un spīdīgas. Auglis ir oga.
• Latvijā sastopamas 2 sugas: lielā jeb purva dzērvene (ogu diametrs 10 – 18 mm) un sīkā dzērvene (ogu diametrs 5 – 10 mm).
• Rūpnieciskai dzērveņu audzēšanai izmanto speciāli selekcionētas lielogu dzērveņu šķirnes. Lielogu dzērveņu ogu diametrs ir 12 – 20 mm.
• Lielogu dzērvenei ir lielāka ilgmūžība un produktivitāte ( līdz 40 tonnām no hektāra), salīdzinot ar purva dzērvenēm, kas ir sastopama Latvijas purvos.
• Dzērveņu ogās ir 10 – 15 mg/100g C vitamīna, kas dzērvenes C vitamīna bagātībā pielīdzina apelsīniem, citroniem, greipfrūtiem un zemenēm. Dzērvenes satur arī B1, B2, B5, B6, PP vitamīnus.

Dzērveņu audzēšana var tikt veikta speciāli aprīkotos dabiskajos purvos vai mākslīgi izveidotajos purvos.
Augšanai ir nepieciešama mitra vai daļēji mitra augsne bez kaļķiem, bagāta ar kūdru vai viegls smilšmāls ar lapu trūdvielām. Vajadzīga skāba augsne ar 4 – 4,5 pH, vietai jābūt saulainai.

Mākslīgajos purvos audzēto dzērveņu platības bieži tiek appludinātas ziemas mēnešos. Tas aizsargā pret ziemas klimatiskiem apstākļiem un palīdz kaitēkļu apkarošanai. Dzērvenes necieš no appludināšanas. Kaut arī lielogu dzērvenes spēj pašapputeksnēties, apputeksnēšana ar bitēm palielina ogu ražu, tāpēc to stropus bieži izvieto dzērveņu laukā dzērveņu ziedēšanas laikā.

Kultivētajām dzērvenēm vajag 5 gadus, lai tās spētu veidot pilnīgas ogas. Pēc tam dzērvenes spēs dod ražu līdz pat 60 – 100 gadiem.
Jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados bija liela interese Latvijā selekcionēt un kultivēt Amerikas lielogu dzērvenes. Pētījumi aizsākās Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā.

Pašlaik dzērveņu stādījumi Latvijā aizņem apmēram 200 ha. Dzērvenes tiek audzētas gan piemājās dārziņos pašu vajadzībām, gan augsto purva kūdru plantācijās pārdošanai un eksportam. Lielāko daļu dzērveņu novāc no septembra līdz oktobrim. Latvijā kultivētās dzērvenes tiek novāktas ar ogu kombainiem vai lasītas ar rokām.

Pasaulē vislielākās dzērveņu audzēšanas plantācijas atrodas ASV. Tur dzērvenes audzē aptuveni 16 000 ha platībā.

ASV un Kanādā visbiežāk tiek izmantota mitrā vai ūdens ražas novākšanas metode, kad dzērveņu audzēšanas vietu pirms ražas novākšanas appludina. Tā kā dzērvenes ogā ir gaisa kameras, tad dzērvene ir viena no retajām ogām, kura ūdenī peld pa ūdens virsu. Šo efektu veiksmīgi izmanto dzērveņu ražas novākšanā.

Appludinātajos dzērveņu laukos dodas speciāli peldoši kombaini, kuri kuļot ūdeni uzceļ dzērveņu ogas virspusē. Tad peldošās dzērveņu ogas tiek sadzītas vienā vietā, kur tās tīri nomazgātas savāc un transportē.

Zemenei visa zeme,
Dzērvenei sūneklīts;
Mātes meitai visi puiši,
Kalponei arājiņš.

Latviešu tautas dziesma