Latvijā pazūd cilvēki

2012. gada janvāra vidū Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde iepazīstināja Latvijas sabiedrību ar 2011. gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem.
Jaunākie Latvijas tautas skaitīšanas dati ļauj veikt pirmās analīzes par to, kas ir noticis Latvijā un kāda situācija ir mūsu valstī.

NeoGeo.lv nolēma papētīt iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā no 1990. gada līdz 2011. gadam. Šis laika intervāls gandrīz pilnībā aptver Latvijas Republikas atjaunotās neatkarības laiku vairāk nekā 20 gadu periodā.

Lūk, šādi kopējie skaitļi raksturo mūsu valsts iedzīvotāju skaitlisko situāciju:
Iedzīvotāju skaits Latvijā:
• 1990. gada sākumā – 2 668 140
• 2011. gada 1. martā – 2 067 887

Iedzīvotāju skaita samazinājums 21 gada laikā – aptuveni 600 000 vai 22,5% no 1990. gada iedzīvotāju skaita. No šiem 600 000 „pazudušajiem” iedzīvotājiem 200 000 (vai 1/3) ir samazinājušies mirstībai pārsniedzot dzimstību, bet 400 000 iedzīvotāju (vai 2/3) – aizbraukuši no valsts.

Iedzīvotāju skaitliskās izmaiņas Latvijas reģionos un novados. Tautas skaitīšana


Šādi izskatās iedzīvotāju skaitliskās izmaiņas Latvijas reģionos un novados:

Teritorija
1990. gads
2011. gads
Iedzīvotāju skaitliskais samazinājums vai pieaugums 1990.g. – 2011.g.Iedzīvotāju %
2011. g. attiecībā pret 1990.g.
LATVIJA
2668140
2067887
-600253
77,5
Rīgas reģions
909135
657424
-251711
72,3
Pierīgas reģions
378728
369638
-9090
97,3
Vidzemes reģions
272289
211233
-61056
77,6
Kurzemes reģions
365733
270168
-95565
73,9
Zemgales reģions
319944
255200
-64744
79,8
Latgales reģions
422311
304224
-118087
72,0
Rīga
909135
657424
-251711
72,3
Daugavpils
126575
93223
-33352
73,7
Jelgava
73455
59449
-14006
80,9
Jēkabpils
30726
24608
-6118
80,1
Jūrmala
60620
50720
-9900
83,7
Liepāja
114337
76570
-37767
67,0
Rēzekne
42832
32295
-10537
75,4
Valmiera
29476
25107
-4369
85,2
Ventspils
50235
38645
-11590
76,9
Aglonas novads
6141
3931
-2210
64,0
Aizkraukles novads
11392
8980
-2412
78,8
Aizputes novads
13049
9265
-3784
71,0
Aknīstes novads
3695
2970
-725
80,4
Alojas novads
7440
5307
-2133
71,3
Alsungas novads
2158
1470
-688
68,1
Alūksnes novads
23474
17167
-6307
73,1
Amatas novads
6909
5660
-1249
81,9
Apes novads
5209
3834
-1375
73,6
Auces novads
10491
7351
-3140
70,1
Ādažu novads
7552
10017
+2465
132,6
Babītes novads
6709
8003
+1294
119,3
Baldones novads
5037
5468
+431
108,6
Baltinavas novads
1883
1178
-705
62,6
Balvu novads
19147
14138
-5009
73,8
Bauskas novads
32593
25534
-7059
78,3
Beverīnas novads
3781
3257
-524
86,1
Brocēnu novads
8523
6225
-2298
73,0
Burtnieku novads
8590
8313
-277
96,8
Carnikavas novads
5034
6698
+1664
133,1
Cesvaines novads
3583
2800
-783
78,1
Cēsu novads
22620
18245
-4375
80,7
Ciblas novads
4794
2868
-1926
59,8
Dagdas novads
12778
8288
-4490
64,9
Daugavpils novads
34686
25077
-9609
72,3
Dobeles novads
29338
22191
-7147
75,6
Dundagas novads
5354
4237
-1117
79,1
Durbes novads
4390
3047
-1343
69,4
Engures novads
7816
7566
-250
96,8
Ērgļu novads
4709
3190
-1519
67,7
Garkalnes novads
2796
7747
+4951
277,1
Grobiņas novads
11102
9361
-1741
84,3
Gulbenes novads
29973
22775
-7198
76,0
Iecavas novads
9853
9058
-795
91,9
Ikšķiles novads
5914
8805
+2891
148,9
Ilūkstes novads
11662
8429
-3233
72,3
Inčukalna novads
7854
7922
+68
100,9
Jaunjelgavas novads
7118
5794
-1324
81,4
Jaunpiebalgas novads
3093
2383
-710
77,0
Jaunpils novads
3470
2448
-1022
70,5
Jelgavas novads
29786
24625
-5161
82,7
Jēkabpils novads
7386
5088
-2298
68,9
Kandavas novads
11586
8889
-2697
76,7
Kārsavas novads
10164
6273
-3891
61,7
Kocēnu novads
7256
6311
-945
87,0
Kokneses novads
6812
5443
-1369
79,9
Krāslavas novads
25318
17489
-7829
69,1
Krimuldas novads
5805
5321
-484
91,7
Krustpils novads
7800
6076
-1724
77,9
Kuldīgas novads
29273
24849
-4424
84,9
Ķeguma novads
6008
5742
-266
95,6
Ķekavas novads
17101
21905
+4804
128,1
Lielvārdes novads
12127
10386
-1741
85,6
Limbažu novads
21689
17781
-3908
82,0
Līgatnes novads
4580
3678
-902
80,3
Līvānu novads
18085
12501
-5584
69,1
Lubānas novads
3332
2534
-798
76,1
Ludzas novads
20246
14224
-6022
70,3
Madonas novads
33034
25140
-7894
76,1
Mazsalacas novads
5123
3458
-1665
67,5
Mālpils novads
4789
3624
-1165
75,7
Mārupes novads
9581
15918
+6337
166,1
Mērsraga novads
2048
1638
-410
80,0
Naukšēnu novads
2824
1989
-835
70,4
Neretas novads
5539
3441
-2098
62,1
Nīcas novads
4111
3578
-533
87,0
Ogres novads
41899
36173
-5726
86,3
Olaines novads
20739
20086
-653
96,9
Ozolnieku novads
9942
9753
-189
98,1
Pārgaujas novads
4627
3947
-680
85,3
Pāvilostas novads
3950
2847
-1103
72,1
Pļaviņu novads
7592
5675
-1917
74,7
Preiļu novads
14149
10691
-3458
75,6
Priekules novads
10087
5833
-4254
57,8
Priekuļu novads
11289
8359
-2930
74,0
Raunas novads
4838
3596
-1242
74,3
Rēzeknes novads
35881
28178
-7703
78,5
Riebiņu novads
7911
5526
-2385
69,9
Rojas novads
4671
3967
-704
84,9
Ropažu novads
6500
6897
+397
106,1
Rucavas novads
2540
1811
-729
71,3
Rugāju novads
3437
2362
-1075
68,7
Rundāles novads
5425
3685
-1740
67,9
Rûjienas novads
7491
5572
-1919
74,4
Salacgrīvas novads
10404
8317
-2087
79,9
Salas novads
5137
5189
+52
101,0
Salaspils novads
21954
22352
+398
101,8
Saldus novads
31198
25584
-5614
82,0
Saulkrastu novads
5573
5861
+288
105,2
Sējas novads
2547
2288
-259
89,8
Siguldas novads
16980
16728
-252
98,5
Skrīveru novads
4024
3698
-326
91,9
Skrundas novads
9840
5305
-4535
53,9
Smiltenes novads
16086
13078
-3008
81,3
Stopiņu novads
7223
10067
+2844
139,4
Strenču novads
6700
3826
-2874
57,1
Talsu novads
38031
31192
-6839
82,0
Tērvetes novads
4799
3686
-1113
76,8
Tukuma novads
35981
30602
-5379
85,1
Vaiņodes novads
5104
2609
-2495
51,1
Valkas novads
13201
9286
-3915
70,3
Varakļānu novads
4912
3559
-1353
72,5
Vārkavas novads
2952
2114
-838
71,6
Vecpiebalgas novads
5579
4169
-1410
74,7
Vecumnieku novads
10654
8782
-1872
82,4
Ventspils novads
15732
12135
-3597
77,1
Viesītes novads
6387
4124
-2263
64,6
Viļakas novads
9427
5673
-3754
60,2
Viļānu novads
9097
6411
-2686
70,5
Zilupes novads
5146
3355
-1791
65,2

Lai apjaustu 600 000 Latvijas iedzīvotāju „pazušanu”, NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar karti, kurā nav attēloti tie novadi, kuru iedzīvotāju skaits 1990. gadā kopsummā veidoja aptuveni šos 600 000 iedzīvotājus.

Kopš 1991. gada iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni 600 000. Tautas skaitīšana
Vai spējat atpazīt šajā kontūrā Latviju?

Nedaudz iepriecinošāki dati ir par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir latvieši.

Lūk, Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs un tā izmaiņas laika periodā no 1989. – 2011. gadam:

Tautība Skaits 1989.g. Skaits 2011.g. Skaita samazinājums Samazinājums %
Latvieši 1 387 757 1 284 194 103 563 7,5%
Krievi 905 515 556 422 349 093 38,6%
Baltkrievi 119 702 68 174 51 528 43,0%
Ukraiņi 92 101 45 699 46 402 50,4%
Poļi 60 416 44 783 15 633 25,9%
Lietuvieši 34 630 24 426 10 204 29,5%
Ebreji 22 897 6 416 16 481 72,0%
Čigāni 7 044 6 452 592 8,4%
Vācieši 3 783 3 023 760 20,1%
Igauņi 3 312 2 000 1 312 39,6%
Citas tautības 29 410 26 298 3 112 10,6%
KOPĀ: 2 666 567 2 067 887 598 680 22,5%

 

Visas Latvijas tautības ir skaitliski samazinājušās, bet latviešiem šis samazinājums tomēr ir vismazākais. 
Tas vēl nozīmē, ka mēs joprojām no visiem visvairāk mīlam šo zemi!

Klusi vientulībā izmirt vai aizbraukt uz neatgriešanos ir visstulbākais veids, kā pateikt paldies mūsu senčiem, kuri tūkstošiem gadu spēja nepazaudēt šo valodu un zemi.

Ziņas izveidotas 471

14 komentāri par “Latvijā pazūd cilvēki

  1. Ja kopš 1990.gada Rīgas iedzīvotāju sakits ir samazinājies par 250’000, turpretī 1990.-2011.gados ir uzbūvēts diezgan daudz dzīvojamās platības, bet nojaukts ir maz… Kā izskatās šī statistika…? Būtu interesanti to apskatīt. Un vi kaut kur dziļā Latgalē nav situācija relatīvi nesāk līdzināties situācijai Taigā, kur iedzīvotājus skaits ir līdzīgs ar kvadrātkilometru skaitu (tēlaini izsakos)?

  2. Atbilde reninam.

    Tieši tā – tur ir gan padomju militāristi, gan viņu ģimenes locekļi, gan daļa padomju laika ieceļotāju, kuri nu ne kādi nevarēja paciest atjaunoto Latvijas valsti.

  3. NeoGeo. Nu lūk īstenībā jau, manuprāt ir ļoti grūti izvērtēt, cik patiešām mēs esam zaudējuši cilvēkus. Jo, manuprāt, padomju militāristi to ģimenes locekļi un imigranti, kuri devās prom no Latvijas līdz 1994. gadam, nav īsti objekrīvi pieskaitīt, pie “zaudējumiem”.
    Vnk trūkst datu cik reāli Latvijā dzīvoja cilvēku piem, 1994. gadā. Reāli visi operē ar 2000 gada tautas skaitīšanas datiem (2,3 miljoni) salīdzinot ar pagājuša gada tautas skaitīšanas datiem.

  4. Par dzīvojamajām platībām. Tas ir tikai normāli. Ja padomju laikos cilvēki bija saspiesti visādās kopmītnēs, komunālajos dzīvokļos, tad tagad cilvēki pamazām spēja atļauties iegādāties lielāko un cilvēcīgāku dzīvojamo platību. Tiesa, kaut kāds grafisks salīdzinājums tam visam – par to, cik vidējais rīdzinieks aizņem m2, būtu gana interesants. 🙂

  5. Glīti, bet, manuprāt, ne līdz galam izanalizēts.
    Par atskaites punktu ņemt 1990. gada datus un tad sūdzēties par to, ka zūd cilvēki (īpaši migrācijas dēļ!) nav korekti, jo tā brīža augstais iedzīvotāju skaits bija rezultāts Padomju laiku darbaspēka imigrācijai un (kā jau minēts citos komentāros) ietvēra arī Latvijā bāzēto Padomju armiju.
    Attiecīgi, ap 1993-1994. gadu emigrācija bija ļoti augsta (armijas izvešana u.c. emigranti uz Krievijas pusi). Un šo emigrāciju jaukt vienā katlā ar to, kas notiek šobrīd un teikt, ka ir slikti, manuprāt, nav īsti pareizi 🙂

  6. Vairāk nekaunīgs pat bērni negrib! Oh labi šeit un zip savā valsts valodā un drīzumā izmirt kā Kuršu =))))

  7. Es gan teiktu, ka nevajadzētu būt pārāk optimistiskiem, ka latvieši ir pazuduši tikai par 100’000. Realitātē varu pateikt, ka bija plaša parādībā peimēram abiem krievu vecākiem nosaukt, ka viņa bērni ir latvieši, jo dzimuši Latvijā (kaut pat ir nepilsoņi). Vēl tika sastapti daudzi tādi, kuri latviski gandrīz nerunā un ir ar krievu saknēm, bet nosauca sevi par latviešiem. Tik pat labi, nākamajā tautas skaitīšanā šie paši cilvēki sevi nosauks par krieviem.

    Pat pie neitrālas dzimstības/mirstības/emigrācijas/imigrācijas līmeņa latviešiem vajadzēja būtiski vairoties ņemot vērā jauktās laulības un kopējos bērnus.

    Es teiktu, ka reālais kritums latviešiem ir krietni vien lielāks par šiem 100’000.

  8. 100 gadu griezumā vēl var atrast, kaut gan dati mēdz atšķirties, tāpēc gribētu lielāku skaidrību.
    Toties neizpētīts lauks ir latvieši (Kurši, Zemgaļi …) 1000 vai 2000 gadu griezumā. Interesanti, cik bija to Kuršu vispār? Cik tagadējās Latvijas teritorijā? To neviens vēstures avots nestāsta vai tie ir bijuši pāris tūkstoši vai pāris simti tūkstoši?

  9. Cik Latvijas tagadējā teritorijā bija kurši, tev nepateiks tagad neviens, jo toreiz nebija modē tāda skaitīšana un ja kur kas tika uzskaitīts, tad maz ticams ka tie dati ir līdz šodienai saglabājušies.
    Lai dabūtu lielāku skaidrību šada tautas skaitīšana ir jāizvada vismaz reizi 5 gados un pie katra nosauktā cilvāka piefiksēšanu vaidzētu pieprasīt arī viņa personības dokumentu, lai pēcāk datus varētu noprecizēt sīkāk, ja vien skaitītājiem dati nav pieejami jau uzskaites vietās.

  10. Krievija savu armiju no Latvijas izveda 1994. gadā. 20 000 krievijas armijnieki kopā ar visām ģimenēm palika latvijā, pēc līguma, ko latvijai sagādāja Birkavs.

    Kāpēc viņi palika Latvijā
    Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze
    2004. gada 13. februārī 08:00

    “Latvijas iedzīvotāju vairākumā līgums izsauca negatīvas emocijas un ne jau velti tika nodēvēts par “Virša—Zotova paktu”. ”

    “Saskaņā ar Krievijas vēlāk iesniegtajiem sarakstiem Latvijā palika 20 430 atvaļinātās militārpersonas, bet kopā ar viņu ģimenes locekļiem šo cilvēku skaits sasniedza aptuveni 50 000.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Atpakaļ uz augšu