2012. gada janvāra vidū Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde iepazīstināja Latvijas sabiedrību ar 2011. gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem.
Jaunākie Latvijas tautas skaitīšanas dati ļauj veikt pirmās analīzes par to, kas ir noticis Latvijā un kāda situācija ir mūsu valstī.
NeoGeo.lv nolēma papētīt iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā no 1990. gada līdz 2011. gadam. Šis laika intervāls gandrīz pilnībā aptver Latvijas Republikas atjaunotās neatkarības laiku vairāk nekā 20 gadu periodā.
Lūk, šādi kopējie skaitļi raksturo mūsu valsts iedzīvotāju skaitlisko situāciju:
Iedzīvotāju skaits Latvijā:
• 1990. gada sākumā – 2 668 140
• 2011. gada 1. martā – 2 067 887
Iedzīvotāju skaita samazinājums 21 gada laikā – aptuveni 600 000 vai 22,5% no 1990. gada iedzīvotāju skaita. No šiem 600 000 „pazudušajiem” iedzīvotājiem 200 000 (vai 1/3) ir samazinājušies mirstībai pārsniedzot dzimstību, bet 400 000 iedzīvotāju (vai 2/3) – aizbraukuši no valsts.
Šādi izskatās iedzīvotāju skaitliskās izmaiņas Latvijas reģionos un novados:
Iedzīvotāju skaitliskais samazinājums vai pieaugums 1990.g. – 2011.g. | Iedzīvotāju % 2011. g. attiecībā pret 1990.g. | |||
---|---|---|---|---|
LATVIJA | ||||
Rīgas reģions | ||||
Pierīgas reģions | ||||
Vidzemes reģions | ||||
Kurzemes reģions | ||||
Zemgales reģions | ||||
Latgales reģions | ||||
Rīga | ||||
Daugavpils | ||||
Jelgava | ||||
Jēkabpils | ||||
Jūrmala | ||||
Liepāja | ||||
Rēzekne | ||||
Valmiera | ||||
Ventspils | ||||
Aglonas novads | ||||
Aizkraukles novads | ||||
Aizputes novads | ||||
Aknīstes novads | ||||
Alojas novads | ||||
Alsungas novads | ||||
Alūksnes novads | ||||
Amatas novads | ||||
Apes novads | ||||
Auces novads | ||||
Ādažu novads | ||||
Babītes novads | ||||
Baldones novads | ||||
Baltinavas novads | ||||
Balvu novads | ||||
Bauskas novads | ||||
Beverīnas novads | ||||
Brocēnu novads | ||||
Burtnieku novads | ||||
Carnikavas novads | ||||
Cesvaines novads | ||||
Cēsu novads | ||||
Ciblas novads | ||||
Dagdas novads | ||||
Daugavpils novads | ||||
Dobeles novads | ||||
Dundagas novads | ||||
Durbes novads | ||||
Engures novads | ||||
Ērgļu novads | ||||
Garkalnes novads | ||||
Grobiņas novads | ||||
Gulbenes novads | ||||
Iecavas novads | ||||
Ikšķiles novads | ||||
Ilūkstes novads | ||||
Inčukalna novads | ||||
Jaunjelgavas novads | ||||
Jaunpiebalgas novads | ||||
Jaunpils novads | ||||
Jelgavas novads | ||||
Jēkabpils novads | ||||
Kandavas novads | ||||
Kārsavas novads | ||||
Kocēnu novads | ||||
Kokneses novads | ||||
Krāslavas novads | ||||
Krimuldas novads | ||||
Krustpils novads | ||||
Kuldīgas novads | ||||
Ķeguma novads | ||||
Ķekavas novads | ||||
Lielvārdes novads | ||||
Limbažu novads | ||||
Līgatnes novads | ||||
Līvānu novads | ||||
Lubānas novads | ||||
Ludzas novads | ||||
Madonas novads | ||||
Mazsalacas novads | ||||
Mālpils novads | ||||
Mārupes novads | ||||
Mērsraga novads | ||||
Naukšēnu novads | ||||
Neretas novads | ||||
Nīcas novads | ||||
Ogres novads | ||||
Olaines novads | ||||
Ozolnieku novads | ||||
Pārgaujas novads | ||||
Pāvilostas novads | ||||
Pļaviņu novads | ||||
Preiļu novads | ||||
Priekules novads | ||||
Priekuļu novads | ||||
Raunas novads | ||||
Rēzeknes novads | ||||
Riebiņu novads | ||||
Rojas novads | ||||
Ropažu novads | ||||
Rucavas novads | ||||
Rugāju novads | ||||
Rundāles novads | ||||
Rûjienas novads | ||||
Salacgrīvas novads | ||||
Salas novads | ||||
Salaspils novads | ||||
Saldus novads | ||||
Saulkrastu novads | ||||
Sējas novads | ||||
Siguldas novads | ||||
Skrīveru novads | ||||
Skrundas novads | ||||
Smiltenes novads | ||||
Stopiņu novads | ||||
Strenču novads | ||||
Talsu novads | ||||
Tērvetes novads | ||||
Tukuma novads | ||||
Vaiņodes novads | ||||
Valkas novads | ||||
Varakļānu novads | ||||
Vārkavas novads | ||||
Vecpiebalgas novads | ||||
Vecumnieku novads | ||||
Ventspils novads | ||||
Viesītes novads | ||||
Viļakas novads | ||||
Viļānu novads | ||||
Zilupes novads |
Lai apjaustu 600 000 Latvijas iedzīvotāju „pazušanu”, NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar karti, kurā nav attēloti tie novadi, kuru iedzīvotāju skaits 1990. gadā kopsummā veidoja aptuveni šos 600 000 iedzīvotājus.
Vai spējat atpazīt šajā kontūrā Latviju?
Nedaudz iepriecinošāki dati ir par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir latvieši.
Lūk, Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs un tā izmaiņas laika periodā no 1989. – 2011. gadam:
Tautība | Skaits 1989.g. | Skaits 2011.g. | Skaita samazinājums | Samazinājums % |
---|---|---|---|---|
Latvieši | 1 387 757 | 1 284 194 | 103 563 | 7,5% |
Krievi | 905 515 | 556 422 | 349 093 | 38,6% |
Baltkrievi | 119 702 | 68 174 | 51 528 | 43,0% |
Ukraiņi | 92 101 | 45 699 | 46 402 | 50,4% |
Poļi | 60 416 | 44 783 | 15 633 | 25,9% |
Lietuvieši | 34 630 | 24 426 | 10 204 | 29,5% |
Ebreji | 22 897 | 6 416 | 16 481 | 72,0% |
Čigāni | 7 044 | 6 452 | 592 | 8,4% |
Vācieši | 3 783 | 3 023 | 760 | 20,1% |
Igauņi | 3 312 | 2 000 | 1 312 | 39,6% |
Citas tautības | 29 410 | 26 298 | 3 112 | 10,6% |
KOPĀ: | 2 666 567 | 2 067 887 | 598 680 | 22,5% |
Visas Latvijas tautības ir skaitliski samazinājušās, bet latviešiem šis samazinājums tomēr ir vismazākais.
Tas vēl nozīmē, ka mēs joprojām no visiem visvairāk mīlam šo zemi!
Klusi vientulībā izmirt vai aizbraukt uz neatgriešanos ir visstulbākais veids, kā pateikt paldies mūsu senčiem, kuri tūkstošiem gadu spēja nepazaudēt šo valodu un zemi.
Ja kopš 1990.gada Rīgas iedzīvotāju sakits ir samazinājies par 250’000, turpretī 1990.-2011.gados ir uzbūvēts diezgan daudz dzīvojamās platības, bet nojaukts ir maz… Kā izskatās šī statistika…? Būtu interesanti to apskatīt. Un vi kaut kur dziļā Latgalē nav situācija relatīvi nesāk līdzināties situācijai Taigā, kur iedzīvotājus skaits ir līdzīgs ar kvadrātkilometru skaitu (tēlaini izsakos)?
Vai tad 1990. gada statistikā nav iekļauti arī Padomju armijas karavīri, kuri pēc tam aizvācās prom no Latvijas?
Atbilde reninam.
Tieši tā – tur ir gan padomju militāristi, gan viņu ģimenes locekļi, gan daļa padomju laika ieceļotāju, kuri nu ne kādi nevarēja paciest atjaunoto Latvijas valsti.
NeoGeo. Nu lūk īstenībā jau, manuprāt ir ļoti grūti izvērtēt, cik patiešām mēs esam zaudējuši cilvēkus. Jo, manuprāt, padomju militāristi to ģimenes locekļi un imigranti, kuri devās prom no Latvijas līdz 1994. gadam, nav īsti objekrīvi pieskaitīt, pie “zaudējumiem”.
Vnk trūkst datu cik reāli Latvijā dzīvoja cilvēku piem, 1994. gadā. Reāli visi operē ar 2000 gada tautas skaitīšanas datiem (2,3 miljoni) salīdzinot ar pagājuša gada tautas skaitīšanas datiem.
Par dzīvojamajām platībām. Tas ir tikai normāli. Ja padomju laikos cilvēki bija saspiesti visādās kopmītnēs, komunālajos dzīvokļos, tad tagad cilvēki pamazām spēja atļauties iegādāties lielāko un cilvēcīgāku dzīvojamo platību. Tiesa, kaut kāds grafisks salīdzinājums tam visam – par to, cik vidējais rīdzinieks aizņem m2, būtu gana interesants. 🙂
Cilvēki dodas uz turieni, kur ir darbs un nauda nevis paliek tādos novados, kur ne darbs, ne nauda.
Ko ta cilvēki Ikšķilē pazaudējuši?
Glīti, bet, manuprāt, ne līdz galam izanalizēts.
Par atskaites punktu ņemt 1990. gada datus un tad sūdzēties par to, ka zūd cilvēki (īpaši migrācijas dēļ!) nav korekti, jo tā brīža augstais iedzīvotāju skaits bija rezultāts Padomju laiku darbaspēka imigrācijai un (kā jau minēts citos komentāros) ietvēra arī Latvijā bāzēto Padomju armiju.
Attiecīgi, ap 1993-1994. gadu emigrācija bija ļoti augsta (armijas izvešana u.c. emigranti uz Krievijas pusi). Un šo emigrāciju jaukt vienā katlā ar to, kas notiek šobrīd un teikt, ka ir slikti, manuprāt, nav īsti pareizi 🙂
kā ir 100 gadu griezumā? Ja darbs ir tikai ES ko darit?
Vairāk nekaunīgs pat bērni negrib! Oh labi šeit un zip savā valsts valodā un drīzumā izmirt kā Kuršu =))))
Es gan teiktu, ka nevajadzētu būt pārāk optimistiskiem, ka latvieši ir pazuduši tikai par 100’000. Realitātē varu pateikt, ka bija plaša parādībā peimēram abiem krievu vecākiem nosaukt, ka viņa bērni ir latvieši, jo dzimuši Latvijā (kaut pat ir nepilsoņi). Vēl tika sastapti daudzi tādi, kuri latviski gandrīz nerunā un ir ar krievu saknēm, bet nosauca sevi par latviešiem. Tik pat labi, nākamajā tautas skaitīšanā šie paši cilvēki sevi nosauks par krieviem.
Pat pie neitrālas dzimstības/mirstības/emigrācijas/imigrācijas līmeņa latviešiem vajadzēja būtiski vairoties ņemot vērā jauktās laulības un kopējos bērnus.
Es teiktu, ka reālais kritums latviešiem ir krietni vien lielāks par šiem 100’000.
100 gadu griezumā vēl var atrast, kaut gan dati mēdz atšķirties, tāpēc gribētu lielāku skaidrību.
Toties neizpētīts lauks ir latvieši (Kurši, Zemgaļi …) 1000 vai 2000 gadu griezumā. Interesanti, cik bija to Kuršu vispār? Cik tagadējās Latvijas teritorijā? To neviens vēstures avots nestāsta vai tie ir bijuši pāris tūkstoši vai pāris simti tūkstoši?
Cik Latvijas tagadējā teritorijā bija kurši, tev nepateiks tagad neviens, jo toreiz nebija modē tāda skaitīšana un ja kur kas tika uzskaitīts, tad maz ticams ka tie dati ir līdz šodienai saglabājušies.
Lai dabūtu lielāku skaidrību šada tautas skaitīšana ir jāizvada vismaz reizi 5 gados un pie katra nosauktā cilvāka piefiksēšanu vaidzētu pieprasīt arī viņa personības dokumentu, lai pēcāk datus varētu noprecizēt sīkāk, ja vien skaitītājiem dati nav pieejami jau uzskaites vietās.
Krievija savu armiju no Latvijas izveda 1994. gadā. 20 000 krievijas armijnieki kopā ar visām ģimenēm palika latvijā, pēc līguma, ko latvijai sagādāja Birkavs.
Kāpēc viņi palika Latvijā
Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze
2004. gada 13. februārī 08:00
“Latvijas iedzīvotāju vairākumā līgums izsauca negatīvas emocijas un ne jau velti tika nodēvēts par “Virša—Zotova paktu”. ”
“Saskaņā ar Krievijas vēlāk iesniegtajiem sarakstiem Latvijā palika 20 430 atvaļinātās militārpersonas, bet kopā ar viņu ģimenes locekļiem šo cilvēku skaits sasniedza aptuveni 50 000.”