Latvija pēc 10 gadiem Eiropas Savienībā

Pirms 10 gadiem Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Lai varētu noteikt, vai pārmaiņas bijušas uz labu, uz sliktu vai pārmaiņu vispār nav bijis, pētījumā “Latvija pēc 10 gadiem Eiropas Savienībā – cita Latvija?” salīdzināti dati 10 dažādās nozarēs, sākot no ārlietām un beidzot ar vidi un enerģētiku. Pētījumā piedalījušies eksperti no PROVIDUS, Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra, Latvijas Ārpolitikas institūta, Biedrības „Zemnieku Saeima” un vairāki neatkarīgi eksperti. Piedāvājam ielūkoties pētījumā ietverto infografiku apkopojumā.

Infografika, Latvija pēc 10 gadiem Eiropas Savienībā
Ziņas izveidotas 461

5 komentāri par “Latvija pēc 10 gadiem Eiropas Savienībā

  1. Interesanti, tikai mazliet vienpusēji. “Ak, cik jauki dzīvot ES”. Ja, piemēram, pie lauksaimniecības piemestu salīdzinājumam cukura saražotās tonnas vai zvejas kuģu skaitu un nozvejotās zivju tonnas, tad ainu būtu pilnīgāka. Vļe varētu salīdzinājumam uzlikt benzīna un pārtikas cenas:)

  2. Savā ziņā piekrītu Jojo. Tomēr der atcerēties arī sekojošo.
    1. Cukura rūpniecību likvidēja paši rūpnieki. ES vienīgi piedāvāja iespēju to izdarīt, samaksājot pieklājīgu žūksni, kas arī nekavējoties tika izmantots, nedomājot par ilgtspējību (šis termins nebūt nesaistās tikai ar zaļajiem aunapierēm).
    2. Ja nebūtu ES noteikto ierobežojumu zvejniecībā, tad jūrā sen vairs nebūtu ko ķert. Tomēr veids, kā tas tika realizēts Latvijā, nebija līdz galam korekts, kaut arī vairums sagriezto kuģu faktiski tik un tā derēja vienīgi lūžņiem un pēc nedaudz gadiem nonāktu “Tolmetā” par daudz zemāku cenu.
    3. Ja ekonomiskajā ziņā kaut ko patiešām var pārmest Eiropai, tie ir nevienlīdzīgie lauksaimniecības tiešmaksājumi. Ņemot vērā dabas apstākļus, Latvijā tiem vajadzētu būt pat AUGSTĀKIEM, nekā ES vidēji. Pēc būtības šī maksājumu sistēma, kas aprij lielāko tiesu ES budžeta, vispār būtu likvidējama, bet pārlieku daudzi no tās barojas un ir pie tās pieraduši.

  3. Kādēļ nav parādīts pats interesantākais salīdzinājums vidējā alga Latvijā un ES. 🙂

    Protams salīdzinoši progress ir bijis. Taču tas tāpat būtu bijis. Cik reāli mums ir palīdzējusi būšana ES, varēja salīdzināt Pirmos 10 gadus pēc neatkarības atgūšanas 1994 – 2004 (to progresu) ar 10 gadiem, kopš esam ES (2004 – 2014).
    Savādāk vnk salīdzinājumam, kā bija 2004 un kā ir tagad 2014. Izskatās jau skaisti, bet vai objektīvi?

    Bet paldies, par infografiku, interesanti.

    Nedaudz izbrīnīja cipar piem, par gaļu. Pozitīvā ziņā par labklājības līmeni no vid. ES

  4. Kā tika veikts pētījums? Vai rēķināti dati uz cilvēku skaitu? Jo mazāk tautiešu jo labāki rezultāti.
    Pievērsiet uzmanību! Mazāk cilvēku tātad esošie ražotaji pieražojot tik pat, uz vienu protams vairāk sanāks. Un tā arī citur..
    Tātad slikti nevis labi?

  5. Vidējā alga Latvijā un vidējā alga ES, neko daudz nenorāda, tikai plikus skaitļus. Tāpēc norāda IKP, kas aprēķināts pēc relatīvās pirktspējas. LV IKP uz vienu iedz. pēc pirktspējas ir 19120$, vidējā alga 557 eur. Horvātijā tas pats IKP 18191$, vidējā alga 712 eur.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Atpakaļ uz augšu