Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs uztur Zemes dzīļu informācijas sistēmu, kurā ir atrodama informācija par Latvijas derīgo izrakteņu atradnēm.
Šī informācija ir apkopota atradņu reģistrā un attiecas uz:
- būvmateriālu izejvielām;
- kūdru;
- sapropeli un dziedniecības dūņām.
Būvmateriālu izejvielu atradnes iedalās sekojošās atradnēs:
- dolomīts,
- ģipšakmens,
- kaļķakmens,
- smilts,
- smilts-grants,
- māls,
- kvarca smilts.
Zemes dzīļu informācijas sistēmā ir atrodami dati par:
- atradnēm un prognozēto resursu laukumiem,
- derīgo izrakteņu krājumiem un kvalitāti,
- derīgo izrakteņu krājumu bilanci pa ieguves vietām,
- derīgo izrakteņu ieguves limitu atlikumiem,
- dokumentāciju zemes dzīļu izmantošanai,
- ģeotelpiskie dati: derīgo izrakteņu atradnēm, atradņu pasēm, ieguves limitiem, zemes dzīļu izmantošanas licencēm derīgo izrakteņu ieguvei pieejamas koordinātas, dažāda veida zemes dzīļu fona slāņi, kvartāra un pamatiežu kartes, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Dabas aizsardzības pārvaldes fona slāņi, fona kartes,
- administratīvās robežas un kadastrs.
Zemes dzīļu informācijas sistēmā ir informācija par:
- vairāk nekā 3600 būvmateriālu izejvielu atradnēm un prognozēto resursu laukumiem,
- vairāk nekā 6800 kūdras, sapropeļa un dziedniecisko dūņu atradnēm un prognozēto resursu laukumiem,
Lietojot Zemes dzīļu informācijas sistēmu ir iespējams uzzināt, kurās atradnēs Latvijas derīgie izrakteņi jau pašlaik tiek iegūti un kādās vietās ir prognozējama to ieguve.
Zemes dzīļu informācijas sistēma: https://zdzis.lvgmc.lv/atradnes
2025. gadā Latvijā ir iegūta arī 981 000 tonnas kūdras ar mitrumu 40%.
2025. gadā Latvijā sapropelis netika iegūts, bet iegūtas 380 tonnas dziedniecības dūņu ar mitrumu 90%.
Pēc ieguves vietu skaita 2026. gada vidū vislielākie derīgo izrakteņu ieguvēji ir:
– AS ”Latvijas valsts meži” – 141 atradne,
– VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” – 40 atradnes,
– SIA “Rubate” – 11 atradnes,
– SIA “SCHWENK Latvija” – 10 atradnes,
– SIA “GARKALNI VV” – 9 atradnes.
