Latvijas dzelzceļa spēks

Pirms 150 gadiem  – 1860. gada 8. novembrī nodeva ekspluatācijā dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga – Varšava posmu Rītupe – Daugavpils. Šo datumu var uzskatīt par Latvijas dzelzceļa dzimšanas dienu.

150 gadu laikā Latvijas dzelzceļš ir attīstījies par vienu no spēcīgākajiem savas nozares uzņēmumiem Austrumeiropā. Dzelzceļa svarīgo lomu Latvijas ekonomikā norāda arī NeoGeo.lv veiktās aptaujas rezultāti.

Bez tam dzelzceļu pamatoti uzskata arī par vienu no drošākajiem un ekoloģiski draudzīgākajiem transporta veidiem pasaulē.

Piedāvājam NeoGeo.lv lasītājiem iepazīties ar būtiskāko informāciju par Latvijas dzelzceļu. Informācijas sagatavošanā izmantoti valsts akciju sabiedrības (VAS) „Latvijas dzelzceļš” 2009. gada pārskats un akciju sabiedrības (AS) „Pasažieru vilciens” informatīvie resursi.

• Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu un kravu pārvadājumus nodrošina VAS „Latvijas dzelzceļš”.

• Starptautiskos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu Latvijā nodrošina VAS „Latvijas dzelzceļš”, uzticot pasažieru pārvadājumu organizēšanu meitas uzņēmumam SIA „LDz Cargo” sadarbībā ar SIA „L-Ekspresis”.

• AS „Pasažieru vilciens” ir vienīgais iekšzemes pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu visā Latvijas teritorijā.

2010. gada beigās Latvijas teritorijā pasažieri tiek pārvadāti 10 maršrutos:

4 elektrovilcienu maršruti:

• Rīga – Aizkraukle
• Rīga – Jelgava
• Rīga – Skulte
• Rīga – Tukums

6 dīzeļvilciena maršruti:

• Rīga – Daugavpils
• Rīga – Gulbene
• Rīga – Krustpils
• Rīga – Sigulda – Cēsis – Valmiera – Valga
• Rīga – Rēzekne – Zilupe
• Rīga – Liepāja

• Pārsvarā AS „Pasažieru vilciens” klienti ir Pierīgas iedzīvotāji. 80% no visiem pasažieriem pārvadā ar elektrovilcieniem un tikai 20% ar dīzeļvilcieniem, kas kursē garākajās līnijās.

• 2009. gadā AS „Pasažieru vilciens” strādāja 1091 darbinieks. 68% darbinieku ir sievietes, bet 32% – vīrieši.

• Starptautiskajos pārvadājumos 2009. gadā tika pārvadāti 275 474 pasažieri, par 24,6% mazāk nekā 2008. gadā.

• Visvairāk pasažieru izmanto starptautiskos pārvadājumus vasarā.

• Maršrutā Rīga – Maskava – Rīga kursē vilcieni nr. 2/1 un 4/3; maršrutā Rīga – Sanktpēterburga – Rīga – vilciens nr. 38/37.

• Vilcienos pieejami dažādi vagonu tipi: guļamvagoni (SV un kupejas), atklāta tipa guļamvagoni (vietkartes), kopējie vagoni un arī biznesa klases vagoni. Maršrutā Rīga – Maskava pieejams Wi-Fi Latvijas teritorijā.

• Kravu pārvadājumos VAS “Latvijas dzelzceļš” galvenais uzdevums ir palielināt pārvadājumu apjomu.

VAS „Latvijas dzelzceļš” arī darbojas šādos virzienos:

• dzelzceļa infrastruktūras būvniecība un remonts;
• vilces un vagonu parka apkope un remonts;
• IT un sakaru pakalpojumi;
• principāla pakalpojumi;
• apsardzes pakalpojumi;
• energoresursu ražošana un tirdzniecība;
• elektroenerģijas sadale;
• nekustamā īpašuma apsaimniekošana.

• Latvijas dzelzceļš ir divreiz videi draudzīgāks par ES vidējo CO₂ uz tonnkilometru (10 g pret 20–25 g).

• Dīzeļdegvielas patēriņš uz 1000 tonnkilometriem:

• 2000. gads – 4,37 kg
  2009. gads – 3,48 kg (–20%)

• Kravu pārvadājumi ievērojami dominē pār pasažieru pārvadājumiem. Latvijas dzelzceļš ir viens no efektīvākajiem Eiropā.

• Infrastruktūra vairāk piemērota kravu tranzītam Austrumi–Rietumi (Krievija, Baltkrievija – Rīga, Liepāja, Ventspils).

• Kopējais sliežu ceļu garums – 3182,6 km, tai skaitā:

• galvenie ceļi – 2206,3 km
• staciju ceļi – 818,2 km
• pievedceļi – 158,1 km

• Inženiertehniskās būves:

• 729 tilti
• 1046 caurtekas
• 469 pārbrauktuves

• 2009. gadā nebija nevienas dzelzceļa avārijas.

• Nelaimes gadījumi:

• 2009. gadā – 31 gadījums, 25 bojāgājušie

• VAS „Latvijas dzelzceļš” nodarbināja 7112 cilvēku:

• 37% sievietes, 63% vīrieši

• Darbinieku izglītība:

• augstākā – 18%
• vidējā profesionālā – 40%
• vidējā vispārējā – 29%
• pamatizglītība – 13%

• 2009. gada finanšu rādītāji:

• Neto apgrozījums: 284 826 470 Ls
• Peļņa pēc nodokļiem: 5 850 383 Ls

---

SIA „LDz Cargo” (Cargo) ir VAS „Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmums, kas dibināts 2007. gadā un kura pamatdarbība ir kravu pārvadājumi pa dzelzceļu. Tas ir piektais lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Eiropas Savienībā un lielākais Baltijas valstīs. Uzņēmums kravu pārvadāšanai izmanto Austrumu—Rietumu un Ziemeļu—Dienvidu transporta koridorus.

• 2009. gadā no ASV uz Afganistānu caur Latviju nosūtīto kravu apjoms bija 3416 TEU konteinervienības.

• 2009. gada beigās “LDz Cargo” rīcībā bija 5808 kravas vagoni.

• Intensīvi izmantots dzelzceļš ir ne tikai labs ekonomiskās attīstības dzinējspēks, bet dažkārt var būt arī apdraudējums gan cilvēkiem, gan dabai.

• Pa dzelzceļu bīstamās kravas (t.sk. naftas un naftas produkti, ķīmiskās kravas u.c.), galvenokārt tiek pārvadātas pa Austrumu – Rietumu dzelzceļa tranzīta koridoru uz Latvijas ostām.

Šie tranzīta maršruti ir: 
 Zilupe - Rēzekne-2 - Krustpils - Jelgava -Tukums - II – Ventspils;
 Indra - Daugavpils - Krustpils - Jelgava -Tukums - II – Ventspils;
 Zilupe - Rēzekne-2 - Krustpils – Jelgava- Liepāja;
 Indra - Daugavpils - Krustpils – Jelgava- Liepāja;
 Zilupe - Rēzekne-2 - Krustpils - Rīga;
 Indra - Daugavpils - Krustpils -Rīga;
 Rīga- Valka;
 Kārsava - Rēzekne-1 - Daugavpils – Eglaine.

Paaugstinātas bīstamības zonas ir:
 - dzelzceļa mezglos (Rēzeknē, Daugavpilī, Krustpilī, Jelgavā, Rīgā, Ventspilī, Liepājā);
 - uz dzelzceļa tiltiem;
 - vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuvēm, kur dzelzceļš krustojas ar autoceļiem.

• Iepriekš minētos paaugstinātas bīstamības objektos, pieaugot avārijas bīstamības iespējamībai, notikuma sekas var mainīties no nenozīmīgām līdz katastrofālām, ņemot vērā to, ka bīstamās kravas pārvadā arī gar apdzīvotām vietām, radot apdraudējumu cilvēku veselībai un videi.

• Dzelzceļa avārijas var izraisīt ritošā sastāva vai dzelzceļa infrastruktūras bojājumi (piemēram, savstarpēja vilcienu sadursme pārmiju bojājumu rezultātā), dzelzceļa darbinieku kļūdas vai trešo pušu neatļautas un nelikumīgas darbības (piemēram, terora akti uz dzelzceļa) u.c..

• Avārijas uz dzelzceļa var izraisīt sprādzienus, ugunsgrēkus vai arī bīstamo ķīmisko vielu noplūdi, radot cilvēku upurus un vides piesārņošanu.

• Lielākajā daļā Eiropas valstu dzelzceļa sliežu platums ir 1435 mm, bet Baltijas valstīs, Krievijā, Baltkrievijā u.c. valstīs – 1520 mm.

• Šaursliežu dzelzceļa sliežu platums ir 750 mm un šāds Gulbenes – Alūksnes dzelzceļa posms ir vienīgais vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļš Baltijā. Tā garums ir 33 km.

Nākotnē Latvijas dzelzceļam tiek plānotas daudzas svarīgas novitātes

• „Rail Baltica” projekts paredz ātrgaitas dzelzceļa līnijas izveide maršrutā Tallina – Pērnava – Rīga – Bauska– Paņeveža – Kauņa.

• Šajā maršrutā plānots izbūvēt jaunas 1435 milimetru platuma sliedes, lai ātrgaitas dzelzceļa līnija nodrošinātu maksimālo pieļaujamo ātrumu līdz 250 km stundā, savukārt vidējais ātrums maršrutā varētu būt 170 km stundā. Tas nozīmē, ka ceļu no Rīgas uz Tallinu būtu iespējams veikt divās stundās, līdzīgi arī maršrutā Rīga – Kauņa. No Kauņas maršruts turpinātos uz Varšavu, kas jau ir integrēta Eiropas dzelzceļa tīklā ar 1435 milimetru platuma sliedēm.

• “Rail Baltica” projekta izpēte iekļauta Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) 2007. – 2013. gada perioda daudzgadu programmā, un “Rail Baltica” ir ES prioritārais projekts.

• Otrs svarīgs projekts ir saistīts ar ātrgaitas dzelzceļa satiksmes izveidi starp Rīgu un Maskavu, ko plāno veikt līdz 2018. gadam.

• Projekta realizācija ir saistīta par paralēlu sliežu izbūvi un projekta izmaksas tiek lēstas 8 miljardu ASV dolāru (4,2 miljardu latu) apjomā.