Pēdējā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā tika izsludināta 2020. gadā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un ar visādiem labojumiem tika pabeigta 2025. gadā.
Šīs administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā tika izveidoti 35 novadi un 10 valstspilsētas. Septiņām no desmit valstspilsētām — Daugavpilij, Jelgavai, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Rīgai un Ventspilij — ir noteikts atsevišķas administratīvās teritorijas (valstspilsētas pašvaldības) statuss. Savukārt Jēkabpils, Ogre un Valmiera ir attiecīgo novadu teritoriālā iedalījuma vienības.
Šajā rakstā aplūkosim Latvijas 35 novadu platības, jo atšķirības starp novadiem ir ļoti lielas. Novadu platības atbilst situācijai 2026. gada vidū. Novadu platības ir noapaļotas līdz pilnam km².
Vislielākais Latvijas novads ir Dienvidkurzemes novads, kura platība ir 3591 km² jeb aptuveni 5,6% no Latvijas kopplatības, bet vismazākais novads ir Salaspils novads ar platību 123 km² jeb aptuveni 0,2% no Latvijas kopplatības.
Tātad atšķirība platībā starp Latvijas mazāko un lielāko novadu ir vairāk nekā 29 reizes.
Salīdzinājumam minēsim, ka Lietuvā analoga administratīvā vienība Latvijas novadam ir apriņķis (lietuviski: apskritis) un tur atšķirība platībā starp Lietuvā mazāko un lielāko apriņķi ir tikai 2,2 reizes.
Savukārt Igaunijā analoga administratīvā vienība Latvijas novadam ir apriņķis (igauniski: maakond ) un tur atšķirība platībā starp Igaunijā mazāko un lielāko apriņķi ir 4,7 reizes.
Ja izrēķinātu Latvijas vidējā novada platību esošajiem 35 novadiem, tad šāda vidējā novada platība būtu 1829 km² jeb aptuveni 2,8% no Latvijas kopplatības.
