Satezeles pilskalns ap 1910. gadu.8500. – 7600. gados pirms mūsu ēras jeb vēlā paleolīta aizvēstures posma beigās Latvijas teritorijā ienāca pirmie cilvēki. Šie pirmie ļaudis atnāca no DA puses, un nav precīzu datu, kādai etniskajai grupai tie bija piederīgi. Ledus laikmetam beidzoties un ledājiem atkāpjoties, Latvijas teritorijā bija izveidojusies tundras zona ar plašiem ūdens baseiniem un ūdeņiem bagātām upēm. Latvijas teritorija bija kļuvusi piemērota cilvēku dzīvei un iztikas ieguvei medījot, zvejojot un vācot dabas veltes.
7600. – 4500. gados pirms mūsu ēras jeb mezolīta aizvēstures posmā Latvijas teritorija joprojām ir reti apdzīvota.
4500. – 1500. gados pirms mūsu ēras jeb neolīta aizvēstures posmā pēc arheoloģiskajiem pētījumiem Latvijas teritorijā jau iespējams atpazīt divām etniskām kopām piederīgus iedzīvotājus – somugrus un baltus. Sākās pāreja no gadu tūkstošus dominējušās zvejnieku, mednieku un savācēju saimniecības uz zemkopju un lopkopju kultūru.
Nodarbošanās ar zemkopību un lopkopību rada iedzīvotājiem nepieciešamību apmesties uz dzīvi pastāvīgās nocietinātās apmetnēs. Sāk veidoties arī pirmās lielāka izmēra un rūpīgāk nocietinātas cilvēku apmetnes – pilskalni.
1500. – 1000 . gados pirms mūsu ēras jeb agro metālu periodā cilvēki apdzīvo jau gandrīz visu Latvijas teritoriju. Ņemot vērā iepriekšējo periodu etniskos procesus, arheologi ir konstatējuši, ka šajā periodā etnisko procesu gaitā ir konsolidējušās kā baltu, tā somugru etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem.
Senākie atklātie pilskalni Latvijas teritorijā radušies 2. gadu tūkstoša beigās pirms mūsu ēras, piemēram, Daugmales pilskalns un Padures pilskalns — 1200 — 900 g. pirms mūsu ēras.
Mūsu ēras sākumā (1. – 400. gados) jeb agrajā dzelzs laikmetā somugru un baltu saskares zona praktiski nemainās. Sāk iezīmēties kuršu, zemgaļu, sēļu un latgaļu zemes. Somugru ciltis Kurzemē saskaras ar kuršiem un zemgaļiem, bet Vidzemē – ar zemgaļiem, kas dzīvo Vidzemes DR daļā, un latgaļiem austrumos.
Iezīmējoties baltu un somugru cilšu teritoriju piederībai, veidojas pilskalni aizsardzības vajadzību nodrošināšanai un teritoriju pārvaldībai.
400. – 800. gados jeb vidējā dzelzs laikmetā pārmaiņas notiek kā somugru, tā baltu apdzīvotajās zemēs. Austrumlatvijā ar 7. – 8. gadsimtu pastiprinās latgaļu aktivitāte un viņu iespiešanās Ziemeļlatvijas somugru apdzīvotajās zemēs. Kurzemē ar 9. gadsimtu pastiprinās kuršu virzīšanās uz ziemeļiem – somugru etniskās grupas piederīgos izspiež no agrākajām dzīvesvietām, norisinās somugru asimilācija. Ar 8. – 9. gadsimtu Gaujas lejtecē izzūd zemgaļi.
5. — 8. gs. notiek pilskalnu izveides, atjaunošanas un papildus nocietināšanas uzplaukums.
10. un 11. gadsimtā daļa pilskalnu bija kļuvuši par īpaši labi nocietinātiem. Tie bija izveidojušies par cilšu zemju pārvaldes, ekonomikas, kultūras un aizsardzības centriem.
Baltu un somugru tautu apdzīvotie areāli 12. gs. beigās. Avots: LU RAKSTI. Pilskalni Latvijas ainavā. 2006.Visos laikmetos pilskalni ar dažādiem veidiem tika padarīti ienaidniekam grūtāk pieejami. Pilskalnus būvēja uz salām, pussalām un dabiskiem pauguriem. Paugurus mākslīgi uzlaboja: tika veidotas stāvas nogāzes, rakti grāvji un uzbērti vaļņi. Pie lielākiem pilskalniem veidojās arī apmetnes.
Latvijā ir arī zināmas apmēram 12 ezerpilis – apmetnes, kas izveidotas uz zemām salām ezeros. Rekonstruētā Āraišu ezerpils ir tūristiem visinteresantākais šāda veida arheoloģiskais piemineklis Latvijā.
Pilskalni kā vietējo cilšu nocietinātas dzīvesvietas tika izmantotas līdz pat 13. – 14. gadsimtam. Arī vēlāk ap bijušajiem pilskalniem dzīvoja ļaudis, un ap tiem veidojušās daudzas mūsdienu Latvijas pilsētas.
Pilskalnu tuvumā dzīvojošie ļaudis pilskalnus vienmēr ir ievērojuši un uzskatījuši par ko īpašu, tāpēc tautā par tiem sacerēts ne mazums teiku, kurās stāstīts gan par bijušajiem iemītniekiem, gan par spokošanos, gan par brīnumiem, kas notiek pilskalnos.
Asotes pilskalns mākslinieka V.Vimbas skatījumā.Latvijā ir konstatēti apmēram 470 pilskalni, no kuriem 29 ir veikta arheoloģiskā izpēte.
NeoGeo.lv piedāvā saviem lasītājiem līdz šim pilnīgāko internetā pieejamo Latvijas pilskalnu karti, kurā ir uzrādīta precīza katra pilskalna atrašanās vieta.
Latvijas pilskalnu karte
Kartes sastādīšanā izmantota „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras” publiskās versijas Vietvārdu datubāzes informācija par 289 Latvijas pilskalniem.
Nezinu kas tā par vietvārdu datubāzi, bet kartē daudzi pilskalni vispār nav atzīmēti
Interesanti 2km No Jaunpils atrodas Kartavkalns, tipisks pilskalns, bet nav atzīmēts, vai arī es kļūdos un tas nav pilskalns?
Papētīju karti, varētu kādus dažus šovasar apmeklēt. Un kur vēl bagātīgās teikas par pilskalniem. Lai cik tie fantastikas apvīti un nereāli, tās lasot, jāpadomā, vai tiešām Talsu pilskalnā varēts nolaisties lejā utt.
Pāris trūkstošus pilskalnus jau pamanīju. Būs laiks, ielūkošos cītīgāk un pierakstīšu, kas tieši trūkst.
karte noteikti noderēs tiem, kas dod priekšroku Latvijas tūrisma objektu apskatei, tajā skaitā pilskalniem 🙂
Paldies.
Suntazu pilskalns karte nav ieklauts. 🙂
Paldies par interesanto rakstu, jāpiebilst, ka arī man šķiet, ka daži pilskalni nav atzīmēti. Kā arī saite uz Vietvārdu datubāzi ir jāpielabo 🙂
Tiešām daudzi pilskalni šeit nemaz nav!
nav iekļauts ar Cērtnes pilskalns, kas atrodas pie Smiltenes.
“Cērtenes pilskalns atrodas Cērtenes upītes kreisajā ap 25 m augstajā stāvkrastā. Pilskalns aprakstīts jau 1794.g. un tā plānu zīmējis pazīstamais tā laika kartogrāfs L.A Mellins. 1882.gadā pilskalnā izdarīti nelieli rakumi. Cērtenes pilskalna nocietinājuma grāvji uzskatāmi par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos.
Pēc nocietinājuma veida un varenuma Cērtenes pilskalns uzskatāms par cietokšņa veida nocietinājumu.”
Nedaudz smieklīgi apzīmējumi 1.kartē, kur kurši zemgaļi, sēļi u.c nodēvēti par tautām, bet tulkojumā angļu valodā pat par nācijām. Vismaz kādam no latviešiem piemīt arī lieluma mānija
Pulkvedi tu esi pazemināts, kurši, latgaļi un zemgaļi, zemaiši un augštaiši bij tautas un angliski arī tas ir [nations], un nācija jau ar ir vārdiņš kas aizgūts no angļu valodas.
Arī Vecpiebalgā esošais pilskalns (Grišku kalns) katrē nav ievietots.
http://bit.ly/fEF35F
Piekrītu ka nav daudzu pilskalnu. Bet ir arī tādi kurus vēsturnieki ar arheologiem ne visai vēlas publicēt pirms paši nav veikuši vietu apskati un/vai izrakumus. Kā piemērs Kaļiņingradas apkaime pārrakta ar melnajiem arheologiem.
baigi labi, ka kāds ir sācis atlikt punktus kartē, jo pēc arheoloģijas grāmatām nav tik viegli atrast šīs vietas. tikai apsveicami
Pagaidām iztrūkst arī 2 pilskalni Kandavā un viens Sabilē.
http://www.kandava.lv/Default.asp?id=222&sid=348
http://www.kandava.lv/Default.asp?id=222&sid=349 (pieņemsim, ka šis ir jaunāks un neietilpst kategorijā).
Sabiles pilskalns – Pilskalns atrodas 25 metru augstumā virs Sabiles un 110 metru virs jūras līmeņa. Pilskalna vienīgā no dabas neaizsargātā A puse nocietināta ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi, aiz kura uzbūvēts ap 5 m augsts valnis 45×60 m liels. Kalna pakāji apjož ap 10 m plata terase. Arheoloģiskie izrakumi pirms 25 gadiem liecināja, ka Pilskalnu 10.- 13.gadsimtā apdzīvojuši lībieši. Uz austrumiem no pilskalna no 10. līdz 16.gadsimtam atradusies Sabiles senpilsēta. Noskaidrots, ka pilsētā varēja būt dzīvojuši ap 100 cilvēku. Arheoloģiskajos izrakumos tur tika atrastas visdažādākās senlietas – naži un īlēni, arkla lemeši un makšķerāķi, saktas un gredzeni, trauki un arī 14.gadsimta monētas un daudzi citi priekšmeti – arī tādi, kas liecina, ka sabilnieki piedalījušies dažādās kulta izdarībās.
trūkst grobiņas pilskalns
Smiltenes pilskalns arī nav iezīmēts.
Paldies visiem, kas sūta ziņas par iztrūkstošiem pilskalniem!
Vēl labāk būtu, ja jūs kā vietu pazināji, sūtītu arī attiecīgā pilskalna koordinātas.
Koordinātu noteikšanai ērti izmantot NeoGeo.lv Koordinātu lasītāju http://neogeo.lv/ekartes/koord2/
Tas ļautu mums ar jūsu līdzdalību veiksmīgāk papildināt karti.
KLAŅĢU KALNS – PILSKALNS
Apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128, publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 18.12.1998.
Valsts aizsardzības Nr.: 2092
Veids: Arheoloģija
Vērtības grupa: Valsts nozīmes
Datējums:
Adrese: Ķekavas novads, Ķekavas pagasts;
Apvidus: D no Rīgas HES dambja, A no Rīgas HES – Baldones šosejas
Pilns ekrāns
WGS84 Lat/Lon (dd):
57.51593810736319 26.39718532562256
WGS84 Lat/Lon (dms):
57 30 57.37674 26 23 49.866
LKS92 E/N:
643585.0330 377354.4564
UTM (WGS84) E/N:
463888.8294 6374980.3642
UTM zona:
35N
Gaujienas pilskalns, pat pilsdrupas ir saglabājušās!!!
Trūkst arī Saldus pilskalns (pie Saldus ezera)
Nesaprotu to slimīgo vēlmi iedabūt somugrus laikā un telpā blakus baltu tautām.Apsurds.Jābūt pilnīgai baltu,eiropas pamattautas veidošanās procesa neizpratni.
“Paldies visiem, kas sūta ziņas par iztrūkstošiem pilskalniem!
Vēl labāk būtu, ja jūs kā vietu pazināji, sūtītu arī attiecīgā pilskalna koordinātas”
Dārgie NEOGEO. Paldies par karti. Gribu tikai piebilst, ka kopš 2006 gada pastāv Latvijas pilskalnu datu bāze (ar pecīzām koordinātām).
Datubāzē iekļauti tie pilskalni, kuriem ar Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 128 „Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” uz 2005. gada 1. jūniju bija piešķirts pilsklana statuss – 472 gab.
Kā ,nav zināms,kādai etniskai gruppai pieder cilvēki,kuri ienāca eiropā sekojot ledājiem,kas atkāpās uz ziemeļiem.kāpēc ir tāda nespēja salikt loģiski informāciju,kas ir pieejama.Tie bija baltie cilvēki un tikai baltie cilvēki,kas apdzīvo eirāziju vismaz 60000 gadus atkarībā no klimata nosacījumiem.Latvieši un lietuvieši ir pēdējie no lielās baltu tautas.
Mākoņkalns pie Rāznas ezera ?
Atbilde Kiken.
Kartes sastādīšanā izmantota „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras” publiskās versijas Vietvārdu datubāzes informācija par 289 Latvijas pilskalniem.
Biemžēl bijušais latgaļu pilskalns, kuru vēlāk aizstāja Volkenbergas pils ar patreizējām tās drupām, nav iekļauts šajā datu bāzē.
Bet, protams, tur senatnē bija latgaļu pilskalns.
Nav Drusku pilskalns!!! Veclaicenes pagastā pie Pilskalna ezera. Tas ir paugurs ar visstāvāko dabisko nogāzi Latvijā.
fakts, ka vairums pilskalnu celti uz svētvietām.
Šie ir manis apzinātie pilskalni, kuri nav iekļauti kartē: Kastrānes pilskalns, Suntažu pag., Ogres nov., Rīgas reģ.
56.918518224928, 24.961080002301
Ķoderu pilskalns jeb Lielā Vīra gulta, Suntažu pagasts, Ogres novads, Rīgas reģ
56.908669777975, 24.761906962679
Veckalns (Sidgundas pilskalns), Sidgunda, Mālpils nov., Rīgas reģions
56.960698524236, 24.926545547568
Mālpils pilskalns, Mālpils, Mālpils nov., Rīgas reģions
57.003518260501, 24.96434073765
Plāteres pilskalns, Madlienas pag., Ogres nov., Rīgas reģ.
56.837754245804, 25.223550894356
Šķērstēnu pilskalns un Baznīckalns, Ķeipenes pag., Ogres nov., Rīgas reģ
56.882342454584, 25.234706519295
Aderkašu pilskalns, Taurupes pag., Ogres nov., Rīgas reģ
56.849079173503, 25.353717813308
Ogres pilskalns, Mazozolu pag., Ogres nov., Rīgas reģ
56.862117872674, 25.466548475724
Uženu pilskalns, Madlienas pag., Ogres nov., Rīgas reģ.
56.770534409439, 25.140778608104
Ogres Kangari(lībiešu pilskalns), Ogre, Ogres nov., Rīgas reģ
56.803718138304, 24.638693727659
Lejaskalnu pilskalns, Tīnūžu pag. Ikšķiles nov. Rīgas reģ.
56.858645571167, 24.473303932111
Spolīškalns (Mūku kalna pilskalns), Salaspils pils.lauku ter., Rīgas reģ.
56.841560330701, 24.400864834681
Paldies Iveta par papildinājumiem!
Sveicināti visi mūsu čaklie Pilskalnu kartes papildinātāji!
Iesūtīti daudzi vērtīgi papildinājumi, tāpēc vajadzētu tos iekļaut Pilskalnu kartē.
Sekojot NeoGeo.lv mērķim par pēc iespējas plašāku ieinteresēto cilvēku līdzdarbošanos, mums vajadzētu brīvprātīgo, kurš apkopotu, pārbaudītu un sakārtotu iesūtīto informāciju.
Tad mēs to ievietotu Pilskalnu kartē.
Lūdzu pieteikties sūtot vēstuli uz info@neogeo.lv.
Lai kopā viss mums izdodas!
Stārastu pilskalns-Skultes pagastā,nav iekļauts kartē!
No somiem te nebija ne smakas,tie ieradās stipri vēlāk.
sdasfdsaddasd linards
Apgūstiet beidzot savas tautas vēsturi.Diemžēl skolās tas nenotiks,šīs zināšanas būs jāmeklē pašiem.Viereiz beigtos tā tumsonība.
Jauki protams ka kāds darbojas šādā virzienā… Tikai uzmanīgāki varētu būt arī lietotāji. Jaunajiem autoriem-ģeogrāfiem jāmācās korekti pasniegt informāciju. Nevajag rakstīt vienā vietā 470 un “pilnīgākā pilskalnu karte”. Citur skaits 289…kas tikai ilustrē cik nepilnvērtīga ir valstiska vietvārdu datu bāze!
Problēmas rodas kad vienas nozares zinātāji sāk nodarboties ar citu zinātni…
ļoti laba ideja, forša karte!
Es domāju ka šo datu bāzi vajadzētu atvērt publiskai rediģēšanai vai radīt iespēju iesūtīt jaunas vietas. Vietām jābūt ar atsaucēm uz publicētiem materiāliem vai ar iesūtītiem pielikumiem.
Labprāt apciemošu pāris pilskalnus!
A kur Grūbeles pilskalns?:)
Pašā Cēsu centrā,Pils parkā, atrodas Riekstu kalns.Kas var būt labāks par šo?
Nepateikšu precīzas koordinātas, bet ir zināms, ka arī Mālpils novadā bija vismaz trīs pilskalni: divi Mālpilī un viens Sidgundā. Kā arī uz Mālpils – Sigulda ceļa, aiz Jūdažiem, tuvāk Mālpilij ceļa malā, ir sens pilskalns.
Un kāpēc par Pušas pilskalnu nav nekā?
Karte nav zemgalu vid.dzelzs laikmeta Sauliesu pilskalna Katlakalna,Rigas raj.Kekavas nov.,Daugavas krasta iepretim Doles salai
Kādēļ nav cēsu pilskalns ? Jebkurā Latvijas vietā, kur ir pilsdrupas ir arī Pilskalns..
viņš nezin,kādai etniskajai gruppai pieder piermie eirāzieši,it kā būtu nezcik varijanti.Bezsmadzeņu vervelēšana.
Tā, ir pagājuši jau vairāki gadi. Vai pilskalnu akrte ir papildināta? Kur var beidzot iegūt pilnīgākus datus?!
Jā , dīvaini, nav arī ne Tukuma pilskalns , ne Kandavas pilskalns un tās ” datu bāzes ”mājas lapā vispār ne Tukuma novads ne pagasti nav iekļauti . Laikam jau esam bez jebkādas vēsturiskas vērtības 🙁
Veckalns – pilskalns Sidgundā, jeb kādreizējā Rikterē:
WGS84 Lat/Lon (dd):
56.96064541946593 24.92643892765045
WGS84 Lat/Lon (dms):
56 57 38.32194 24 55 35.18034
LKS92 E/N:
556337.5967 313387.0007
UTM (WGS84) E/N:
373913.7838 6314918.1230
UTM zona:
35N
http://www.malpils.lv/pub/?id=141
Ja pieņem ka katrā pilskalnā bija 20 dzīvojamās ēkas un katrā dzīvoja vismaz 10 cilvēki ( mamma, tētis, vecmamma, vectēvs, brālis, māsa un kādi četri bērni un to sareizina ar pilskalnu skaitu aptuveni 480 pilskalnu, iznāk ka ap 1000 gadā Latvijā dzīvoja ap 96000 tūkstoš iedzīvotāji, tas nav maz uz tik mazu teritoriju. Tikai jāņem vērā ka Lietuvas Žemaitija un Zemgale vietas nosaukumi bet tauta viena, jo Livonijas dokumentos rakstīts: Leti latgaļi, Leti zemgaļi, Leti krzeme, Leti lībieši. Kapēc, jo visi runāja Latviski bet katrā n vadā bija savādāks dialekts, to arī apliecina izdotie raksti par bībeli Latviešu valodā. Jau 11 gs. īskapi un krustneši saprata ka jāmācās vietējā valoda, kara strīds bija svešas kultūras ieviešana. Ja tas ko es rakstu nav taisnība, tad, kā saglabājās Latviešu valoda līdz mūsdienām no 10 gs. ?
Tikai 17 gs. sāka parādīties etnogrāfiskie tērpi un māzāk tiek staigāts uz elku kokiem, ap šo laiku Latvijā ir noorganizēta tirdzniecība un kuģu būves, kā arī cita veida darbnīcas, tiek intensīvāk apstrādāti lauki. Visam krustu uzlika Austrumu Caru iejaukšanās.
Redzams ka temats tautiešus interesē…
Tikai sajēgas pamaz – “Vietvārdu datu bāze” – tai maz ko var pārmest, jo pilskalniem kā tādiem NOSAUKUMU nav! Ir dažādos veidos pielāgoti tuvāko vietu nosaukumi, kas bieži vien pārklājas un dublējas.
Pa šiem gadiem ikviens varēja atrast vai pats uzzīmēt sev saprotamu karti.
“latvietis” – fantazē – daļa pilskalnu nekad nav tikuši apdzīvoti, citi bijušas viduslaiku muiželes. Un nekad tie VISI nav bijuši apdzīvoti vienlaikus. Te nu ir patērētāju sabiedrības izglitības SISTĒMAS upuru sekas..!
aigars.tev pašam ļoti bēdīgi ar mūsu senču dzīves izpratni.Ļoti bēdīgi.