
Foto: www.flickr.com/photos/gatiuss/
Cik daudz purvu ir Latvijā?
It kā atbildēt uz šo jautājumu nebūtu grūti, jo Latvijas zeme ir pārmērīta un pārskaitīta daudzas reizes, tomēr viennozīmīgu atbildi atrast, kā izrādās, nav tik viegli.
Pēc Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta 2012. gada 1. janvāra datiem Latvijā ir 2 431 km2 purvu jeb purvi aizņem 3,8% no Latvijas teritorijas.
Latvijas Kūdras ražotāju asociācija ziņo, ka purvi Latvijā aizņem ap 6 900 km2 jeb 10,7% no valsts teritorijas. Pie tam KRA par purviem uzskata tikai tās platības, kurās kūdras slānis ir biezāks par 0,3 m un purvi nav mazāki par 1 ha.
Visu šo neskaidrību ar purvu platību noteikšanu Latvijā varētu izskaidrot ar:
1. Apgrūtinātu purvu robežu noteikšana – nevar viennozīmīgi pateikt, kur sākas purvs un kur tas beidzas.
2. Vienu un to pašu teritoriju novērtē dažādi, piemēram, vienam tas ir mitrs mežs, otram – ar mežu apaudzis purvs.
3. Atšķirībām purva noteikšanā gan no bioloģiskā viedokļa, gan no zemes izmantošanas veida.
Tātad jebkurā gadījumā purvu Latvijā ir daudz, un tie ir ievērojama mūsu vides sastāvdaļa.
Kas ir purvs un kā rodas purvi?
Lai sauszemes daļu varētu nodēvēt par purvu, tam ir jāatbilst 3 kritērijiem:
1. Patstāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums.
2. Specifiska augu valsts – aug augi, kam nepieciešams liels daudzums mitruma un tādi augi, kas spēj pielāgoties mitrumam.
3. Kūdras uzkrāšanās.
Latvijā ir divi galvenie purvu veidošanās iemesli:
1. Pārpurvojoties sauszemei
Ja vietās ar līdzenu reljefu vai ieplakās sakrājas ūdens, tad tas var izraisīt izmaiņas augsnes struktūrā (podzolēšanās vai gleja slāņa rašanās), kas izraisa pārpurvošanos. Pārpurvoties var jebkura vieta – tīrumi, atmatas, meži, krūmāji, pļavas un ganības. Teritorijās, kur gadu no gada uzkrājas augu organiskās vielas, var izmainīties augsnes skābums un var sākt ieviesties purva augi. Lielā mitrumā parādās arī sūnas, kas veicina to, ka samazinās gaisa pieeja augsnei. Pārpurvoties var gan applūstošas, gan neapplūstošas teritorijas, ja tās atrodas zemās vietās un gruntsūdens līmenis ir tuvu augsnes virspusei vai virsējie ūdeņi pieplūst no augstākām vietām. Nemitīgais augsnes mitrums aizkavē atmirušo augu sadalīšanos un izveidojas kūdras kārta. Kūdras slānim pieaugot, mainās barības vielu daudzums un līdz ar to arī augu sega. Arī esošo purvu platības var palielināties, ja purva malas applūst ar purva ūdeņiem.
2. Aizaugot un pāraugot ūdenstilpēm
Ja esošajās ūdenstilpēs (ezeros un dīķos) pārlieku intensīvi attīstītās ūdensaugi, tad, krājoties atmirstošām augu atliekām, ūdens daudzums ūdenstilpē pamazām samazinās. Jo mazāk ir ūdens ūdenstilpē un jo seklāks tas ir, jo straujāk ūdenstilpne aizaug. Mitrās ezeru un dīķu malas un piekrastes seklie ūdeņi apaug ar grīšļiem, niedrēm un meldriem. Arī ūdens ķīmiskajam sastāvam ir nozīme ūdeņu aizaugšanā. Dažkārt ūdenstilpēs veidojas atmirušu, bet peldošu augu atlieku salas. Augu radītajā salā uzkrājas minerālvielas, organiskās atliekas, un tās sāk apaugt ar kosām, purvpapardēm un citiem purva augiem. Tā peldošā augu sega pamazām iekaro aizvien jaunas ūdens platības. Vienlaicīgi šī sega ar katru gadu kļūst biezāka un iegrimst aizvien dziļāk, kamēr aizpilda visu ūdens baseinu. Ūdenstilpju aizaugšana un pāraugšana visbiežāk norit vienlaicīgi, tikai viens no šiem veidiem parasti dominē. Parasti ūdenstilpes vairāk aizaug un pāraug no valdošo vēju puses, aizvējā.
Latvijā purvus iedala:
• zemajos jeb zāļu purvos;
• augstajos jeb sūnu purvos;
• pārejas purvos.
Zemie jeb zāļu purvi parasti sastopami upju ielejās, avotu iztekās, ūdenstilpju malās un reljefa pazeminājumos, kuros satek ūdeņi no tuvējās apkārtnes. Zemajos purvos parasti aug dažādi grīšļi, kā arī citi ziedaugi, tāpēc zemos purvus sauc arī par zāļu purviem. Sfagnu sūnas, kas ir tik raksturīgas augstajiem jeb sūnu purviem, zāļu purvos vai nu nav nemaz vai sastopamas ļoti, ļoti maz. Zemajos purvos galvenie kūdras veidotāji ir grīšļi.
Zemie jeb zāļu purvi ūdeni un barības vielas saņem arī no gruntsūdeņiem, savukārt, augstajos jeb sūnu purvos visa barošanās notiek tikai no lietus ūdens.
Zemajos jeb zāļu purvos sastopamas arī sūnas, no kurām raksturīgākās ir atrotītā sirpjlape, parastā dižsirpe, starainā atskabardze, parastā smailzarīte, adiantu spārnene un lielā samtīte. Šīs sūnas parasti ir tumši zaļā, zaļgani brūnā vai brūnā krāsā, atrodamas gan ar ūdeni pilnajās ieplakās, gan arī ciņos starp grīšļiem
Galvenie augi zemajos jeb zāļu purvos ir grīšļi, kā arī niedres, puplakši, meldri, zaļsūnas. Neskarti zemie jeb zāļu purvi var aizaugt ar kārkliem, bērziem un alkšņiem.
Pārmērīgais slapjums nav droša zāļu purva pazīme, jo sausās vasarās šeit var būt arī sauss kā pļavā. Pārējos gada laikos gan te ir samērā slapjš – starp ciņiem ūdens ir vismaz 5 cm dziļš.
Zemajos jeb zāļu purvos nekad neaug dažādas graudzāles. Purvā ir bagātīgs sūnu klājs. Droša purva pazīme ir dažāda biezuma kūdras slānis.
Zāļu purvus tālāk var iedalīt bagātajos zāļu purvos un nabadzīgajos zāļu purvos. Pēc novietojuma vēl izšķir zāļu purvu ieplakas un zāļu purvus ar avotiem.
Augstie jeb sūnu purvi parasti veidojas no zāļu un pārejas purviem. Laika gaitā zemajā vai zāļu purvā kūdra krājas un krājas, tās slānis pamazām kļūst aizvien biezāks un biezāks. Augi, kas uz tā aug, pamazām paceļas aizvien augstāk, jo aizvien biezāks kļūst kūdras slānis zem tiem. Pamazām šī kūdra nosprosto augu saikni ar minerālvielas saturošajiem gruntsūdeņiem, un šie ūdeņi vairs netiek cauri kūdrai līdz augiem. Vienlaicīgi samazinās arī virszemes noteces ūdeņu piekļūšana purvam, jo kūdras slānis ir aizpildījis visu ieplaku un pat pacēlies virs tās.
Augstā jeb sūnu purva augu sega bieži barojas tikai no nokrišņu ūdeņiem. Mitrā klimatā sfagni strauji aug un visa purva virsma paceļas pār apkārtni. Purva centrālā daļa paceļas straujāk, jo sfagni te saņem visu nokrišņu ūdeni, bet gar purva malām ūdens straujāk aiztek. Tādēļ dažreiz sūnu purva virsa atgādina kupolu vai lēcu.
Tā veidojas augstais jeb sūnu purvs, ko sauc arī par lietus purvu, jo tajā aug galvenokārt sfagnu sūnas un purvs ūdeni saņem tikai no atmosfēras nokrišņiem. Turklāt tā kā purva centrālā daļa ir paaugstināta, nokrišņi notek pa purva virsmu uz purva malām.
Kā tad augstais purvs spēj būt tik slapjš, saņemot tik maz ūdens?
Sfagnu sūnām ir dažādi pielāgojumi ūdens uzkrāšanai. Turklāt lielais kūdras slānis zem augiem satur lielu ūdens daudzumu, kas gandrīz nekad neizžūst. Tomēr sausās vasaras dienās augstā jeb sūnu purva virspuse var patiešām izžūt. Tā rezultātā dažviet var atrast uz sfagnu sūnām augošus ķērpjus – sauso vietu iemītniekus.
Augstajos jeb sūnu purvos sastopamie augi ir ļoti pieticīgi – tādi, kuriem ir minimālas prasības pēc minerālvielām. Visbiežāk sastopamie augi un arī galvenie kūdras veidotāji augstajos purvos ir dažādu sugu sfagni. Tipiski sūnu purvu iemītnieki ir arī makstainā spilve, dzērvenes, purva šeihcērija un polijlapu andromeda, virši, apaļlapu rasene. Purva ieplakās un lāmās nereti ir atrodami arī zemo jeb zāļu purvu iemītnieki grīšļi.
Augstajos jeb sūnu purvos raksturīga koku suga ir parastā priede. Nelabvēlīgo augšanas apstākļu dēļ priedes spēj izaugt pavisam nelielas un ir tikai 1 – 3 metru augstas. Tomēr šīs priedes, kaut arī nelielas, var sasniegt 100 – 300 gadu vecumu.
Sūnu purviem raksturīgi ir ciņi, lāmas un ieplakas.
Pārejas purvi ir pārejas stadija no zemā jeb zāļu purva uz augsto jeb sūnu purvu. Tajos sastop gan zāļu purvam, gan sūnu purvam raksturīgās augu sugas. Pārejas purvs tāpat kā zāļu purvs saņem ūdeni un barības vielas arī no gruntsūdens. Taču pārejas purvos biezāka kūdras slāņa dēļ šī barības vielu pieplūde ir traucēta, tādēļ barošanās apstākļi trūcīgāki kā zāļu purvos un ir piemēroti ne tikai zāļu purva augiem, bet arī ļoti pieticīgajām sūnu purva sugām.
Zemajam jeb zāļu purvam ir raksturīgas dažādu sugu grīšļu audzes un tikpat kā nav sfagnu. Sūnu purvam ir raksturīgs sfagnu sugu paklājs un tikpat kā nav grīšļu. Pārejas purvam ir raksturīgi abi – gan grīšļi, gan sfagnu sūnas. Te atrodamas arī zāļu purvam raksturīgās brūnās sūnas.
Kuri ir vislielākie purvi Latvijā?
Purvi ir atrodami jebkurā Latvijas novadā, taču to īpatsvars atšķiras starp valsts reģioniem.
Vislielākie augstie purvi atrodami Latvijas austrumos, centrālajā daļā un Ziemeļvidzemē.
Kā 3 lielākos Latvijas purvus varētu minēt:
1. Teiču purvs

Platība ap 196 km2.
Lielāko daļu jeb aptuveni 99% teritorijas aizņem augstais purvs un tikai 1% ir zemais purvs. Kūdras slāņa vidējais dziļums 4,1 metrs, lielākais dziļums 9,5 metri. Kopējie kūdras krājumi 723,5 miljoni m3 (rūpnieciski izmantojami tikai 12% no kopējiem kūdras krājumiem).
2. Cenas tīrelis
Platība ap 90 km2.
Cenas purvs ir augstais purvs ar pārejas purva fragmentiem.
Vairāk kā 70% no Cenas tīreļa teritorijas ir veikta meliorācija un kūdras ieguve. Šobrīd neskarti palikuši vairs tikai ap 25 km2 no purva un dabas liegumā atrodas 21 km2.
Maksimālais kūdras slāņa biezums Cenas tīrelī ir 6,8 metri.
3. Sedas tīrelis
Platība ap 76 km2.
Pašreiz gandrīz pilnībā ir kūdras ieguvē ir izstrādāts zemais purvs Sedas upes kreisajā krastā. Tam applūstot un aizaugot ar niedrājiem un krūmiem, veidojas plaša dīķu, krūmāju un aizaugošu kūdras frēzlauku ainava.
Latvijas Kūdras ražotāju asociācija informē, ka valstī ir apzināti apmēram 6 800 purvu. Kūdras krājumi purvos sasniedz 1,5 miljardus tonnu. Latvijā atrodas 0,4% no pasaules kūdras krājumiem un pēc kūdras krājumu daudzuma uz 1 iedzīvotāju Latvija ieņem 8. vietu pasaulē.
Latvijā ir apzinātas 9 600 kūdras atradnes un no tām:
• 5 100 ir lielākas par 10 ha,
• 1 100 ir lielākas par 100 ha,
• rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes.
Lai radītu priekšstatu par purvu atrašanās vietām un to nosaukumiem, NeoGeo.lv ir izveidojis Latvijas purvu karti.
Kartes sastādīšanā izmantota „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras” publiskās versijas Vietvārdu datubāzes informācija par aptuveni 1800 Latvijas purviem un to nosaukumiem.
Interesanti, ka to purvu tik daudz. Brīnums, ka vēl negrimstam.
Interesanti, ka Jelgava ir zemākā vieta Latvijā, pat tik zema, ka tur purvi nerodās. Paldies Lielupei!
Starpcitu, pie Valmieras, Bērzaines apkaimē, daudz sīko purveļu. Un visos šajos purveļos ir veco linu mārku vietas. Vai tas tiešām nevienu neinteresē…
Uldi, konkrētus purvus varat minēt (koordinātes)?
paldies NeoGeo par noderīgo karti. lieti noderēs pētniecības darbos.
Blakus Baldonei(1 km attālumā!)atrodas Ceplīšu purvs, pirms 100 gadiem tas kartē atzīmēts kā ezers!
WGS84 Lat/Lon (dd):
56.72989330507419 24.37295436859131
WGS84 Lat/Lon (dms):
56 43 47.61474 24 22 22.6344
LKS92 E/N:
522820.0065 287381.6562
UTM (WGS84) E/N:
339280.5767 6290401.0467
UTM zona:
35N