Latvijā ir 22 upes, kuru kopgarums ir lielāks par 100 km. Šīs upes mēs varētu nosaukt par Latvijas lielajām upēm. Te gan jāpiemin, ka dažām Latvijas lielajām upēm augštece ir citā valstī, tā, piemēram, Daugavai – Krievijā un Baltkrievijā, Ventai, Mēmelei un Svētei – Lietuvā. Savukārt dažām citām upēm lejtece ir citā valstī, piemēram, Rītupei un Ludzai – Krievijā.
Šajā rakstā NeoGeo.lv noskaidro, kuras no Latvijas lielajām upēm ir straujākās un kuras ir ar lēnāko plūdumu.
Tabulā Latvijas lielākās upes ir sagrupētas pēc garuma un ir uzrādīti to garumi, kopējais kritums un vidējais kritums.
| Nr.p.k. | Nosaukums | Garums (km) | Kopējais kritums (m) | Vidējais kritums (cm/km) |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Daugava (kopējais) | |||
| Daugava (Latvijā) | ||||
| 2. | Gauja | |||
| 3. | Venta (kopējais) | |||
| Venta (Latvijā) | ||||
| 4. | Mēmele (kopējais) | |||
| Mēmele (Latvijā) | ||||
| 5. | Ogre | |||
| 6. | Rītupe (kopējais) | |||
| Rītupe (Latvijā) | ||||
| 7. | Mūsa (kopējais) | |||
| Mūsa (Latvijā) | ||||
| 8. | Pededze | |||
| 9. | Ludza (kopējais) | |||
| Ludza (Latvijā) | ||||
| 10. | Iecava | |||
| 11. | Abava | |||
| 12. | Svēte (kopējais) | |||
| Svēte (Latvijā) | ||||
| 13. | Dubna | |||
| 14. | Mazā Jugla | |||
| 15. | Lielupe | |||
| 16. | Rēzekne | |||
| 17. | Malta | |||
| 18. | Aiviekste | |||
| 19. | Dienvidsusēja | |||
| 20. | Misa | |||
| 21. | Bērze | |||
| 22. | Stende |
Latvijas straujāko upju TOP 5
| Nr.p.k. | Nosaukums | Garums (km) | Kopējais kritums (m) | Vidējais kritums (cm/km) |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Ogre | |||
| 2. | Bērze | |||
| 3. | Mazā Jugla | |||
| 4. | Malta | |||
| 5. | Svēte (kopējais) | |||
| Svēte (Latvijā) |
Latvijas straujākā lielā upe ir Ogre, kuras vidējais kritums ir 1,18 m/km.
Lūk, piecas lielās Latvijas upes ar lēnāko straumes plūdumu.
Latvijas lēnāko lielo upju TOP 5
| Nr.p.k. | Nosaukums | Garums (km) | Kopējais kritums (m) | Vidējais kritums (cm/km) |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Lielupe | |||
| 2. | Venta (kopējais) | |||
| Venta (Latvijā) | ||||
| 3. | Aiviekste | |||
| 4. | Mūsa (kopējais) | |||
| Mūsa (Latvijā) | ||||
| 5. | Daugava (kopējais) | |||
| Daugava (Latvijā) |
Latvijas lēnākā lielā upe ir Lielupe, kuras vidējais kritums ir tikai 0,09 m/km.
Protams, ka Latvijā ir daudzas mazākas upes, kuru vidējais kritums ir lielāks nekā straujākajām lielajām upēm.
Lūk, daži piemēri par straujākajām (vidējais kritums) mazajām Latvijas upēm:
Rauna – 3,66 m/km
Amata – 2,92 m/km
Arona – 2,61 m/km
Tirza – 2,31 m/km
Atsevišķos upju posmos kritumi ievērojami pārsniedz upju vidējos kritumus. Tā, piemēram, Aronas upē kritums vietām sasniedz 6 m/km.
Latvijas upes nav kalnu upes, bet nevaram teikt, ka strauji tekošu upju ūdeni mēs nevarētu Latvijā ieraudzīt.
Parasti kritumu gan rēķina m/km, nevis cm/km
Vai Salaca nav Latvijas upe, jebšu nav liela, jebšu viņai nav krituma?
Salaca ir Latvijas upe, kuras garums ir 96 km un vidējais kritums 42 cm/km.
Tā kā tā nav garāka par 100 km un kritums nav īpaši liels.
Salaca nav ne garāka, ne straujāka, tomēr viena no populārākājām upēm laivotājiem
Vēl korektāk būtu jebkuras upes garumu un kritumu mērīt no iztekas punkta līdz ietekai jūrā neatkarīgi no nosaukuma maiņām. Tas, ka Mūsa un Mēmele abas zaudē nosaukumu satekas vietā, ir tikai proza, nevis zinātne. Tad jau Daugavu arī varētu sadalīt pa daļām – līdz Pededzes ietekai, līdz Ogres ietekai utt
Un faktiski ar ŪSK (iecirkņu klasifikatoru) viņas – mūsu UPES – arī ir sadalītas pa gabaliņiem. Ja toponīmisti gadu desmitiem vāca kopā nosaukumus, tad jaunie birokrāti ar vienu vēzienu sanumurē trakāk kā kolchoznieki!
Arvis
Tas, ka Mūsa un Mēmele zaudē nosaukumu pie Bauskas nav proza. Kā var objektīvi spriest par to, kura upe Mēmele vai Mūsa turpinās aiz Bauskas? Tāpēc tās sauc par satekupēm un upei, kas turpinās tālāk dod citu nosaukumu.
Daugavu dalīt līdz Pededzes, Ogres vai pat Aiviekstes ietekai nebūtu korekti, jo upju izmēri ir ievērojami un nerodas pat jautājums, kura upe kurā ietek. Ir skaidrs mazāka upe ietek lielākajā.
Šādam rakstam noteikti vajadzētu pievienot atsauci uz avotiem. Raksts noteikti no tā iegūtu – lasītājs arī.
Upes ir mērītas dažādi un dažādos laikos. To garumi ir mainījušies (sarūkot) pat 2-30% apjomā. Paņemot garumu no vienas grāmatas, kritumu no citas, var nez ko dabūt.
OGREI par izteku var strīdēties vēl šodien, taču NOTEIKTI tās izteka ir ZEM 210 mvjl. Līdz ar iztekas punkta neskaidrību arī garums ir apšaubāms. Savukārt Mazo Juglu var atrast pie 130 mvjl, tātad…
Līgatnes upe ir viena no visstraujākajām vidējā garuma upēm Latvijā. Tās garums ir 31 km, tās vidējais kritums ir 5,8 m/km, bet lejas posmā – 6,6 m/km.
Par Rūju kaut ko arī varat peteikt?
Par RŪJU pamat datus var jebkurš pateikt, bet straujumu tur nemeklē! Ir piemēram tāds rakstnieks Valdis Rūja, un ir vietne upes punkc lv…
Un kā būs ar campo mājaslapā minētajām visekstrēmākajām mazajām upītēm – Nigra un Tartaks? Vismaz blakus Amatai vajadzēja nolikt, tāpat vienreiz gadā laivojamas. Tas nekas, ka Amata tuvāk Rīgai.
Bet raksts labs. Paldies!
No kāda avota upju garumi?
Atbilde felicitai.
Upju garumi – no enciklopēdijām.