Latvijas straujākās un lēnākās lielās upes

Latvijā ir 22 upes, kuru kopgarums ir lielāks par 100 km. Šīs upes mēs varētu nosaukt par Latvijas lielajām upēm. Te gan jāpiemin, ka dažām Latvijas lielajām upēm augštece ir citā valstī, tā, piemēram, Daugavai – Krievijā un Baltkrievijā, Ventai, Mēmelei un Svētei – Lietuvā. Savukārt dažām citām upēm lejtece ir citā valstī, piemēram, Rītupei un Ludzai – Krievijā.

Šajā rakstā NeoGeo.lv noskaidro, kuras no Latvijas lielajām upēm ir straujākās un kuras ir ar lēnāko plūdumu.
Tabulā Latvijas lielākās upes ir sagrupētas pēc garuma un ir uzrādīti to garumi, kopējais kritums un vidējais kritums.

Nr.p.k.NosaukumsGarums (km)Kopējais kritums (m)Vidējais kritums (cm/km)
1.Daugava (kopējais)
1005
221
22
 Daugava (Latvijā)
352
99
28
2.Gauja
452
234
52
3.Venta (kopējais)
346
166
48
 Venta (Latvijā)
178
39
22
4.Mēmele (kopējais)
191
97
51
 Mēmele (Latvijā)
116
58
50
5.Ogre
188
222
118
6.Rītupe (kopējais)
176
90
51
 Rītupe (Latvijā)
74
49
66
7.Mūsa (kopējais)
164
73
45
 Mūsa (Latvijā)
26
7
27
8.Pededze
159
108
68
9.Ludza (kopējais)
155
115
74
 Ludza (Latvijā)
56
43
77
10.Iecava
155
69
45
11.Abava
129
51
40
12.Svēte (kopējais)
123
97
79
 Svēte (Latvijā)
75
63
84
13.Dubna
120
76
63
14.Mazā Jugla
119
112
94
15.Lielupe
119
11
9
16.Rēzekne
116
71
61
17.Malta
115
97
84
18.Aiviekste
114
27
24
19.Dienvidsusēja
114
81
71
20.Misa
108
42
39
21.Bērze
107
108
99
22.Stende
100
78
78

Latvijas straujāko upju TOP 5

Nr.p.k.NosaukumsGarums (km)Kopējais kritums (m)Vidējais kritums (cm/km)
1.Ogre
188
222
118
2.Bērze
107
108
99
3.Mazā Jugla
119
112
94
4.Malta
115
97
84
5.Svēte (kopējais)
123
97
79
 Svēte (Latvijā)
75
63
84


Latvijas straujākā lielā upe ir Ogre, kuras vidējais kritums ir 1,18 m/km.

Ogre pie Lībieškalna. Foto: http://www.panoramio.com/photo/9468332

Lūk, piecas lielās Latvijas upes ar lēnāko straumes plūdumu.

Latvijas lēnāko lielo upju TOP 5

Nr.p.k.NosaukumsGarums (km)Kopējais kritums (m)Vidējais kritums (cm/km)
1.Lielupe
119
11
9
2.Venta (kopējais)
346
166
48
 Venta (Latvijā)
178
39
22
3.Aiviekste
114
27
24
4.Mūsa (kopējais)
164
73
45
 Mūsa (Latvijā)
26
7
27
5.Daugava (kopējais)
1005
221
22
 Daugava (Latvijā)
352
99
28


Latvijas lēnākā lielā upe ir Lielupe, kuras vidējais kritums ir tikai 0,09 m/km.

Lielupe pie Jūrmalas. Foto: https://www.flickr.com/photos/dpav/9053315781

Protams, ka Latvijā ir daudzas mazākas upes, kuru vidējais kritums ir lielāks nekā straujākajām lielajām upēm.

Lūk, daži piemēri par straujākajām (vidējais kritums) mazajām Latvijas upēm:
Rauna – 3,66 m/km
Amata – 2,92 m/km
Arona – 2,61 m/km
Tirza – 2,31 m/km

Atsevišķos upju posmos kritumi ievērojami pārsniedz upju vidējos kritumus. Tā, piemēram, Aronas upē kritums vietām sasniedz 6 m/km.

Rauna pie Raunas Staburaga. Foto: https://www.flickr.com/photos/fox_lv/6209837845/
Amata pavasarī. Foto: https://www.flickr.com/photos/laivunoma/8671971063

Latvijas upes nav kalnu upes, bet nevaram teikt, ka strauji tekošu upju ūdeni mēs nevarētu Latvijā ieraudzīt.

Ziņas izveidotas 444

14 komentāri par “Latvijas straujākās un lēnākās lielās upes

  1. Salaca ir Latvijas upe, kuras garums ir 96 km un vidējais kritums 42 cm/km.
    Tā kā tā nav garāka par 100 km un kritums nav īpaši liels.

  2. Vēl korektāk būtu jebkuras upes garumu un kritumu mērīt no iztekas punkta līdz ietekai jūrā neatkarīgi no nosaukuma maiņām. Tas, ka Mūsa un Mēmele abas zaudē nosaukumu satekas vietā, ir tikai proza, nevis zinātne. Tad jau Daugavu arī varētu sadalīt pa daļām – līdz Pededzes ietekai, līdz Ogres ietekai utt

  3. Un faktiski ar ŪSK (iecirkņu klasifikatoru) viņas – mūsu UPES – arī ir sadalītas pa gabaliņiem. Ja toponīmisti gadu desmitiem vāca kopā nosaukumus, tad jaunie birokrāti ar vienu vēzienu sanumurē trakāk kā kolchoznieki!

  4. Arvis

    Tas, ka Mūsa un Mēmele zaudē nosaukumu pie Bauskas nav proza. Kā var objektīvi spriest par to, kura upe Mēmele vai Mūsa turpinās aiz Bauskas? Tāpēc tās sauc par satekupēm un upei, kas turpinās tālāk dod citu nosaukumu.

    Daugavu dalīt līdz Pededzes, Ogres vai pat Aiviekstes ietekai nebūtu korekti, jo upju izmēri ir ievērojami un nerodas pat jautājums, kura upe kurā ietek. Ir skaidrs mazāka upe ietek lielākajā.

  5. Šādam rakstam noteikti vajadzētu pievienot atsauci uz avotiem. Raksts noteikti no tā iegūtu – lasītājs arī.
    Upes ir mērītas dažādi un dažādos laikos. To garumi ir mainījušies (sarūkot) pat 2-30% apjomā. Paņemot garumu no vienas grāmatas, kritumu no citas, var nez ko dabūt.
    OGREI par izteku var strīdēties vēl šodien, taču NOTEIKTI tās izteka ir ZEM 210 mvjl. Līdz ar iztekas punkta neskaidrību arī garums ir apšaubāms. Savukārt Mazo Juglu var atrast pie 130 mvjl, tātad…

  6. Līgatnes upe ir viena no visstraujākajām vidējā garuma upēm Latvijā. Tās garums ir 31 km, tās vidējais kritums ir 5,8 m/km, bet lejas posmā – 6,6 m/km.

  7. Par RŪJU pamat datus var jebkurš pateikt, bet straujumu tur nemeklē! Ir piemēram tāds rakstnieks Valdis Rūja, un ir vietne upes punkc lv…

  8. Un kā būs ar campo mājaslapā minētajām visekstrēmākajām mazajām upītēm – Nigra un Tartaks? Vismaz blakus Amatai vajadzēja nolikt, tāpat vienreiz gadā laivojamas. Tas nekas, ka Amata tuvāk Rīgai.
    Bet raksts labs. Paldies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Atpakaļ uz augšu