Valstu, pilsētu, ciemu, ezeru, upju un kalnu nosaukumi radušies senākā vai ne tik senā pagātnē. Šos nosaukumus kāds izdomāja, tos sāka lietot saziņā un beigu beigās tie ieguva oficiālu statusu.
Latvijā daļa vietvārdu ir radušies sirmā senatnē, citi salīdzinoši nesen.
Rīgas nosaukums pirmo reizi senajās hronikās ir minēts 1198. gadā. Tiek uzskatīts, ka Rīgas vārds cēlies no Rīdzenes (Rīdziņas) upes, kuras krastā pilsēta radusies. Rīgas nosaukums ir pārdzīvojis savu sākotnējo vārda nesēju, jo šīs upes diemžēl vairs nav.
Vietvārds „Latvija” ir ar salīdzinoši nesenu pagātni mūsdienu Latvijas teritorijas apzīmēšanai parādās tikai 19. gadsimtā. Šo nosaukumu attiecībā uz Kurzemi vispirms sāka lietot lietuvieši. Vēlāk 1857. gadā Juris Alunāns laikrakstā “Inland” ieteica lietot nosaukumu “Latva”. Latviešu literatūrā vārdu “Latvija” pirmie ieviesa jaunlatvieši – Auseklis, Andrejs Pumpurs, Kronvaldu Atis u.c.
Tā tas ir visā pasaulē.
Vairumā gadījumu mēs esam pieraduši, ka latviskos vietvārdus var sastapt tikai Latvijā. Tomēr tā tas nav visos gadījumos.
Vai nu pateicoties mūsu tautiešu ietekmei (piemēram, emigrantu kopienas) vai vienkārši vārdu fonētiskai līdzībai, bet mums tik pierastie un Latvijā bieži lietotie vietvārdi ir sastopami visā pasaulē.
NeoGeo jums piedāvā doties ceļojumā pa visu pasauli un ieraudzīt mūsu Latvijā pazīstamos vietvārdus visos planētas kontinentos.
Vācot informāciju šim rakstam, NeoGeo negaidīti nonāca pie atklājuma.
Vērīgi ieskatieties mūsu kartē (skat. zemāk) par Latvijas vietvārdu izvietojumu pasaulē! Vai nemaniet tur kādu likumsakarību?
NeoGeo pārsteidza salīdzinoši lielais Latvijas vietvārdu daudzums Āfrikas valstī Nigērijā. Tur ir sastopama – Rīga, Durbe, Ape, Aloja, Amata, Ranka, Gauja un Jeri!
Kāpēc tik daudz šo latvisko nosaukumu ir Nigērijā?
Nigērijā dzīvo ļoti daudz tautu – ap 250. Lielākās no tām ir hausi, jorubi, ibo un fulbi. Izvērtējot latvisko nosaukumu izvietojumu Nigērijas tautu apdzīvotajās teritorijās (skatīt → Nigērijas valodu karte), jāsecina, ka tie atrodas dažādu šīs valsts tautu teritorijās.
Visticamāk, mums latviešiem ar Nigērijas tautām ir kopīga fonētiskā skaņu izjūta. Bet varbūt mums ir kāda kopīga sensena pagātne?
Kā domājat jūs?
Materiāla sagatavošanā izmantotie resursi: http://www.geonames.org/
vēl jau ir Kurzemes starptautiski zināmais nosaukums “Courland” http://ej.uz/Courland … 🙂
Ogre, Ape – tie jau angļu vārdi
Jeri – tas jau arī nekāds latviskais nav
Varbūt šī grāmata viesīs kādu skaidrību šajā sakarā:
http://www.aisbergs.lv/?cat=114
Paldies 2M, par lielisku informāciju!
Kruti, bet kā ar tulkojumu, kā var izvērtēt, kāda ir atbilstība?
Par Rīgas nosaukumu Krievijā diezgan skaidrs
Nu par lielu daļu D-Amerikas LV vietvārdiem(Gauja, Venta utt) jāpateicas Laimim.
raksta gaujart, izrunā gožār
Piekrītu Anonymous, ka tik daudz Rīgas Krievijā ir viegli izskaidrojamas – ja miestā bijusi liela labības klēts (riga), tad bieži tas ir devis nosaukumu visam ciemam.
Ape ir arī pērtiķis
Ogre ir kautkāds briesmonis
Baloži – ir putns