Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) jau kopš 2020. gada atvērtos datus ir publicējusi digitālā reljefa modeļa un digitālā augstuma modeļa pamatdatus, kas ir sagatavoti no 2013. – 2024. gados veiktās aerolāzerskenēšanas datiem. Līdz ar to visiem interesentiem izmantošanai bez ierobežojumiem šie dati ir pieejami par visu Latvijas teritoriju.
LĢIA uzsāktais Latvijas vienlaidu aerolāzerskenēšanas projekts sākās 2013. gada rudenī, kad no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LĢIA tika piešķirts finansējums un dots uzdevums nodrošināt aerolāzerskenēšanu atsevišķās Daugavas upes baseina teritorijās, kurās 2013. gada pavasara plūdos tika radīti lielākie postījumi – Daugavas upei posmā no Kaplavas Krāslavas novadā līdz Rīgas HES un Ogres upei posmā no Līčupes līdz grīvai. Nākamajos gados aerolāzerskenēšanas darbi tika veikti citām Latvijas teritorijas daļām un aerolāzerskenēšanas darbu 1. cikla pēdējais posms tika pabeigts 2019. gadā, kad noskenēja atlikušos 11 635 km2 Ziemeļvidzemes teritorijā.
Latvijas teritorijas aerolāzerskenēšana tika veikta ar augstu precizitāti, jo tai bija jānodrošina pietiekama reljefa datu precizitāte, jau sākot ar mērogu 1:2 000. Vidējais punktu blīvums ir no 4 – 6 punktiem uz 1 m2, bet zemes virsmas punktu skaits – ne mazāk kā 1,5 punkti uz 1 m2. Datu precizitātes radītāji (ar 95% ticamības līmeni) pret valsts ģeodēzisko tīklu bija sekojoši: vertikālā precizitāte ne sliktāka kā 12 cm, horizontālā precizitāte ne sliktāka kā 36 cm.
Datu apstrādes tehnoloģija balstījās uz iegūto lāzerskenēšanas punktu automātisku klasificēšanu vairākos līmeņos:
- zemes punkti,
- zemā veģetācija (zāle);
- vidējā veģetācija (krūmi, zemie koki);
- augstā veģetācija (augsti koki);
- būves.
Lai iegūtu pēc iespējas precīzāku reljefa modeli, zemes punkti tika vēl papildus manuāli precizēti. No digitālā augstuma modeļa datiem pamatā tiek sagatavoti divi galvenie produkti:
- digitālais reljefa modelis, kas raksturo pašu zemes virsmu jeb reljefu;
- digitālais virsmas modelis, kas raksturo zemes virsmu ar visiem uz tā esošajiem objektiem – veģetāciju, būvēm, transporta infrastruktūras objektiem u.c.
Šo abu modeļu vizualizācijas ir publicētas LĢIA Karšu pārlūkā https://www.lgia.gov.lv/lv/karsu-parluks
2022. gadā LĢIA uzsāka vienlaidus Latvijas teritorijas aerolāzerskenēšanas 2. cikla darbus Kurzemē ar mērķi veikt atkārtotu aerolāzerskenēšanas datu ieguvi visai Latvijas teritorijai 6 gadu laikā. Šie darbi turpinājās arī 2023. un 2024. gadā Zemgalē un Latvijas centrālajā daļā, taču ar 2025. gadu Latvijas teritorijas vienlaidu aerolāzerskenēšanas 2. cikls tika apturēts, jo LĢIA tika samazināts valsts budžeta finansējums. Līdz 2025. gadam Latvijas teritorijas vienlaidu aerolāzerskenēšanas 2. cikla ietvaros iegūti dati par 32 300 km² teritoriju, faktiski vienai pusei no valsts teritorijas.
No 2025. gada vidus lietotājiem ir pieejami visi aktualizētie digitālā augstuma modeļa un digitālā reljefa modeļa pamatdati, kas ietver arī aerolāzerskenēšanas 2. cikla ietvaros iegūtos datus.
Aerolāzerskenēšanas datiem ir ļoti plašs pielietojums. Tos, apstrādājot ar speciālu programmatūru, var izmantot daudzās nozarēs – no inženierijas un infrastruktūras dizaina līdz lidojuma simulācijām, inteliģentām transporta sistēmām, arheoloģijai, precīzajai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.
Piemēram, digitālo reljefa modeli var izmantot, lai veiktu pētījumus ģeomorfoloģijā, veiktu plūdu modelēšanu. Savukārt, analizējot digitālā virsmas modeļa datus, var izskaidrot parādības, kas notiek uz Zemes virsmas, lai pieņemtu lēmumus par vides problēmām. Digitālā virsmas modeļa datus plaši pielieto arī komunikāciju torņu izvietošanā, lai noskaidrotu iespējami labāko teritorijas pārklājumu.
No jaunā digitālā reljefa modeļa datiem tiek izgatavoti horizontāļu slāņi ar mēroga 1:10 000, 1:25 000 un 1:50 000 detalizāciju, ar ko pakāpeniski LĢIA topogrāfiskajās kartēs tiek aizstāta novecojusi reljefa informācija.
Salīdzinot jaunos aerolāzerskenēšanas datus ar reljefa informāciju agrāk izdotajās kartēs, var secināt, ka reljefa datu precizitāte ir īpaši uzlabojusies teritorijās, ko klāj veģetācija (mežs, krūmi) un cilvēka intensīvas darbības teritorijās.
NeoGeo.lv parādīs saviem lasītājiem dažus interesantus piemērus, kas uzrāda digitālā reljefa modeļa datu izmantošanas priekšrocības.
