
71% planētas Zeme virsmas klāj ūdens – lielākā daļa ir okeāni un jūras. Šī iemesla dēļ meteorīta nokrišanas ūdenī varbūtība ir aptuveni 2,5 reizes lielāka nekā uz sauszemes.
NeoGeo savos iepriekšējos rakstos jau aprakstīja četru dažāda izmēra meteorītu nokrišanas scenārijus Latvijas teritorijā uz sauszemes. Tagad pienācis laiks iepazīstināt NeoGeo lasītājus ar aprakstu par to, kas notiktu, ja liela izmēra meteorīts iekristu jūrā netālu no Latvijas krastiem.
Iesākumā nedaudz informācijas par to, kas notiek, ja okeānā vai jūrā iekrīt milzu meteorīts. Protams, ka lielākā lasītāju daļa uzreiz minētu – liela meteorīta kritiens ūdenī izraisītu milzīgus viļņus, kas trauktos uz okeāna vai jūras krastu. Tā tiešām ir taisnība!
Kā rodas cunami? Cik lieli ir cunami viļņi? Kādus postījumus tie nestu?
Milzīgu viļņu rašanās pasaules okeānos un jūrās nav reta parādība. Šādus viļņus sauc par cunami un tie var rasties vairāku iemeslu dēļ:
• zemestrīces;
• vulkānu izvirdumi;
• lieli zemes nogruvumi vai noslīdeņi ūdens tuvumā;
• lielas jaudas zemūdens sprādzieni;
• lielu meteorītu kritieni ūdenī.
Daži vēsturiski piemēri par cunami, ko radīja dabas un arī cilvēku izraisīti faktori.
Zemestrīces izraisītais cunami, kas ir visplašāk zināmais un arī vispostošākais, notika 2004. gada 24. decembrī. Par iemeslu tam bija ap 9 balles pēc Rihtera skalas spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās Indijas okeānā netālu no Sumatras salas. Šī zemestrīce izsauca arī cunami, kura viļņi sasniedza pat 30 metru augstumu. Milzīgie viļņi pārpludināja Sumatras piekrasti, Malaizijas, Taizemes, Šrilankas, Indijas un pat Āfrikas krastus. Cunami bija izjūtams pat 5000 km no zemestrīces epicentra. Cunami rezultātā bojā gāja ap 280 000 cilvēku, bet ievainoti un bez pajumtes palika vairāk kā miljons cilvēku.
Vulkāna izvirduma izraisīts cunami notika 1883. gadā, kad uzsprāga Krakatau vulkāns Indonēzijā. Vulkāna sprādziena jauda tiek vērtēta ap 200 megatonnas trotila ekvivalenta (TNT). Vulkāniskā sprādziena rezultātā putekļi, gāzes, pelni un akmeņi tika uzsviesti pat vairāk kā 70 km augstumā. Izvirduma laikā izsviestais akmeņu, pelnu, lavas un citu daļiņu kopējais apjoms bija ap 18 km3. Vulkāna Krakatau sprādziena rezultātā izveidojās milzīgs cunami ar līdz 30 m augstiem viļņiem, kas iznīcināja ap 300 pilsētas un ciematus visapkārt Indijas okeānam. Bojā gāja vairāk kā 36 000 iedzīvotāju.
Liela zemes nogruvuma rezultātā radīts cunami parasti notiek vienlaicīgi ar zemestrīces vai vulkāna izvirduma izraisīto efektu. Šāds notikums notika 1958. gadā ASV Aļaskas līča fjordā (Lituya Bay). Zemestrīces ietekmē no ledāja kalnos atdalījās liels ledus un kalna iežu masīvs, kas iegāzās okeānā, radot 60 m (!!!) augstu cunami. Tā kā tas notika mazapdzīvotā reģionā. Tad bojā gāja tikai 2 cilvēki, taču notika grandiozi postījumi apkārtnes florai un faunai.
Lielas jaudas zemūdens sprādzieni, kuru rezultātā ir radušies cunami, ir notikuši, veicot atomsprādzienu izmēģinājumus. Šādi zemūdens sprādzieni (kopā 23 sprādzieni) tika veikti laika posmā no 1946. gada līdz 1958. gadam Mikronēzijas salu Bikini atolā. Tā vienā šādā 20 kilotonnu trotila ekvivalenta (TNT) zemūdens sprādzienā 61 m dziļumā tika radīti cunami viļņi, kas 300 m attālumā no sprādziena centra bija 31 m augsti, 1,8 km attālumā – 5,5 m augsti un 3,7 km attālumā – 3 m augsti.
Meteorīta nokrišanas radīts cunami nav oficiāli fiksēts pēdējās tūkstošgades vēsturē, taču zinātnieki uzskata, ka pirms 65 miljoniem gadu, nokrītot milzu meteorītam Meksikas līcī, bija radies grandiozs cunami, kas izraisīja katastrofālus postījumus visos Meksikas līča krastos.
Liela meteorīta iekrišanas sekas ūdenī varētu salīdzināt ar zemūdens atombumbas izraisīta sprādziena efektu.
Ir notikuši plaši zinātniskie pētījumi, kuri veikti īpaši militārajā jomā, lai aprakstītu un noteiktu ūdens viļņu rašanos un to raksturojumus, kas rodas zemūdens sprādzienu rezultātā. NeoGeo izmantoja šo pētījumu rezultātus, lai izprastu, noteiktu un aprakstītu notikumu gaitu, ko radītu liela izmēra meteorīta iekrišana jūrā, un tā radītās sekas.
Milzu viļņu (cunami) rašanās jūrā vai okeānā meteorīta krišanas epicentrā ir atkarīga no sekojošiem faktoriem:
• meteorīta raksturojuma (izmērs, svars, ķīmiskais sastāvs, krišanas ātrums un leņķis);
• meteorīta krišanas rezultātā radušās eksplozijas jaudas;
• ūdens dziļums meteorīta krišanas vietā;
• jūras (okeāna) dibena grunts sastāvs (smilts, dūņas, akmeņi, klints) meteorīta krišanas vietā.
Jo lielāks ir meteorīta izmērs, svars, blīvums un krišanas ātrums, jo lielāka ir tā kinētiskā enerģija, kas trieciena brīdī pret ūdeni (seklākās vietās arī pret jūras vai okeāna dibenu) pārvēršas eksplozijā – rodas milzīgs triecienvilnis un izdalās siltumenerģija.
Arī ūdens dziļumam meteorīta krišanas vietā ir būtiska nozīme cunami veidošanās procesā. Jo ūdens ir seklāks, jo lielāka ir jūras (okeāna) dibena ietekme uz viļņu veidošanos. Jo ūdens ir dziļāks meteorīta krišanas vietā, jo lielāka enerģijas daļa tiek novirzīta uz cunami rašanos.
Nozīme ir arī jūras (okeāna) dibena grunts sastāvam. Jo tas ir mīkstāks (smilts, dūņas), jo lielāka enerģijas daļa tiek novirzīta zemūdens krātera izveidei. Ietekmi rada arī jūras (okeāna) dibena slīpums un ūdens straumes.
Kartē norādīta vieta Klusajā okeānā, kurā pēc krievu zinātnieku domām nokritis apmēram 500 metrus diametrā liels meteorīts. Sīkāk ar šo hipotēzi var iepazīties šeit.
He he, beidzot raxts ko gaidiju, Paldies.
Interesanta animācija par Zemes sadursmi ar ~500 km objektu
http://www.youtube.com/watch?v=hTKau14cvQ4
Cik vienmēr skatos tās animācijas, tad tie asteorīdi ir vienmēr apaļi, gluži kā no Zvaigžnu Kariem ņemti Death Stāri. 😉 Tas uzjautrina. 😉
ko sis metroids var izraisit