
Latvija uz 10 ballu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu pārgāja gandrīz pirms 20 gadiem jeb 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Līdz tam mēs Latvijā lietojām tik daudziem vēl ierasto 5 ballu vērtēšanas sistēmu.
Mācību sasniegumu vērtēšana Latvijā tiek veikta 10 ballu skalā, vadoties pēc šādiem kritērijiem:
• iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;
• iegūtās prasmes un iemaņas;
• attieksme pret mācīšanos;
• mācību sasniegumu attīstības dinamika.
Ja kārtējā pārbaudē nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, skolotājs mācību sasniegumus var vērtēt ar „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.
10 ballu vērtēšanas skalas skaidrojumi
Atzīme | Skaidrojums (iekavās angliski) | |
---|---|---|
Latvijā ik pa brīdim atjaunojas diskusijas par esošo mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu. Virmo dažādi viedokļi gan skolotājiem, gan skolēniem un vecākiem.
Lūk, dažas no dzirdēto diskusiju tēmām:
1. Viena skolotāja visiem liek desmit. Otra skolotāja saka, ka 10 ir Dievam, 9- viņai un 8 – visgudrākajam bērnam. Tā nu skolēni dzīvo ar saviem 6 un 7, saņemot pārmetumus no vecākiem.
2. Negatīvo vērtējumu (1 – 3 balles) nedrīkst izmantot kā soda rīku, piemēram, par neattaisnotu prombūtni stundas laikā. Šādi aizvien rīkojas daži pedagogi, un šādi tiek nepamatoti samazināta vidējā atzīme.
3. Ārvalstīs sasniegumu līmeņus apzīmē ar burtiem – un ar tiem nevar veikt aritmētiskas darbības kā ar skaitļiem. Nav tādas vidējās atzīmes!
4. Mēs skolā bieži spriežam, ka vērtēt mūziku, vizuālo mākslu un sportu ar atzīmēm vispār nav godīgi. Tās ir katra individuālās spējas. Šie priekšmeti skolā vairāk ir domāti, lai sevi daudzpusīgi pilnveidotu, bet to vērtēšanu varētu aizstāt, piemēram, ar ieskaitīts un neieskaitīts. Tie, kas vēlas šīs prasmes sevī attīstīt, var doties uz mākslas, mūzikas vai sporta skolām.
5. Atšķirīgā mācību sasniegumu interpretācija raisa nepatīkamus pārdzīvojumus bērnam un vecākiem, rada šķēršļus godīgai konkurencei skolu un augstskolu beidzēju vidū, jo zaudētāji ir ”stingrāko” skolu audzēkņi.
Kā mācību sasniegumi skolās tiek vērtēti citās pasaules valstīs?
Austrija
5 ballu vērtēšanas sistēma (1 – vislabākā atzīme, bet 5 – vissliktākā).
1 – lieliski
2 – labi
3 – apmierinoši
4 – pietiekami
5 – nepietiekami
Albānija
10 ballu vērtēšanas sistēma. Var lietot arī skaitļus ar decimāldaļām līdz 2 skaitļiem aiz komata.
10,00 – lieliski
8,00 – 9,99 – ļoti labi
6,00 – 7,99 – labi
5,00 – 5,99 – apmierinoši
0,00 – 4,99 – neapmierinoši
Bulgārija
5 ballu vērtēšanas sistēma (6 – vislabākā atzīme, bet 2 – vissliktākā).
6 – lieliski
5 – ļoti labi
4 – labi
3 – vidēji
2 – vāji
Horvātija
5 ballu vērtēšanas sistēma (5 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā).
5 – lieliski
4 – ļoti labi
3 – labi
2 – apmierinoši
1 – neapmierinoši
Ungārija
5 ballu vērtēšanas sistēma (5 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā). Var tikt lietots arī novērtējums starp ballēm, piemēram, 3,5 vai 4/5.
5 – lieliski
4 – labi
3 – apmierinoši
2 – zemāk par vidējo
1 – neapmierinoši
Čehija
5 ballu vērtēšanas sistēma (5 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā).
5 – lieliski
4 – slavējami
3 – labi
2 – apmierinoši
1 – neapmierinoši
Somija
Vēsturiski izveidojusies 11 ballu vērtēšanas sistēma (10 – vislabākā atzīme, bet 0 – vissliktākā), taču pēdējā laikā balles no 0 – 3 ir atmestas un netiek lietotas. Var tikt lietots arī novērtējums starp ballēm, piemēram, 9+ vai pat 10+.
10 – izcili
9 – ļoti labi
8 – labi
7 – apmierinoši
6 – vidēji
5 – vāji
4 – neapmierinoši
Vācija
6 ballu vērtēšanas sistēma (1 – vislabākā atzīme, bet 6 – vissliktākā).
1 – teicami
2 – labi
3 – pietiekami
4 – apmierinoši
5 – neapmierinoši
6 – ļoti slikti
Francija
20 ballu vērtēšanas sistēma tiek lietota vidusskolās, bet 10 ballu vai burtu – pamatskolās.
16 – 20 – ļoti labi
14 – 15 – labi
12 – 13 – apmierinoši
10 – 11 – pareizi
0 – 9 – nepietiekami
Īrija
Izmanto burtu vērtēšanas sistēmu. Tā var tikt arī izvērsta, pievienojot burtiem indeksus, piemēram, B1 (augstāks novērtējums) un B2 (zemāks novērtējums).
A – teicami
B – ļoti labi
C – labi
D – nokārtots
E – nesekmīgs (25 – 39%)
F – nesekmīgs (0 – 24%)
NG – necienīgs novērtējums
Lietuva
10 ballu vērtēšanas sistēma (10 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā). Sākumskolā un arī dažos priekšmetos, piemēram, sports un mūzika var tikt lietoti arī burti, kas nozīmē „ļoti labi”, „labi”, nepietiekami”, „pieņemts”, „nav pieņemts”.
Igaunija
5 ballu vērtēšanas sistēma (5 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā).
5 – ļoti labi
4 – labi
3 – viduvēji
2 – nepietiekoši
1 – vāji
Nīderlande
10 ballu vērtēšanas sistēma (10 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā).
Norvēģija
Pamatskolā (6 – 13 gadi) netiek lietota ne ballu, ne burtu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma. Par katru skolnieku skolotājs raksta individuālu komentāru un mācību rezultātu atskaiti.
Vidusskolā (13 – 16 – 19 gadi) izmanto 6 ballu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu (6 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā). Var tikt lietots arī novērtējums starp ballēm, piemēram, 5/6 vai 4/5.
Rumānija
Pamatskolā izmanto burtu vērtēšanas sistēmu.
FB – ļoti labi
B – labi
S – pietiekami
I – nepietiekami
Vidusskolās izmanto 10 ballu vērtēšanas sistēmu (10 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā).
10 – izcili
9 – ļoti labi
8 – labi
6 – 7 – viduvēji
5 – pietiekami
1 – 4 – neapmierinoši (1 dod par krāpšanos)
Krievija
5 ballu vērtēšanas sistēma (5 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā).
Atzīmēm var pievienot arī papildus vērtējumu, piemēram, 3+ ir labāks pa 3, bet sliktāks nekā 4-.
Baltkrievija
10 ballu vērtēšanas sistēma (10 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā).
Ukraina
12 ballu vērtēšanas sistēma (12 – vislabākā atzīme, bet 1 – vissliktākā).
12 atbilst 5+ vecajā padomju vērtēšanas sistēmā
11 = 5
10 = 5-
9 = 4+
8 = 4
7 = 4-
6 = 3+
5 = 3
4 = 3-
3 = 2+
2 = 2
1 = 1
ASV
Izmanto burtu vērtēšanas sistēmu. Tā var tikt arī izvērsta, pievienojot burtiem + un -, piemēram, B+ vai C-. Ir dažas atšķirības mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmās starp dažādiem ASV štatiem.
A – 90% – 100% apguve
B – 80% – 89%
C – 70% – 79%
D – 65% – 69%
E/F – 0% – 64%
Kanāda
Izmanto burtu vērtēšanas sistēmu. Tā var tikt arī izvērsta, pievienojot burtiem + un -, piemēram, B+ vai C-. Ir dažas atšķirības mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmās starp dažādām Kanādas provincēm un teritorijām.
Kā redzams, cik valstu tik dažādu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu.
Katra valsts izmanto savu sistēmu, taču galvenais ir tas, lai tiktu nodrošināts vienots skatījums un atšifrējums katram novērtējumam (skaitlim vai burtam).
Bērnu mācību sasniegumi ir jāvērtē, taču tas ir jādara gudri un pārdomāti.
Pats piedzīvoju kad pārgāja no 5 uz 10 baļļu sistēmu.
Kad tiek kur jautāts tieši kāpēc uz 10 ballēm, neviens konkrēti neatbild, tikai garas izplūdušas runas. Bet kur iemesls? Pamatojums?
Es ar mācījos gan pie piecinieku, gan desmitnieku sistēmas. Un atzīstu, ka vecā sistēma bija labāka, jo tagad desmietnieku tiešām daži skolotāji neliek vispār, bet citi bez problēmām. Vecajā sistēmā viss bija vienkārši – trīs sekmīgas atzīmes – teicami, labi, un apmierinoši. Ja vajag smalkāk, tad taču skolotājs var brīvi izteikt savas piezīmes.
Visus savsu skolas gadus esmu mācījusies 10 ballu sistēma un nekad man nav bijušas grūtības šo sistēmu saprast.
Tagad mācos Horvātijā un šeit 5 ballu sistēma. Nopelnīju pirmajā testā 3. Nevaru saprats vai par atzīmi būr apmierinātai vai mēģināt pārrakstīt! Bet laikam jau viss kārtībā jo 3 Horvātījā nozīmē to pašu kas Latvijā 10 ballu sistēmā 7.
Tā kā 5 ballu sistēma ir nejēdzīga!
Dānijā ir 7 ballu sistēma, nevaru pierast.
Un arī liekas, ka mākslas priekšmetus īsti vērtēt nevar!
Desmit ballu sistēma viennozīmīgi ir objektīvāka un precīzāk norāda skolēna zināšanu līmeni.
Čehijā vislabākā atzīme ir -1, bet vissliktākā – 5…….
Čehijā vislabākā atzīme ir -1, bet vissliktākā – 5…….
Vācijas atzīmes tulkotas ar kļūdām.
Kāpēc publicē, ja nezina?