Vismaz dažus Mērfija likumus no galvas zina ikviens no mums. Un lai cik tas dīvaini neizliktos, bet šie likumi ļoti bieži dzīvē darbojas!
Kā radušies Mērfija likumi?
Kas ir Mērfija likumu autors?
Mērfija likumu rašanās un attīstība sākās no reālas personas – Edvarda Mērfija (Edward Aloysius Murphy, Jr.) (1919. – 1990).
1949. gadā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Edvarda gaisa spēku bāzē (Edwards Air Force Base) tika veikti pētījumi par lidmašīnu avāriju cēloņiem. Edvards Mērfijs bija armijas aviācijas kapteinis un dienēja šajā bāzē. Viņš strādāja pie projekta, kura mērķis bija noskaidrot maksimālās pārslodzes, kuras ir spējīgi izturēt lidotāji.
Kādā darba procesā, izvērtējot kādas laboratorijas tehniķu darbu, Edvards Mērfijs izteicās, ka, ja kaut ko var nepareizi izdarīt, tad šie tehniķi tieši tā arī izdarīs (Mērfija likums: „Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”). Šajā brīdī iedarbinātais lidmašīnas dzinējs sāka griezt propelleru pretējā virzienā, jo tehniķi bija nepareizi savienojuši detaļas.
Edvards Mērfijs savā darba procesā arvien turpināja izteikt dažādus asprātīgus izteicienus par visādām kļūdām un nepilnībām, kuras piemeklēja izpētes projektu. Projekta vadītājs šos izteicienus ievēroja un sāka dēvēt par „Mērfija likumiem”.
Izmēģinājumu projektam noslēdzoties, kādā no preses konferencēm tika pieminēti un uzskaitīti „Mērfija likumi”, kurus uzklausot un ievērojot tika veicināta veiksmīga projekta realizācija. Tā Edvarda Mērfija izteicieni (Mērfija likumi) nonāca preses uzmanības lokā, un turpmākajos mēnešos šos Mērfija likumus sāka plaši izmantot dažādās reklāmās. Mērfija likumi uzsāka savu dzīvi aizvien plašākā sabiedrībā.
Laikam ritot, Mērfija likumu saraksts papildinājās ar jauniem izteicieniem, kuru autors bija ne tikai Edvards Mērfijs, bet daudzi citi gan zināmi, gan nezināmi autori.
Visus Mērfija likumus apvieno viena kopīga doma – tie asprātīgi un kodolīgi izskaidro jums tos cēloņus, kāpēc jūsu dzīvē vai gaitās notiek ne tā, kā gribētos.
Nobeigumā daži Mērfija likumi par dabu un ap to saistītām lietām:
KELLIJA ORIENTĒŠANĀS LIKUMS
Ikvienas kartes nozīmīgākais punkts atrodas uz locījuma vietas.
FAULERA PIEZĪME
Vienīgā dabas kļūda ir cilvēks.
KLIPŠTEINA LIKUMS
Mērvienības vienmēr tiek un tiks izteiktas dzīvē visgrūtāk pielietojamos lielumos. Ātrumu, piemēram, iespējams izteikt attiecībā: astoņjūdze pret divām nedēļām.
FLAGA LIKUMS
Tikai brīdī, kad tev vajag piesist pie koka, tu saproti, ka pasaule patiesībā sastāv no metāla un plastmasas.
FULTONA GRAVITĀTES LIKUMS
Zaudējumi, kas radīsies, ķerot krītošu priekšmetu, būs lielāki nekā tad, ja tu šim priekšmetam vienkārši ļausi nokrist.
BALANSA RELATIVITĀTES LIKUMS
Minūtes ilgums ir atkarīgs no tā, kurā tualetes durvju pusē tu atrodies.
JUNGA LIKUMS
Koku taisnu var turēt arī mirusi koksne.
BRITA ISTABAS AUGU POSTULĀTS
Istabas auga dzīves ilgums ir apgriezti proporcionāls tā cenai un tieši proporcionāls tā pretīgajam izskatam.
MAZPAZĪSTAMAIS ŅŪTONA SEPTĪTAIS LIKUMS
Putns rokās rada lielāku drošības izjūtu nekā tas, kas lido virs galvas.
ŠĒRMANA PRESES KONFERENČU NOTEIKUMS
Allaž tiks izplatīts izdevīgākais katastrofas cēloņu skaidrojums.
MILLERA LIKUMS
Tu nevari zināt, cik peļķe ir dziļa, ja neesi tajā iekāpis.
KEMPBELA LIKUMS
Dabai riebjas apātiski pētnieki.
PAROCĪGS CEĻVEDIS MODERNAJĀ ZINĀTNĒ
Ja tas ir zaļš vai kustas, – tā ir bioloģija.
Ja tas smird, – tā ir ķīmija.
Ja tas nedarbojas, – tā ir fizika.
Ja tas ir neizprotams, – tā ir matemātika.
Ja tam nav nekādas jēgas, – tā ir ekonomika vai psiholoģija.
UZTICAMĪBAS PRINCIPS
Atšķirība starp dabas likumiem un Mērfija likumiem: dabas likumi garantē to, ka visi procesi allaž saies grīstē vienā veidā.
DARVINA LIKUMS
Ja būs iespējams, daba tev melos, skatoties tieši acīs.
LINEĀLA NOTEIKUMS
Taisna līnija nemaz nepastāv.
LENGSEMA ORNITOLOĢIJAS AKSIOMA
Ir grūti lidot līdz ar ērgļiem, ja tu strādā ar tītariem.
TĪSENA GASTRONOMIJAS LIKUMS
Sviesta cietības pakāpe ir tieši proporcionāla maizes mīkstumam.
REINOLDA KLIMATA LIKUMS
Vēja ātrums aug, līdz ar frizūras izmaksām.
GULTAS BIEDRU NOTEIKUMS
Cilvēks, kurš krāc, parasti aizmieg pirmais.
BEKHEPA LIKUMS
Skaistums, reizināts ar smadzeņu daudzumu, ir konstanta vērtība.
RITEŅBRAUKŠANAS LIKUMS
Neatkarīgi no braukšanas virziena ceļš vienmēr ved augšā kalnā un pret vēju.
BANĀNA PRINCIPS
Ja tu nopirksi nenogatavojušos banānus vai avokado, tie visi tiks apēsti, pirms paspēs nogatavoties.
Ja tu nopirksi nogatavojušos banānus vai avokado, tie sabojāsies, pirms tu tos paspēsi apēst.
PATOLOĢIJAS PIRMAIS LIKUMS
Vislabāk iemītās takas neved nekur.
HĀRTLIJA OTRAIS LIKUMS
Zirgu aizvest līdz upei nav liela māka, bet, ja spēsi viņu piespiest peldēt uz muguras, tas jau būs sasniegums.
MAČA LIKUMS
Briesmīgas beigas ir labākas nekā briesmas bez beigām.
1. Mērfijs bija optimists.
2. Lēni braucošo automašīnu jūs panāksiet vienīgā apdzīšanai derīgā ceļa posma beigās.
Visiem šiem likumiem atbilst viens psiholoģijā lietots likums: “Autobuss [vai tramvajs/trolejbuss] vienā virzienā”.
Tātad, pieturā gaidot savu autobusu, cilvēks ar nepacietību pamana, ja kāds autobuss aizbrauc pretējā virzienā. Bet, kad pienāk viņam vajadzīgais, tad uzmanību jau pievērš iekāpšanas un braukšanas procesam. Rezultātā atmiņā saglabājas iluzors priekšstats, ka pretējā virzienā aizbrauca vairāk autobusu, nekā vajadzīgajā virzienā. Kaut arī faktiski tie autobusi iet savā maršrutā uz riņķi. Proti – emocionālā atmiņa mums darbojas tā, ka vairāk tajā iespiežas tie notikumi, kas cilvēkam rada nepatiku, nekā emocionāli neitrālie notikumi. Tāda dabiskā izdzīvošanas stratēģija tad nu arī nozīmīgi veido mūsu priekšstatus par pasauli. Tie cilvēki, kuriem nav attīstīta racionāli kritiskā domāšana, var arī noticēt šādām ilūzijām, ka apkārtējā pasaule ir apdraudoša, līdz ar to paši sevī veicinot negatīvismu. Sevišķi tas pastiprinās ar vecumu. Domājoši cilvēki, protams, tāds “sakritības” uztver ar humoru.
neredzeju ka butu pieminets sviestmaizes likums
Labs!
Es Mērfija likumus turu plauktā, un brīžos kad liekas ka pacietības mērs jau sasniedzis kritisko masu – palasu. Ticiet man, tas palīdz atgūt optimismu!
LENGSEMA ORNITOLOĢIJAS AKSIOMA
Ir grūti lidot līdz ar ērgļiem, ja tu strādā ar tītariem.
Šo vrētu pielikt skolā skolotāju istabā pie sienas.
Vai kādam Mērfija likumi un citi še aprakstītie aforismi ir palīdzējuši dzīvē, vai tikai kalpo kā notikumu pēcvārds, kas nereti izsauc tikai smīnu? Varbūt vienkārši nemeklēt savām trulām darbībām kādu sakaru ar vēl trulāka subjekta itkā likumiem? Piemēram, sviestmaizi smērē uz galda, tad tā nekritīs uz grīdas. Un piekrītu solaris rakstītajam.
Autobus pināk tieši tad kad esi aizpīpējis cigareti.
Fantastiski darbojas!
Ja vien ir spēks atvērt lapu!