Bieži tiek teikts, ka par naudu laimi nevar nopirkt, tomēr daudzas aptaujas liecina, ka bagātāki cilvēki mēdz teikt, ka ir apmierinātāki ar savu dzīvi. Šo tendenci varētu uzskatīt kā norādi, ka liela materiālā bagātība — naudas izteiksmē — ir nepieciešamā laimes sastāvdaļa. Tomēr tā tas nav vienmēr …
Uz pasaules ir vietas, kur cilvēki, kas dzīvo salīdzinoši mazās kopienās (bieži vien pamatiedzīvotāji) ārpus globalizētās pasaules plūsmas, aptaujās norāda, ka ir patiesi laimīgi. Neskatoties uz to, ka viņiem ir mazi materiālie ienākumi, respondenti bieži ziņo, ka ir viņi ir ļoti apmierināti ar savu dzīvi un apmierinātības rādītāji ir līdzīgi ar bagātāko valstu iedzīvotāju rādītājiem. Šie rezultāti nozīmē, ka ir lielāka elastība laimes iegūšanas līdzekļos nekā tikai tas, ka ir pietiekoši lieli naudas līdzekļi, dzīvojot industrializētās sabiedrības.
Interesantu pētījumu veica Autonomā Barselonas universitāte (Autonomous University of Barcelona) no Spānijas un Makgila Universitāte (McGill University) no Kanādas.
Ceļojot pa pasauli pētnieki no šīm universitātēm aptaujāja gandrīz 3000 cilvēkus no 19 nabadzīgām maza mēroga sabiedrībām, kas atrodas 18 dažādās valstīs.
Viņi apmeklēja nelielas komūnas Laprakā Nepālā, Vavateninā Madagaskarā, Lonkimai Čīlē, kā arī daudzas citas attālas vietas. Zinātniskie pārgājieni galvenokārt bija paredzēti lielākam projektam par klimata pārmaiņām, taču pētnieki novērtēja arī vietējo iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi.
Pētījuma dati uzrādīja, ka vidējā ziņotā apmierinātība ar dzīvi 19 aptaujātajās mazajās sabiedrībās bija 6,8 no 10 iespējamiem punktiem, lai gan lielākajā daļā šo vietu gada monetārie ienākumi iedzīvotājiem ir mazāki par 1000 ASV dolāriem uz vienu cilvēku. Tik augsts apmierinātības ar dzīvi līmenis parasti tiek novērotas tikai valstīs, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 40 000 ASV dolāru gadā.
Tātad, kas izskaidro šo materiāli nabadzīgāko cilvēku lēcienu uz augstāku laimes līmeni?
Kāpēc Melanēzijas iedzīvotāji, kas dzīvo Zālamana salu reģionos, un ir vieni no nabadzīgākajiem pasaulē ir tik laimīgi? Viņi dzīvo vienkāršu iztikas dzīvesveidu, apmierinot savas primārās vajadzības, izmantojot zveju un lauksaimniecību. Reizēm viņi pārdod savas preces vietējā tirgū, lai iegādātos pārstrādātus pārtikas produktus vai samaksātu savu bērnu skolas mācību maksu. Mūsdienu dzīves greznību — viedtālruņus, internetu, televizoru, ortopēdiskos matračus un elektriskās zobu birstes — ir grūti atrast. Taču, neskatoties uz šo materiāli vienkāršo eksistenci, melanēzieši pauž pat lielāku apmierinātību ar dzīvi nekā Somijas un Dānijas iedzīvotāji, kuri regulāri nonāk ziņu virsrakstos kā laimīgākie pasaulē.
Rietumu antropologi, kas ir apmeklējuši neliela mēroga kopienas, parasti ir atklājuši, ka šie cilvēki gūst lielu gandarījumu no tādām vienkāršām darbībām kā mūzikas klausīšanās, pastaigas vai vienkārši atpūta. Daudz prieka sagādā arī attiecības ar draugiem un ģimeni, kā arī socializēšanās.
Daudzi pētījumi liecina, ka atrašanās ārā neskartos, dabīgos biotopos uzlabo garastāvokli, veselību un vispārējo labsajūtu. Acīmredzams iespējamais iemesls, kāpēc vienkāršiem priekiem, piemēram, sociālajai mijiedarbībai un dabas pieredzei, ir liela nozīme apmierinātības ar dzīvi veicināšanā mazās kopienās, ir tas, ka daudzas no šīm sabiedrībām nav pakļautas naudas pelnīšanas kultam.
Pētnieki atklāja, ka kopienās, kurās nauda spēlēja lielāku lomu, tiek ziņots, ka laimes veicinātāji mainās – cilvēki dabas un socializācijas vietā vairāk izvirzīja sociālos un ekonomiskos faktorus. Nauda tad sagādāja lielāku laimi, nevis vienkārši dzīves prieki.
Laime var būt dažāda – mīļi cilvēki, daba, harmonija, labestība … arī nauda.
Laime mums katram ir kaut kur netālu un pie tās var nonākt pa dažādiem ceļiem.
