Iespējams, ka mēs katrs kaut kur esam dzirdējuši, ka Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem zemes dzīlēs esot nafta.
Vai tā tiešām ir taisnība?
2019. gada 21. maijā ir izdots Latvijas Ministru kabineta rīkojums Nr. 232 (prot. Nr. 24 18. §) ar nosaukumu “Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam”.
Šīs jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa (12 gadi) teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski noteikta jūras izmantošana un izmantošanas nosacījumi.
Plānojuma 3.9. nodaļas nosaukums ir “Derīgo izrakteņu potenciālās atradnes un ieguve”, kuras ietvaros ir apakšnodaļa “Ogļūdeņraži”, kurā tiek aprakstīta iespējamā naftas ieguve Latvijas jūras ūdeņos.
Lūk citāts no minētās apakšnodaļas “Ogļūdeņraži”:
Latvijas jūras ūdeņos, aptuveni, 21,5 tūkstošu km2 lielā platībā, atrodas naftas atradnes, apmēram, 360 miljonu barelu apjomā. Lielākās iegulas ir koncentrētas Latvijas kontinentālā šelfa dienvidrietumu daļā. Šelfā ir atklāti ap 50 lokālo pacēlumu - naftas iegulu, no kuriem 20 ir atzīti par perspektīviem naftas ieguvei. Naftu saturošie iežu slāņi atrodas 650 līdz 1900 m dziļumā, produktīvākais horizonts ieguļ 1200-1900 m z.j.l. Ģeoloģiskie un ekonomiskie aprēķini liecina, ka naftas ieguve būs ekonomiski lietderīga vairākās lielās naftas iegulās, pārējo apguve varētu sākties pēc atbilstošas infrastruktūras izveides pie lielajām iegulām. Aprēķināts, ka potenciāli iegūstamie naftas resursi Latvijas jūras ūdeņos ir 40-60 miljoni m3. Pašlaik vairākiem uzņēmējiem ir izsniegtas licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Baltijas jūrā Latvijas teritoriālā jūrā un ekskluzīvā ekonomiskā zonā.
Plānojuma dokumentā minētie naftas apjomi ir iespaidīgi, bet vai to izpēte un potenciālā ieguve būs iespējama?
Uzziņai:
Priekšnosacījumi naftas un dabasgāzes atrašanai:
1) Bieza nogulumiežu slāņkopa, kurā ir pietiekami augsta temperatūra un spiediens, lai no jūrā izgulsnētām organiskajām vielām rastos ogļūdeņraži.
2) Naftas cilmieži – ar organiskajām vielām bagāti dziļa ūdens nogulumi.
3) Naftas kolektorieži – parasti poraini smilšakmeņi vai plaisaini karbonātieži (var būt arī citi varianti), kuros pārplūst un uzkrājas nafta un gāze.
4) Ogļūdeņražu sprosti jeb slazdi – pazemes velves, kupoli u. c. struktūras, kurās kolektoriežus pārsedz māli vai citi mazcaurlaidīgi ieži.
Tikai visu šo faktoru kombinācija nodrošina ogļūdeņražu resursu pieejamību. Jo lielāks ir sprosts, jo vairāk ogļūdeņražu uzkrājas.
Pēc agrāk veiktajiem naftas ieguves izpētes projektiem visvairāk naftas ir Baltijas jūras dienviddaļā, pie Krievijas Kēnigsbergas, Polijas, Zviedrijas un Dānijas krastiem. Naftas izpēte turpinās, bet Baltijas jūra ir sekla, noslēgta un ekoloģiski jutīga, tāpēc naftas ieguve uzņēmējiem var būt apgrūtināta.
2025. gada vasarā tika izziņots, ka Kanādas uzņēmums “Central European Petroleum” (CEP) pie Polijas krastiem Baltijas jūrā atklājis lielas naftas un dabasgāzes iegulas. CEP norādīja, ka naftas laukā “Wolin East“, aptuveni 6 kilometrus no Svinoujsces ostas, konstatētās naftas atradnes ir lielākās Polijā un vienas no lielākajām, kādas atklātas Eiropā pēdējā desmitgadē. Izmēģinājumu urbumos atklāts pārsteidzoši daudz naftas – vairāk nekā 200 miljoni barelu. Lēš, ka zemes dzīlēs varētu būt vēl vairāk naftas, tāpēc izpēte turpināsies.
Ne visas ap Baltijas jūru esošās valstis spēj un spēs izmantot savu kontinentālo šelfu. Piemēram, Zviedrija 2009. gadā aizliedza “Svenska Petroleum” urbt Baltijas jūrā, un “Tethys Oil” izpētes urbumi pie Gotlandes devuši mazcerīgus rezultātus. Arī Lietuva un Igaunija līdz šim nav veikusi nekādas darbības, lai novērtētu ogļūdeņražu potenciālu jūrā.
Arī Latvijas jūras ūdeņos līdz šim komerciāli derīgas atradnes nav apstiprinātas. Kaut arī padomju laikā ir identificētas vairākas potenciālas naftas iegulu struktūras, taču to izpēte nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas naftas atrašana Baltijas jūrā nebija veiksmīga. Diemžēl “Balin Energy” (Kuveitas “Kuwait Energy” un Polijas “Orlen” kopuzņēmums) urbumā iedomātajā naftas rezervuārā 1460 metru dziļumā 2013. gadā tika atrasts tikai ūdens. Nafta pagaidām nevienā no potenciālām struktūrām nav atrasta. Eksperti gan uzskata, ka negatīvs rezultāts nav pārsteidzošs agrīnā izpētes stadijā un esot iegūti vērtīgi dati, kas palīdzēs izstrādāt turpmāko stratēģiju izpētei Latvijas ūdeņos.
Izpētes urbuma ierīkošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošana jūrā ir ar ļoti augstām izmaksām, kas mērāmas miljonos eiro, un komersantiem ir jābūt gataviem šādam ieguldījumam. Līdz šim Latvijā izsniegto naftas izpētes licenču ietvaros ir veikta dokumentu izpēte, vēsturisko datu analīze, skenēšanas darbi jūrā u. c., bet izpētes urbumi jūrā nav ierīkoti.
Eksperti lēš, ka Latvijai tikai teorētiski ir lielākais jūras naftas potenciāls Baltijas jūrā, taču tai nav nevienas pilnībā apstiprinātas, attīstītas vai ražojošas atradnes. Naftu saturošie iežu slāņi Latvijas ūdeņos atrodas salīdzinoši grūti sasniedzamos dziļumos – starp 650 un 1900 metriem, bet visražīgākie horizonti ir 1200 līdz 1900 metrus zem jūras līmeņa. Dziļums palielina izpētes un ieguves izmaksas un tehnisko sarežģītību, samazinot komerciālo interesi.
Latvijai jau ilgstoši ir noslēgts licences līgums noslēgts ar ASV uzņēmumu “AMOCO Latvia Petroleum Company” un Zviedrijas “Oljeprospektering AB“, bet, tā kā izpētes laukums ir uz strīdīgās jūras robežas ar Lietuvu, tad tas stāsies spēkā tikai pēc robežlīguma noslēgšanas.
Pat ja naftas klātbūtne tiktu apstiprināta, projekta ekonomiskā dzīvotspēja būtu neskaidra. Latvijas enerģētiskās drošības politika pašlaik koncentrējas uz naftas produktu rezervēm un importu, nevis uz vietējo rezervju ieguvi. Tāpat Eiropas Savienības klimata mērķi liek vairāk pievērsties vēja parkiem jūrā, nevis izmantot pašu derīgos izrakteņus.
Tā kā nafta Latvijas jūras ūdeņos it kā ir, bet kopumā nav skaidrs vai tiksim tai klāt.
